Valdošo koalīciju veidos Vienotība (V), Nacionālā apvienība (NA) un Zatlera Reformu partija (ZRP) – tādā secībā turpmāk būtu jāraksta nākamās valdības aprises, lai precīzāk izteiktu, kurš tagad diktē, kurš pieķēries klāt un kurš velkas nopakaļ.
Pēc triju nedēļu nervu spēles, kur sarkanās līnijas bija samudžinājušās tiktāl, ka četras partijas savās Tantala mokās jau bija gandrīz nožņaugušās, visiem par lielu atvieglojumu Gordija mezglu pirmdien pārcirta Valdis Zatlers, piekāpjoties Vienotības ideologu spiedienam un izkarinot balto karogu. «Labi, labi, taisīsim koalīciju kopā ar nacionāļiem,» sajutis no zoodārza un aplokšņu laikiem pazīstamo lietussargu aso pieskārienu saviem Ahilleja papēžiem, viedokli par 180 grādiem ir bijis spiests mainīt Zatlers.
Politiķu mīlas un naida skarbajās spēlēs tā daždien gadās – šodien viens ir virsū, rīt jau apakšā. Tā ir atgadījies arī tagad, kad intrigu rūdītā un pieredzējusī Vienotība savu jaunāko brāli ir apspēlējusi. Ar to tad Vienotību tagad var apsveikt.
Lai gan ZRP, gan V it kā ir no viena māla mīcīti, kaut kā bija sagadījies, ka Zatleram, pa pasauli braukājot, nebūs laikam trāpījies tikties ar pareizajiem Amerikas padomdevējiem. Tie, ar kuriem tikās Zatlers, piestāstīja viņam pilnu galvu par to, kā jāveicina gaumīga integrācija un jādabū iekšā valdības mājā krievi. Tas būs Zatleru spārnojis pāriet Rubikonu un pāroties ar Rubiku.
Taču Zatlera draudzība ar aizjūras diplomātiem, fondiem un institūtiem ir dibināta tikai galopa ritmā, oficiālu tikšanos un šampanieša rautu virspusējā paviršībā.
Cita lieta ir Vienotība. Šā politiskā veidojuma konstruktori ir ar senām iestrādēm – vēl nebija nogāzts Ļeņina piemineklis Rīgas centrā, kad Amerikas latvietis Pauls Raudseps kopā ar Sarmīti Ēlerti un Arvilu Ašeradenu jau taisīja politiku, vērpa spēles un izplānoja, kā piesist sev pie nagiem laikrakstu Diena.
Redzot laukumu platākā leņķī, izmantojot tiešos vadus, nevis tikai oficiālos protokolus, un aprēķinot ASV ietekmīgāko viedokļu meinstrīmu, Vienotības ideologi ātri saprata, ka Amerikas mandāts, ar kuru azotē pa latvju zemes ārēm drasē Zatlers, nav nekāds mandāts, bet tikai atsevišķu politologu viedoklis. Turklāt šo politologu svars jūtami zudīs līdz ar Baraka Obamas nekļūšanu par prezidentu uz nākamo termiņu. Valdošā doma aiz okeāna tomēr joprojām ir neuzticēšanās Krievijai, šīs valsts zīmēšana par naidnieku, līdz ar to Latvijas partija Saskaņas centrs skaitās Krievijas partija Latvijā jeb krievu Trojas zirgs Eiropas Savienībā.
«Nefleitē, ka aiz tevis kaut kas stāv!» Vienotība gan jau pateica Zatleram kaut kur aiz kulisēm. Zatlers droši vien samulsa, mīļi pasmaidīja un atkal pagriezās uz to pusi, kurp pūš vējš.
Nupat aizvadītās trīs nedēļas, kurās notika koalīcijas veidošanas māžošanās, šodien šķiet diezgan ilgs laika posms. Taču kas gan ir trīs nedēļas pret nākamajiem trim gadiem, kas ir trīs nedēļas pret mūžību? Zinot, ka elektorāta prāts mēdz būt īss, politiķiem ir cerības, ka nākamībā viss, ko viņi sarunājuši un sadarījuši tagad, jau drīz ļaudīm aizmirsīsies un iekritīs Lētas upē kā kaut kas nekad nebijis.
Lai nu tā būtu!
Tagad jūsu kājas kļūst smagas, aizvien smagākas! Jūs iemiegat! Jūs vairs neko neatceraties! Neatminieties vairs neko – jo tas, kas bijis, nekad nav bijis! Izdzēsiet no atmiņas, lūk, šādas lietas!
Tie, kas balsojuši par Saskaņas centru, aizmirstiet, ka šīs partijas līderis atzina okupāciju, apmeklēja Okupācijas muzeju un piekrita, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda!
Tie, kas balsoja par Vienotību, aizmirstiet, ka šī partija aicināja veidot varavīksnes valdību, kurā iekšā tad būtu arī oligarhu partija ZZS. Bet, kad tas negāja cauri, Vienotība pazemīgi piedāvājās būt līgumniece pie ZRP un SC koalīcijas 2 plus 2 variantā!
Tie, kas balsoja par Visu Latvijai!TB/LNNK, aizmirstiet, ka, lai tiktu valdībā, šī partija piekrita tēzei, ka okupantu nav, ka nav jāsteidzina visu skolu pāriešana uz izglītošanu latviešu valodā!
Tie, kas balsoja par ZRP, aizmirstiet, ka Zatlers stingri pateica, ka neparko neatkāpsies no idejas, ka Saskaņas centram jābūt valdībā, taču drīz vien izrādījās lupata, kura teiktajam turpmāk tad nekad un nevienā vārdā vairs nevar ticēt!
Tomēr, pirms ļauties miega dieva Hipnosa skavām un hipnozei, derētu paprātot, vai tas, ko redzējām šajās trijās nedēļās, bija komēdija, traģikomēdija vai kas uz to pusi?
Seno grieķu valodā jeb koinē traģēdijas vārda nozīme bija āža dziesma. Senajos laikos dziedātāji teātrī, maskējušies par āžiem un kazām, sniedza ļaudīm visādus jautrus priekšnesumus. Mūsdienās viss apgriezies otrādi – par dziedātājiem maskējas āži un kazas. Tā tad laikam arī ir lielākā Latvijas traģēdija.