Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) patlaban apkopojusi informāciju par vairāk nekā 180 tūkstošiem parakstu, kas mēneša laikā atdoti parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu, ceturtdien Latvijas Radio pastāstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Viņš norādīja, ka pašlaik vēl turpinās informācijas apkopošana no visām pašvaldībām. "Bet dati, kas, pēc pašvaldību ziņām, ir ievadīti centralizētajā sistēmā, pašlaik rāda, ka ir saņemts jau pāri par 180 tūkstošiem ierakstu visās parakstu vākšanas vietās Latvijā," sacīja Cimdars.
Šis skaitlis gan vēl var mainīties gan uz augšu, gan uz leju, jo tas būs atkarīgs no tā, vai cilvēki, kas pirmajā parakstu vākšanas kārtā nodeva savu parakstu pie notāra, būs aizgājuši parakstīties arī otro reizi vai ne. Iespējams, ka kāds varbūt parakstījies vairākkārt vai arī parakstījušies cilvēki, kam uz to nav tiesību.
Tuvākajās četrās nedēļās CVK visus parakstus saskaitīs un pārbaudīs. Ja derīgo parakstu skaits pārsniegs 10% no pagājušajās vēlēšanās nobalsojušajiem jeb 154 379, CVK tos iesniegs Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimā. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.
Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda".