Parakstu vākšanas par krievu valodu kā otru valsts valodu norise un tās rezultāti uzskatāmi pierāda, ka Latvijā ir jāturpina mērķtiecīgs darbs pie integrācijas politikas uz latviešu valodas bāzes, uzskata Nacionālās apvienības ministri.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kuras vadītās nozares atbildībā ir integrācijas politika, norāda, ka parakstu skaits nav vērtējams kategorijās "labi" vai "slikti", bet tas parāda reālo situāciju.
"Uzskatu, ka problēmas būtība ir nevis valodā, bet gan atmiņā – dažādu tautību cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, jūtas tai piederīgi un vēlas būt mūsu valstij lojāli, ir dažādas vēsturiskās atmiņas," uzskata ministre, piebilstot, ka parakstu vākšanas un potenciālā referenduma kontekstā ir vēl jo lielāka nozīme skaidrai un mērķtiecīgai integrācijas politikai.
Kultūras ministrija, pēc ministres domām, pie tā līdz šim ir strādājusi ļoti intensīvi – Sabiedrības integrācijas programmas pamatnostādnes ir apstiprinātas Ministru kabinetā un šis darbs ir jāturpina, meklējot aizvien jaunus saskarsmes punktus un sadarbības platformas un ejot uz mērķi – saliedēta sabiedrība.
Savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš vērtē, ka pats parakstu vākšanas fakts par krievu valodu kā otru valsts valodu kopumā jāvērtē kā amorāls pasākums, jo ar to ir radīta etniskā spriedze Latvijas sabiedrībā, veicinot vienas iedzīvotāju daļas necieņu pret Latvijas valsti, tās simboliem un latviešu valodu kā vienu no valsts uzbūves pamatiem.
"Notikušais tikai vēlreiz apliecina – ir jāturpina mērķtiecīga sabiedrības integrācija uz latviešu valodas bāzes, jo šādas antikonstitucionālas darbības skaidri apliecina, ka integrācija līdz šim nav bijusi pārliecinoša un efektīva," uzskata Bērziņš.
Partijā aģentūrai BNS arī pavēstīja, ka Nacionālā apvienība līdz šīs nedēļas beigām vērsīsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar prasību pārbaudīt, kuri deputāti ir parakstījušies par krievu valodu kā otru valsts valodu, tādējādi pārkāpjot deputāta svinīgo solījumu, stājoties amatā.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka nepieciešamais parakstu skaits par krievu valodu ir savākts un, ja visi paraksti būs derīgi, tas ir pietiekams pamats grozījumu tālākai virzībai un referendumam par oficiālu divvalodību Latvijā.