Valdošo koalīciju veidos Vienotība (V), Nacionālā apvienība (NA) un Zatlera Reformu partija (ZRP) – tādā secībā turpmāk būtu jāraksta nākamās valdības aprises, lai precīzāk izteiktu, kurš tagad diktē, kurš pieķēries klāt un kurš velkas nopakaļ.
Koalīcija, kas pēc pirmdien parakstītās vienošanās starp Zatlera Reformu partiju, Vienotību un Nacionālo apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK visticamāk tiks nodibināta, būs nopietns pārbaudījums Nacionālajai apvienībai.
Valdība otrdien piešķīra Saeimas kancelejai 266 173 latus, lai izmaksātu kompensācijas triju mēnešalgu apmērā atlaistās10.Saeimas deputātiem, kuri nav ievēlēti 11.Saeimā.
Zatlera Reformu partija (ZRP) nav mainījusi viedokli par "Saskaņas centru" (SC) un tā joprojām uzskata, ka labākā koalīcija būtu plaša koalīcija ar SC, taču tādai koalīcijai nav bijis iespējams nodrošināt vairākumu.
Priekšvēlēšanu laiks un periods starp vēlēšanām un jaunās Saeimas un valdības pilnvaru apstiprināšanu ir nosacīts starpvaru periods, kad lēmumi tiek pieņemti, skatot tos no politiskā izdevīguma vai neizdevīguma, savukārt apstākļos, kad Saeima ir atlaista, papildu jautājumus raisa varas lēmumu leģitimitāte.
Pēc pirmdienas vakarā panāktās vienošanās par jauno koalīciju, kurā "Saskaņas centrs" (SC) palicis opozīcijā, šis politiskais spēks vērsīsies pie Valsts prezidenta, lai norādītu, ka šāda koalīcija nav labākā un nespēs strādāt.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien izsludinās atlaistās 10.Saeimas pēdējās ārkārtas sēdes darba kārtību, informē Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Vairums Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta Zatlera Reformu partijas (ZRP) lēmumu valdībā aicināt apvienību "Saskaņas centrs" (SC), kas pārstāv Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju intereses un līdz šim darbojusies tikai opozīcijā, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" aptauja.
Jau trīs nedēļas partijas mokās koalīcijas radībās, tā arī nespējot izspiest neko vairāk par skaļu un kaitīgu purkšķi. Kas par vainu – par to runājām ar politologu Ivaru Ījabu un 6. Saeimas priekšsēdētāju, profesori Ilgu Kreitusi.
Līdzšinējie partiju solījumi prasītu valdības veidošanu uzticēt Zatlera Reformu partijai (ZRP) un apvienībai "Saskaņas centrs" (SC), pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" sacīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis.
Triju nedēļu laikā politiķi vēl aizvien nav spējuši vienoties par koalīcijas izveidi. Ja līdz šīs dienas vakaram Saeimā iekļuvušās partijas nebūs vienojušās vismaz par kopēju pozīciju, valdības veidošanu savās rokās ņems Valsts prezidents.
Zatlera Reformu partija (ZRP) un "Vienotība" piektdien vienojušās atgriezties pie sarunām par triju partiju koalīcijas veidošanu un to ekspertu darba grupās tiksies ar Nacionālo apvienību, to pēc ZRP un "Vienotības tikšanās sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Pirms vēlēšanām tieši premjera amats bija katras partijas augstākais mērķis, tomēr šobrīd koalīcijas sarunās iesaistītie spēki par šo pozīciju ir zaudējuši praktiski jebkādu interesi, bez kaujas to piedāvājot partijas Vienotība līderim Valdim Dombrovskim.
Lielākā daļa jeb 62% iedzīvotāju arī pašlaik balsotu par to pašu politisko spēku, par kuru balsoja 11.Saeimas vēlēšanās, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" aptauja.
Lai arī Nacionālā apvienība (NA) un "Saskaņas centrs" (SC) publiski atzinuši, ka savstarpēji valdībā sastrādāties būs grūti, koalīcijas sarunu vedēji – "Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) – tomēr gaidīs šo abu politisko spēku oficiālus lēmumus par tiem iesniegtajiem priekšlikumiem valdības deklarācijai.
Cenšoties iekustināt iestrēgušo valdības veidošanas procesu, Zatlera Reformu partija un Vienotība atsākušas ciešāku sadarbību. Tomēr viņu piedāvājumi potenciālajiem partneriem pagaidām nešķiet pieņemami.
Koalīcijas veidošanas oficiālais virzītājspēks ir partiju centieni atrast visstabilākos sadarbības partnerus un izveidot visspēcīgāko valdību. Tikmēr politiskajās aizkulisēs šo procesu apvij arī daudzas citas intereses, arī katra politiķa merkantilās vēlmes pēc amatiem, ietekmes un parlamentārieša mandāta.