Es dodu deviņus mēnešus

Urrā! Urrā! Urrā! Tiesiskuma un etniskās tīrības koalīcija ir izveidota! Pat tankus nevajadzēja.

Nacionāla valsts vairs nav briesmās un ģeopolitiskā orientācija drošībā. Valsts valoda un valsts pamati ir glābti. Jauns sākums. Reformas un tiesiskums beidzot zels un plauks. Es esmu apmierināts. Beidzot vairs nevarēs vainot ne oligarhus, ne viņu līdzskrējējus, ne krievus, ne naudas varu, nedz šauru grupu intereses. Izcili.

Pieņēmu likmes - es savu naudu lieku uz to, ka šādas koalīcijas valdība spēj pastāvēt deviņus mēnešus. Nu, varbūt gadu, un viņi pārgrauzīs viens otram rīkles, nerunāsim par visu to, ko sastrādās tā saucamajās reformās un konsolidācijās.

Viens murgains gads un valsts, cerams, uz visiem laikiem būs izslimojuši šo pseidoproblēmu un mitoloģiskās realitātes jeb rīkojuma Nr. 2 slimību, kurā neprofesionalitāte ir tikums, pieredzes trūkums plus cīņa ar papīra pūķiem ir vienīgā politika.

Ar nepacietību gaidu Zatlera grūpiju spiedzienus un dzejnieču pantus par to, kāds ķeizars mums ir labs.

Viedokļi

Eiropas Savienības sankciju režīma uzturēšana pret Krievijas pilsoņiem nonākusi jaunā, sarežģītā fāzē. Jau šonedēļ Briselē norit intensīvas konsultācijas, jo lēmums par ierobežojumu sankciju pagarināšanu jāpieņem līdz 15. septembrim. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz noteicošs būs vienprātības princips. Tieši tas bieži kļuvis par “Ahilleja papēdi” kopējai sankciju politikai – reizēm atsevišķas dalībvalstis savu atbalstu sasaistījušas ar konkrētu personu svītrošanu no tā dēvētā “melnā saraksta”.

Svarīgākais