Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā Īrijas republikā un Ziemeļīrijā ir izraisījusi rekordaugstu aktivitāti. Vēl tad, kad teorētiski vēlēšanu iecirkņu durvīm jau vajadzēja būt slēgtām, Īrijas latvieši no dažādām pilsētām meklēja iespējas tikt uz vēlēšanu iecirkņiem. Un paguva.
Pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsojuši 821 722 jeb 74,8 procenti vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Kopumā 39 763 Lavijas pilsoņi ārvalstīs piedalījās 18.februāra Tautas nobalsošanā par Grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Provizoriski pret balsojuši ir 31461 (79,24%), bet par 8163 (20,56%) vēlētāju.
Tiem cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt Latviju kā nacionālu valsti un cer uz Lielkrievijas atjaunošanos, būtu jāpalīdz atrast vietu ārpus valsts, kur viņi justos laimīgāki, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķis Imants Parādnieks.
"18.februārī notikušajā tautas nobalsošanā Latvijas pilsoņi ir izteikuši pārliecinošu atbalstu vienai valsts valodai Latvijā. Referenduma par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē rezultāti un aktīvā pilsoņu līdzdalība apliecina pārliecību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nepieciešamību, kas kalpo kā saliedētas un atvērtas sabiedrības attīstības platforma," uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tautas nobalsošana apliecina ikviena pienākumu rūpēties gan par latviešu valodas nostiprināšanu, gan visu Latvijas cilvēku labāku izpratni par mūsu valsts pastāvēšanas jēgu un sabiedrības kopīgām vērtībām, norāda partija "Vienotība".
Referenduma rezultāts ir pilsoņu vairākuma atbalsts latviskai Latvijai, kas vienmēr ir bijis un būs Nacionālās apvienības (NA) galvenais mērķis. Par latvisku Latviju balsojuši arī cittautieši, tādējādi apliecinot, ka šis mērķis nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Latvijas mazākumtautību interesēm.
"Pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai. Pateicos visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti," dienu pēc referenduma norāda Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saskaitot balsis visos 1035 vēlēšanu iecirkņos pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti.
Iecirknī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā nobalsot referendumā par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai varēja visi, kas bija iestājušies rindā līdz plkst.22, aģentūru LETA informēja iecirkņa komisijas sekretāre Sanda Sīlīte-Galiņa.
Nopietnākā situācija referenduma norises laikā bijusi balsošanas zīmju beigšanās vairākos ārvalstu iecirkņos, šonakt preses konferencē atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.
Divvalodības referenduma iniciators Vladimirs Lindermans, komentējot provizoriskos referenduma rezultātus, norādīja, ka ar referendumu nekas nebeidzas, bet tikai sākas, un viņš esot gatavs arī turpmāk aizstāvēt Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju intereses.
Saskaitot 909 iecirkņa rezultātus no vairāk kā 1030 vēlēšanu iecirkņiem, provizoriskie rezultāti liecina, ka divvalodību atbalstījuši aptuveni 24,16%, bet pret to iestājas 75,54% pilsoņu. Līdz ar to, pat ja visi pārējie vēlētāji būtu nobalsojuši par grozījumiem, tik un tā netiks savākts nepieciešamais balsu skaits.
Balsotāju aktivitāte referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai liecina, ka šis kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.
No 34.iecirkņa Rīgā, Ostvalda vidusskolā, šodien ar policijas palīdzību nācies izraidīt kādu apvienības "Saskaņas centrs" (SC) novērotāju, kurš bija alkohola reibumā.
Vērtējot visus Latvijas novadus, vislielākā aktivitāte bijusi Saulkrastu novadā, kur dienas vidū bija nobalsojuši 74,52% no balsstiesīgajiem, Mārupes novadā referendumā piedalījušies 67,95% no balsstiesīgajiem, bet Valmieras - 64,48% balsstiesīgo.
Iedzīvotāju lielā aktivitāte referendumā izskaidrojama ar latviešu atbildību par pamatvērtībām, proti, latviešu valodu, kas ir Latvijas valsts eksistences jautājums, atzina aptaujātie sociologi.