29.sep 2017
Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru, «monumentālās instalācijas pavēlnieku», astoņdesmitajos-deviņdesmitajos gados starptautiski zināmāko Latvijas mākslinieku no tā laika «robežpārkāpēju» paaudzes Oļegu TILLBERGU Neatkarīgā aicināja parunāt par politiku, lūdza raksturot situāciju Latvijā pirms Saeimas vēlēšanām. Jo, kad izdodas Oļegu «uzkarsēt», tad viņš, manuprāt, arī tekstā, vārdos atklājas kā tikpat spēcīgs sociālpolitisks (!), metaforisks raksturotājs, kāds ir savās vizuālajās performancēs (atceramies kaut vai Cilvēki būros (1987.), Staburaga bērni (1988., abas ar S. Māliņu un S. Davidovu), Pali (1994.),…).