Referenduma atskaņas

Vērtējot visus Latvijas novadus, vislielākā aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur dienas vidū bija nobalsojuši 74,52% no balsstiesīgajiem, Mārupes novadā referendumā piedalījušies 67,95% no balsstiesīgajiem, bet Valmieras - 64,48% balsstiesīgo.

Iedzīvotāju lielā aktivitāte referendumā izskaidrojama ar latviešu atbildību par pamatvērtībām, proti, latviešu valodu, kas ir Latvijas valsts eksistences jautājums, atzina aptaujātie sociologi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien referendumā nobalsojis par krievu valodu kā otro valsts valodu, lai tā norādītu uz pastāvošajām problēmām integrācijas politikā.

Kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām" izmantojusi šodien notiekošo referendumu, lai vāktu papildu parakstus iecerei savākt parakstus jaunam referendumam par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, apstiprināja kustības koordinators Andrejs Tolmačevs.

Arī pie Latvijas vēstniecības Viļņā šodien nelielā demonstrācijā pulcējušies jaunieši, - turot rokās Latvijas un Lietuvas karogus, pauduši atbalstu latviešu kā vienīgajai valsts valodai.

Aizkraukles novadā, apmeklējot balsotājus dzīvesvietās, vēlēšanu iecirkņu automašīnas sastopas ar piebraukšanas grūtībām piesnigušo ceļu dēļ. Savukārt Jelgavas novada Elejā kāda balsotāja saļimusi gaitenī pie vēlēšanu iecirkņa, aģentūra LETA uzzināja vēlēšanu komisijās.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ir neizpratnē par atteikumu akreditēt kā tautas nobalsošanas novērotājus divus Krievijas Sabiedriskās palātas pārstāvjus, teikts Krievijas vēstniecības Latvijā izplatītā paziņojumā.

Balsošu par latviešu valodu - šāda nostāja ir Valmieras pansionāta iemītniekiem, taču ne visi izprot, ka biļetenā, atzīmējot lauciņu PAR, tādējādi atbalsts tiks dots Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu, ziņo LTV Ziņu dienests.

Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā, kur izvietots 31.vēlēšanu iecirknis, divi iedzīvotāji vēlējušies nobalsot ar nepilsoņu pasēm.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) tautas nobalsošanā piedalījies un par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsojis Daugavpilī, kur šodien piedalās vecticībnieku konferencē.

Četros vēlēšanu iecirkņos, kuros iespējams nobalsot tā dēvētajā valodu referendumā Krievijā, darbs norit mierīgi, un pie iecirkņiem netiek organizētas nekādas akcijas. Vienlaikus balsotāju aktivitāte ir neredzēti augsta, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja.

Vecmīlgrāvī visos piecos vēlēšanu iecirkņos balsošana referendumā par divvalodību norit mierīgi un bez starpgadījumiem.

Referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu iniciators Vladimirs Lindermans cer uz 300 000 balsotāju "par" un sola cīņu turpināt ar jaunām akcijām.

Jautājums referendumā par krievu valodas statusu vēlētājiem grūtības nesagādā, jo viņi jau laikus mājās izpētījuši, kā jābalso, tādēļ cilvēki nepēta iecirkņu kabīnēs izvietotos Centrālās vēlēšanu komisijas plakātus, novēroja aģentūra LETA.

Pie Latvijas vēstniecībām Īrijā un Lielbritānijā, kur izvietoti balsošanas iecirkņi, izveidojušās ļoti garas vēlētāju rindas.

Latvijā notiekošais referendums ir ierindojies starp aktuālākajām ziņām gan Igaunijas, gan Lietuvas presē. Tam uzmanība tiek pievērsta arī Krievijas medijos, informē Latvijas Radio.

Vēlēšanu iecirknī Rīgas Kongresu namā ir vērojama samērā liela vēlētāju aktivitāte, taču rindas ir pārejošas, informēja vēlēšanu iecirkņa pārstāvji.

Šodien no Latvijas cietumos mītošajām personām referendumā par otru valsts valodu piedalīsies 4047 ieslodzītie jeb gandrīz 90% no tiem, kuriem ir balstiesības, aģentūru LETA informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes vecākā referente Ināra Makārova.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien Latvijas vēstniecībā Varšavā (Polijā) ir piedalījies tautas nobalsošanā, lai atbalstītu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, nra.lv informēja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Vairākos Rīgas vēlēšanu iecirkņos balsotāji referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai veido garas rindas, novēroja aģentūra LETA.