Eksperti: jaunas koalīcijas veidošana nav jāsasteidz

Triju nedēļu laikā politiķi vēl aizvien nav spējuši vienoties par koalīcijas izveidi. Ja līdz šīs dienas vakaram Saeimā iekļuvušās partijas nebūs vienojušās vismaz par kopēju pozīciju, valdības veidošanu savās rokās ņems Valsts prezidents.

Šķiet, arī Valsts prezidents Andris Bērziņš lāga netic, ka politiķi spēs aizmirst savas personīgās ambīcijas un noteiktajā laikā vienosies par koalīciju. Par to liecina gan fakts, ka partijām valdības veidošanai piešķirtais termiņš tika pagarināts par četrām dienām (sākotnēji noteiktais bija 6. oktobris), gan tas, ka prezidents ir kļuvis mazāk prasīgs par atbildi, kuru tas šodien sagaida no politiskajiem spēkiem. Sākotnējā A. Bērziņa nostāja nedeva politiķiem citu iespēju, kā vien 10. oktobra vakarā uz galda uzlikt jau izveidotu un tikai Saeimā apstiprināmu valdību. Tagad prezidents samierināsies tikai ar «vienotu pozīciju».

Politologs Aigars Freimanis, vērtējot Valsts prezidenta rīcību, Neatkarīgai pauda viedokli, ka paradigmu maiņa nebūt neliecina par

A. Bērziņa politisko nespēju vai neticēšanu politisko partiju spējai izveidot valdību.

«Domāju, ka, nosakot termiņu, prezidents vēlējās nolaist tvaiku tai situācijai, kura bija izveidojusies, politiskajām partijām mainot savas prioritātes un ļaujoties emocijām un personīgiem apvainojumiem,» pauda politologs.

Viņš arī norādīja, ka A. Bērziņš līdz šim spējis apliecināt, ka neļaus procesiem plūst bez stingras uzraudzības. «Andris Bērziņš prezidenta pilnvaru latiņu, paziņojot, ka var noraidīt nepieņemamus ministru kandidātus, ir pacēlis stipri augstāk. Iepriekšējie prezidenti to neatļāvās. Iepriekš koalīcijai bija zināma autonomija,» skaidroja politologs, piebilstot, ka līdz šim tikai Guntis Ulmanis atļāvies nepieņemt vairākuma izveidotu koalīciju, uzticot valdības veidošanu mazākumā esošajam Mārim Grīnblatam.

A. Freimanis uzskata, ka satraukumam par nespēju izveidot koalīciju vismaz pagaidām nav pamata, jo jaunā Saeima savu darbu sāks tikai pēc nedēļas. Tomēr, ja šodien prezidents izšķirsies pats nosaukt jaunās valdības veidotāju, tad tas, visticamāk, būšot esošais premjerministrs Valdis Dombrovskis.

«Viņam nav pārāk liela izvēle. Pirmā izvēle ir esošais premjers – kaut vai tāpēc, ka līdz šim visas iesaistītās puses viņu atzinušas par labāko vai vēlamāko kandidātu,» skaidro A. Freimanis.

Politologs Arnis Lapiņš uzskata, ka prezidents līdz šim rīkojies pragmatiski un nav sastrādāts nekas tāds, par ko būtu jākaunas. Viņš uzskata, ka prezidentam prātīgi būtu nesteigties ar premjera nosaukšanu un ļaut partijām tomēr tikt galā pašām saviem spēkiem.

«Labāk ir pagaidīt vēl vienu nedēļu, nekā izdarīt lieku kustību, un beigu beigās prezidents būs pie kaut kā vainīgs. Andris Bērziņš ir nostādīts ļoti grūtā situācijā. Partijas ir kā tie āži, kas uz laipas satikušies, un neviens netiek uz priekšu, jo neviens nevēlas piekāpties otram. Politikā tomēr ir kaut kādi kompromisi jāpieļauj,» teic A. Lapiņš, kas paredz, ka valdība šajā Saeimā tiks izveidota tuvāk Ziemassvētkiem, nevis nākamajā nedēļā.

Turpinot tikties, Vienotība un Zatlera Reformu partija (ZRP) spējušas vienoties tikai par to, ka uz mirkli nopietni apdomātā iespēja veidot divu partiju valdību, kuru ar sadarbības līgumu palīdzību atbalstītu arī Saskaņas centrs un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, nav realizējama.

Līdz ar to ZRP un Vienotība atgriezusies jau piedzīvotā situācijā – kādam no šī dueta būs jāpiekāpjas un jāatsakās no iecerētā koalīcijas partnera. V. Zatlera gadījumā jāatmet būtu Saskaņas centrs, bet Vienotībai – Nacionālā apvienība.

Vērtējot, kuram pietrūks izturības un kurš padosies oponenta spiedienam, politologi paredz, ka vieglāk atteikties no sava partnera un nezaudēt seju būtu ZRP, jo tā, biedrojoties ar pirmsvēlēšanu laikā nozākāto Saskaņas centru, jau iemantojusi vēlētāju dusmas. Atsakoties no šīs savienības, V. Zatlers situāciju varētu vismaz daļēji vērst par labu.