„Latvijā ir iestājusies krīze nacionālajās attiecībās. Tā ir dziļa krīze, būtiski dziļāka par to, kas bija pirms 10, 15 vai 20 gadiem. Politiķi turpina sacensties sabiedrības dalīšanā un kacināšanā un rīkojas ārkārtīgi bezatbildīgi. Tas novedīs pie ļoti bēdīgām sekām,” komentējot referenduma par valsts valodu rezultātus, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„Es uzskatu, ka referenduma rezultāti uzliek par pienākumu pie varas esošajiem ļoti būtiski reformēt valsts politiku sabiedrības integrācijas virzienā, jo faktiski līdz šim sabiedrības integrācijas politika pozitīvā izteiksmē ir bijusi absolūti negatīva – sabiedrība nevis līdz šim ir integrēta, bet gan sadalīta. Referendums ir tikai skaitlisks apliecinājums šai problēmai. Es kategoriski nepievienojos tiem, kas uzskata, ka 75% lielais latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas atbalstītāju skaits ir labs rezultāts. Tas nebūt nav labs rezultāts, jo katrs ceturtais to nav atbalstījis, un Latgalē vairākums nav atbalstījis jeb bija par to, lai būtu otra valsts valoda,” norādīja Lembergs.
„Mani šie rezultāti ļoti apbēdina, jo Latvijā neapšaubāmi ir divas kopienas, katrai ir sava informācijas telpa, savas tradīcijas, pamatsaziņas valoda. Atbildīgajiem politiķiem būtu kategoriski jāaizliedz runāt par to, ka skolas un bērnudārzi būs tikai latviešu valodā, jo tas nav pareizi,” savu viedokli pauda Lembergs.
„Manuprāt, daļa cilvēku nobalsoja par to, lai krievu valoda būtu otrā valsts valoda Latvijā nevis tādēļ, ka domā citādāk un viņiem ir īpaši negatīva pieeja, bet gan tas bija balsojums pret valdošās elites absolūti nihilistisko attieksmi pret šo un jebkuru opozīciju vispār un „Saskaņas centru” tai skaitā un jo īpaši. Balsotāji arī skaidri redz to teātri, kā izņirgājās par „Saskaņas centru”, ka viņus ņems valdībā un tad atkal neņems, un ar tankiem... Izrādījās, ka tā visa ir ķēmošanās, un balsojums referendumā ir pretreakcija, kurai nav nekāda sakara ar teritoriju, kurā cilvēks dzīvo, jo nedomāju, ka kaut kur tiek piekopta kāda īpaša attieksme pret sabiedrības pārstāvjiem atkarībā no tā, kāda viņiem tautība vai valoda. Skaidrs ir tas, ka sabiedrības integrācijas procesi gadsimtu mijā bija daudz stabilāki un pozitīvāki, bet to iznīcināja „Jaunais laiks” ar skolu reformu, un tagad to turpina darīt valdošā koalīcija,” sacīja Lembergs.
Jautāts, kā izskaidrot to, ka referenduma rezultāti dažādos novados ir atšķirīgi un nesakrīt ar krievu un latviešu valodā runājošo cilvēku skaitu šajos novados, un vai varētu būt nostrādājuši kādi pašvaldības darbības aspekti, jo arī Ventspilī rezultāti bija nedaudz negaidīti, Lembergs norādīja: „Mūsu politika, arī mana personīgā politika jau no Atmodas laika sākuma ir bijusi tāda, ka mēs visu laiku meklējam to, kas mūs vieno. Tā ir Ventspils pilsētas izaugsme un ventspilnieku labklājība. Un vienalga, kādā valodā cilvēki runā, tās ir vērtības, kas mūs vieno. Mūs vieno arī princips, ka Ventspils ir ģimenei draudzīga un ērta dzīves telpa un vieta. Nekad no Ventspils pašvaldības puses un manis personīgi nav bijusi īpaša attieksme ne attiecībā uz bērnudārziem vai skolām, vai kādām kultūras lietām, atkarībā no tā, kādā valodā notiek sazināšanās. Te ir bijis Krievijas ģenerālkonsuls un Baltkrievijas vēstnieks, un viņi abi ir teikuši, ka tik plašs un daudzveidīgs atbalsts baltkrievu, krievu un ukraiņu kultūras biedrībām un tik daudz pasākumu nav nekur citur Latvijā. Es domāju, ka cilvēki to redz un novērtē.”
„Es uzskatu, ka pašvaldības darbiniekiem ir jāspēj komunicēt ar apmeklētājiem rakstiski vai mutiski krievu valodā. Ņemot vērā Ventspils nacionālo sastāvu un to cilvēku skaitu, kuriem saziņas un dzimtā valoda ir krievu valoda, mums ir jāspēj sazināties ar viņiem krievu valodā. Tā nav formāla, bet gan morāla prasība. Ja atnāk viens Ventspils iedzīvotājs, kuram ērtāk ir sazināties ar pašvaldības darbinieku krievu valodā, tad kādēļ viņam nenākt pretī, bet nostāties kādā nevajadzīgā pozā?” vaicāja pašvaldības vadītājs.