Lielās intervijas

Bijušajam Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājam, tagad ģenerālprokuroram Jurim Stukānam līdz pilnvaru termiņa beigām atlicis nedaudz vairāk par diviem gadiem. Intervijā “Neatkarīgajai” ģenerālprokurors skaidro savu nostāju par kandidēšanu uz nākamo termiņu, stāsta, kādēļ nepieciešami Kriminālprocesa likuma grozījumi, lai novērstu ilgstošās tiesvedības, pamato, kādēļ viņš ar šādu likumdošanas iniciatīvu nav gatavs doties uz Saeimu, atminas notikumus saistībā ar tā dēvēto Lato Lapsas krimināllietu un Valsts ieņēmumu dienestu un pauž pārliecību, ka ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbilstība amatam noteikti ir jāizvērtē, bet ne saistībā ar skandalozajiem VID kriminālprocesiem.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs “Neatkarīgās” lasītājiem atklāj vēl vienu stāstu par nejēdzībām VID un tās ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darba metodēm.

Par skandāliem, haosu un nepieciešamības pēc vadības un domāšanas nomaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ārkārtas nodokli komercbankām un energouzņēmumiem, to, kā piespiest Latvijas komercbankas izsniegt kredītus reģionos, bet Latvijas aizsardzības resora ierēdņus – nezagt – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.

Par “Apvienotā saraksta” īpašo pozīciju valdībā, premjera un finanšu ministra šauri tehnokrātisko pieeju valsts attīstības un drošības jautājumiem, Uldi Pīlēnu kā Valsts prezidenta amata kandidātu un to, kā novērst gaidāmo katastrofu veselības aprūpē, “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).

"Man paveicās, es izdzīvoju un tagad varu jums visas pārdzīvotās šausmas pastāstīt," intervijā www.nra.lv saka Tatjana Sokolova, Mariupoles dzemdību nama vecmāte, kura tagad dzīvo Igaunijā. Gandrīz 50 dienas viņa un viņas kolēģes zem sprāgstošiem lādiņiem pieņēma dzemdības Mariupoles dzemdību nama Nr. 2 pagrabā.

“Tu jautā: kur ir Dievs tajā visā, kas notiek apkārt? Dievs ir tranšejās pie karavīriem, Dievs ir dzīvojamo māju pagrabos, kur cilvēki slēpjas no bumbām, Dievs ir zem sagruvušajām mājām, kur cilvēki vairs nezina, vai no turienes izkļūs... Dievs ir blakus tiem, kuri cieš. Dievs ir dzīvībā, kas stiprāka par nāvi. Tāda ir šī pasaule, kur ikvienam cilvēkam ir izvēle – darīt labu vai ļaunu,” Lieldienu nedēļā teic Pēteris Sproģis, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus.

Vai patiesi Latvijā pazīstami politiķi var “sakārtot” lietas Valsts ieņēmumu dienestā (VID); vai patiesi Latvijā ir uzņēmēji, kuriem tiek atļauta nodokļu nemaksāšana; vai patiesi VID vadība nezina par notiekošo dienestā, – “Neatkarīgās” intervija ar Edgaru Veiguru, kurš savulaik strādāja par vadītāju kādreizējiem Ventspils tranzītbiznesmeņiem Igoram Skokam un Olafam Berķim piederošos uzņēmumos.

Martā pasaules uzmanības centrā nonāca tehnoloģiju pasaules līderu un mākslīgā intelekta (MI) pētnieku parakstītā vēstule, kurā paustas bažas par MI straujo attīstību un aicinājumi apturēt plašākus eksperimentus ar MI. Kaut uz sešiem mēnešiem, kamēr pasaules sabiedrība izstrādātu vienotu rīcības stratēģiju pret jauno apdraudējumu.

Par komercbanku nevēlēšanos uzņemties risku izsniegt Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejamus kredītus, iespējamajiem risinājumiem konkurences audzēšanai banku sektorā, ārkārtas nodokli bankām, ģeopolitisko risku ietekmi, kā arī valsts nevēlēšanos un nespēju tieši ietekmēt banku darbību vai iesaistīties banku tirgū “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku.

“Man nepatīk, kā dažkārt tiek stāstīts par Sibīrijas latviešiem: ka viņi ir nodzērušies, ka viņi dzīvo pussabrukušās mājās... Protams, starp daudziem latviešiem var gadīties arī tādi, bet tad nevajag doties uz Sibīriju – aizbrauciet uz kādas pilsētas nomali tepat Latvijā. Vienā pašā Krasnojarskā bija pieci latviešu izcelsmes profesori, kuri savulaik no Latvijas bija deportēti kā pusaudži. Tomskā strādāja pasaulslavens plaušu ārsts – latvietis,” stāsta Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova. Saruna ar viņu – par 1949. gada 25. marta deportācijām, par latviešiem Sibīrijā šodien, par karu Ukrainā, par meitām un vīru Krievijā.

Ķīnas līdera, priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina pompozā trīs dienu vizīte Maskavā raisīja visdažādākās prognozes jau ilgi pirms tās sākuma. Tagad, kad vizīte noslēgusies, tās vērtējuma diapazons nav kļuvis šaurāks. Vieni šo vizīti dēvē par imperatora Sji viesošanos Ķīnas ziemeļu vasaļvalstī pie vietvalža Pu, otri pauž bažas par divu diktatoru vairāk vai mazāk ciešu savienību pret tā dēvētajiem kolektīvajiem Rietumiem.

Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele politiskās aprindās ir pretrunīgi vērtēta. Viņa ir spilgta, pārliecināta un izteikumos nepiegludināta. Viņai pārmet nediplomātiskumu, pat kašķīgumu. Daudziem tādi cilvēki nepatīk. Dažiem tieši tāpēc, ka paši tā nevar – atļauties brīžiem būt pārgalvīgi (neapdomīgi).

Šodien norit Latvijā pirmais sarunu forums par hospisa aprūpi, aktualizējot mūsu valstī aktuālu un joprojām neatrisinātu jautājumu par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par situāciju Latvijā, hospisa idejas attīstību, problēmjautājumiem Neatkarīgās Rīta Avīzes saruna ar sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” valdes locekli Žaneti Jansoni.

Par katastrofāli zemo finansējumu veselības aprūpei, par sekām, ko šis “finansējums” radīs, par to, kad beigsies nauda medicīnai, par politisko lūzeru piketiem, par cigaretēm, kas saīsina mūža ilgumu par desmit gadiem, un kāpēc Latvijai ir apnicis Kariņš – saruna ar ārstu, sabiedrisko darbinieku, TV raidījuma vadītāju Pēteri Apini.

Kad tie labie gadi bija, kad tas kreņģeļlietiņš lija, ārsti naudu neprasīja. Valsts kopējie izdevumi par aklās zarnas operāciju skaitījās 40 rubļi un par dzemdībām - 60 rubļi. Tagad dzemdības valstij izmaksā, sākot no 660 eiro, bet par pašu vienkāršāko operāciju uzskatītā aklās zarnas izgriešana prasa 1 228 eiro.

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga darba dažādās ar valsts finanšu jomas drošību saistītās struktūrās 2019. gadā darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zaudēja toreizējā Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītāja Gita Plaude. Iemesls – viņa atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus.

Par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas šī gada 1. septembrī praksē nav reāla, to, kā risināt akūto skolotāju trūkumu, Latvijas augstskolu spēju iekļūt pasaules Top 500, ko īsti nozīmē augstākās izglītības un zinātnes pakļaušana valdības deklarācijas kārtējam lozungam par “ekonomikas transformāciju”, kā arī ministres kā mātes personisko pieredzi saskarē ar Latvijas izglītības sistēmu.

Par gaidāmo jauno skolu slēgšanas vilni, izglītības kvalitātes (tā arī nepierādīto) korelāciju ar skolas lielumu, “kompetenču izglītības” ieviešanas izgāšanos un vīziju par 3000 eiro algu skolotājiem “Neatkarīgās” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.

Līdz ar politiskās un ekonomiskās situācijas izmaiņām pasaulē pēdējais gads bijis saspringts gan Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir grūti sadzīvot ar augstu inflāciju, gan uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar strauju ražošanas izmaksu kāpumu. Taču, neskatoties uz visām grūtībām, “Balticovo” ir nosvinējis savu 50 gadu jubileju, saglabājot līdera pozīcijas olu ražošanas sektorā visā Ziemeļeiropā. 2022. gadu uzņēmums noslēdza ar 102 miljonu apgrozījumu, tādējādi gandrīz dubultojot rezultātu salīdzinājumā ar 2021. gadu. Par to, kā jaunietim no svešinieka kļūt par mūsu valsts patriotu un veiksmīgu 35 gadus vecu uzņēmēju, kāda šobrīd ir uzņēmējdarbības vide mūsu valstī, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta olu ražotāja “Balticovo” valdes priekšsēdētājs un četru restorānu īpašnieks Latvijā Vladimirs Mhitarjans.

“Neatkarīgās” intervijas ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu otrā daļa par to, vai “airBaltic” sadarbībā ar “Space X” piedāvās lidojumus kosmosā, kādēļ “airBaltic” vēlas būvēt angāru par 60 miljoniem un pērk līzingā dārgus elektromobiļus “Audi” par 100 000 eiro, par Martina Gausa rocību, viņa īpašumiem un to, kā viņš spēj izdzīvot ar mazāku algu nekā “Ryanair” vadītājam Maiklam O’Līrijam, kā arī par viņa latviešu valodas zināšanām un to, kādēļ viņš publiski izvairās runāt latviski.