Ukrainas ārlietu ministra vietnieks un bijušais Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko sarunā ar “nra.lv” uzsver: "Ukrainas karavīri šodien mirst par Eiropas vērtībām.
Oleksandrs Miščenko no 2019. līdz 2023. gadam bija Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, bet pirms tam vadījis Ukrainas diplomātiskās pārstāvniecības Austrālijā, Polijā, Turcijā un Azerbaidžānā. Sarunā aktualizējām tādas vitāli svarīgas tēmas kā militārais atbalsts Ukrainai, ekonomiskā sadarbība, ES nākotne Ukrainas varas iestāžu skatījumā.
Pastāstiet par Latvijas militāro atbalstu Ukrainai. Kādi ir konkrētie sadarbības piemēri?
Latvija ir viena no aktīvākajām valstīm pasaulē, kas atbalsta Ukrainu kopš Krievijas agresijas sākuma 2014. gadā. Tai skaitā sniedzot mums atbalstu armijai. Minēšu tikai vienu piemēru - tā sagadījās, ka Latvija 2022. gada 23. februārī nodeva Ukrainai zenītraķešu sistēmas “Stinger”. Toreizējais ārlietu ministrs, šodienas Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs veda ieročus uz Ukrainu. Es pavadīju viņu šajā misijā, un es to labi atceros. Mēs esam bezgala pateicīgi Latvijai, jo tieši tajās dienās izšķīrās Ukrainas liktenis.
2022. gada kara pirmajās dienās Krievijas Federācija ieņēma Hostomeļas lidostu. Cita starpā pateicoties Latvijas dotajiem stingeriem, mūsu karavīriem izdevās iznīcināt aptuveni 30 helikopterus, kuros atradās gaisa desanta uzbrukuma grupas. Var jau salīdzinoši teikt, ka Latvijas palīdzība bija neliela, taču tai bija ārkārtīgi liela nozīme.
Savā iepriekšējā intervijā 2022. gada nogalē, kad bijāt Ukrainas vēstnieks, jūs nosaucāt Latviju starp tām valstīm, kuras sniedz lielāko militāro palīdzību procentos no IKP. Ja nemaldos, 2022. gadā Latvija nodeva Ukrainai aptuveni vairāk nekā 40% no pašas militārā spēka. Kas tagad ir mainījies?
Latvija savu nostāju nav mainījusi. Pēc Pasaules ekonomikas institūta datiem, Latvija ieņem 4. vietu starp pasaules valstīm saistībā ar saistībām sniegt Ukrainai militāro palīdzību procentos no IKP. No 2025. gada Latvija militārajām vajadzībām pārskaita mums 1,3% no IKP.
Pirmajā vietā šajā rādītājā ir Dānija, kam seko Igaunija un Lietuva. Šādu valstu pirmajā piecniekā ir arī Somija.
Kopumā līdz 2025. gada sākumam Latvija mums kopš kara sākuma jau bija veltījusi vairāk nekā 501 miljonu eiro. Ir skaidrs, ka absolūtos skaitļos ASV, Apvienotā Karaliste, Vācija, Francija utt. sniedz daudz lielākas palīdzības summas. Taču procentuāli no sava IKP šīs spēcīgās un turīgās valstis mums nodrošina daudz mazāk, savukārt slogs Latvijas budžetam ir daudz lielāks. Mēs novērtējam šo pozīciju un saprotam to. Četrām no piecām vadošajām valstīm pēc atbalsta Ukrainai procentos no IKP, proti, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Somijai, ir kopīga robeža ar Krievijas Federāciju, kā arī kopīga PSRS okupācijas vai kara pieredze ar PSRS.
Ko Latvija var mācīties no Ukrainas militārās pieredzes?
Mūsu pieredzi tā dēvētajā hibrīdcīņā, kas ietver dezinformācijas apkarošanu. Tā ir ļoti svarīga. Latvijā ir daudz provokāciju no prokrieviskām organizācijām, kas mēģina pārmest valdībai un parlamentam, ka pārāk daudz tiek dots Ukrainai un tā vietā valdība nepievērš uzmanību savas valsts problēmām. Esmu pārliecināts, ka tā ir FSB dezinformācija, lai vājinātu Latvijas sabiedrības vienotību tagad pirms gaidāmajām pašvaldību un nākamajām Saeimas (2026) vēlēšanām.
Acīmredzami, ja katra valsts atsevišķi mēģinātu aizstāvēties un viena otrai nepalīdzēt, tas novestu pie visu sakāves pēc kārtas. Mūsu spēks un mūsu nākotne ir vienotībā.
Kura ES valsts pieceltos, ja uz tās galvaspilsētas centrālā laukuma nokristu ducis raķešu S-300 vai “Iskander” vai 20 bezpilota lidaparāti? Ukraiņi ar to sadzīvo katru dienu, mums ir psiholoģiska imunitāte. Kijivā, Harkivā un Odesā šausmīgu briesmu apstākļos, kad bezpilota lidaparāti dedzina mājas, pēc 2-3 stundām cilvēki pulcējas un dodas strādāt un mācīties. Nevienai valstij pasaulē, izņemot varbūt Izraēlu, nav šādas imunitātes.
Tāpēc ir likumsakarīgi, ka Latvijai un citām Eiropas valstīm ir izdevīgi un lietderīgi palīdzēt mums atvairīt Krievijas uzbrukumus mūsu teritorijā, nevis gaidīt, kad Krievija ieradīsies, piemēram, Daugavpilī. Tas ir gudri, patriotiski, un to lieliski saprot Baltijā, Ziemeļvalstīs, Polijā un Lielbritānijā.
Diemžēl tālās valstīs, Kanādā, Spānijā, Portugālē, ASV u.c., kas nozīmīgos apgabalos savās zemēs nepārdzīvoja Otrā pasaules kara elli, domā, ka tas nemaz nav tik biedējoši. Jo tas ir kaut kur tālu. Viņi ne vienmēr saprot, ka Krievija ir izaicinājusi visu starptautisko sabiedrību.
Rumānijā, Polijā, Slovākijā, Francijā u.c. veidojas politiskie spēki, kas saka, ka jādomā pašiem par savām interesēm, nevis jāpalīdz Ukrainai. Tās visas ir Putina plāna izstrādes izmantot dezinformāciju, aģitāciju, kukuļošanu un iebiedēšanu, lai grautu starptautiskās sabiedrības vienotību.
Domāju, ka Putins baidās no NATO, jo atbilde būs skarba. Tomēr viņš pārbauda dažādu demokrātisku valstu spēku. Un es esmu par to pārliecināts, ka tieši pēc Kremļa pavēles pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā Latvijā tiek popularizēti naratīvi, ka Latvija pārāk daudz tērē ukraiņu bēgļiem un Ukrainai, vienlaikus it kā neinteresējoties par savām problēmām, atstājot novārtā vēsturisko atmiņu utt.
Ko jūs teiktu “krievu pasaules” atbalstītājiem Latvijā? Šāda cilvēku grupa pastāvēja Ukrainā okupētajās teritorijās un pastāv Eiropā. Ko jūs viņiem teiktu, balstoties uz Ukrainas rūgto pieredzi?
Es teiktu tā: jums nepatīk demokrātija Latvijā? Mēģiniet dzīvot Krievijā un izteikt tur vismaz 10% no sūdzībām, ko izsakāt sarunās vai internetā Latvijā pret savu valdību. Pēc pirmajām ieslodzījuma dienām FSB jūs ātri mainīsiet savas domas.
Es domāju, ka šie cilvēki vai nu nav īpaši izglītoti, vai arī viņi ir apzināti vai neapzināti Kremļa aģenti. Visam padomju laikam ir raksturīga sava propaganda. Atcerēsimies, ka Borisam Jeļcinam komunisti bija tiešie konkurenti, tāpēc kopš 1991. gada viņa vadībā tika uzņemtas daudzas antikomunistiskas filmas, atmaskojot padomju iekārtas noziegumus utt., bet patiesībā viņš bija tāds pats kā Putins. Putinam komunisti un staļinisti ir viņa atbalstītāji, tāpēc viņš dara visu, lai parādītu padomju režīmu no labākās puses.
Tomēr tie visi ir mākslīgi naratīvi: gan atbalsts Kremlim, gan atbalsts krievu valodai. 2022. gadā Latvijā tika demontēts piemineklis "padomju atbrīvotājiem". Pirms tam plašsaziņas līdzekļos bija skaļa diskusija, un krievvalodīgie iedzīvotāji bieži sludināja, ka cīnīsies par šiem pieminekļiem līdz pēdējam. Taču nojaukšanas dienā neviens to pieminekli aizstāvēt neiznāca. Ukrainā tajā laikā jau notika uzbrukums Hersonai, kur cilvēki ar kailām rokām stāvēja pret tankiem, aizstāvot savu zemi bez ieročiem. Latvijā tā visa ņemšanās ap pieminekli bija Krievijas sagatavota mākslīga kampaņa.
Kas notiks ar attieksmi pret Ukrainas militārpersonām Latvijā pēc USAID finansējuma iesaldēšanas?
Latvija ir uzņēmusi un turpina uzņemt ārstēšanā un rehabilitācijā lielu skaitu mūsu aizstāvju.
518 mūsu karavīri izgāja caur ārstniecībai un rehabilitācijai medicīnas centrā “Vaivari” un citās reģiona klīnikās. 2022. gadā, būdams Ukrainas vēstnieks Latvijā, pastāvīgi tikos ar mūsu militārpersonām. Latvijas rehabilitācijas un mikroķirurģijas reputācija pasaulē ir ļoti augsta.
Latvijas ķirurgi Olafs Lībermanis un Mārtiņš Malzubris jau no pirmajiem Lielā kara mēnešiem atradās Ukrainā, kur glāba mūsu karavīru dzīvības un veselību. Viņi izglāba daudz cilvēku.
Esmu saziņā ar Bohdanu Mazņenko, pirmo ukraiņu karavīru, kurš ieradās Latvijā ārstēties 2022. gada aprīlī. Latvijas ķirurģija viņam izglāba kājas, un viņš vienmēr ar pateicību atceras latviešu ārstus.
Par ekonomisko sadarbību. Ar kādiem jautājumiem abu valstu komercuzņēmumi pamatā vēršas pie valsts iestādēm? Vai Ukrainas biznesa pārcelšana uz Latviju ir laba vai slikta, un kāda ir Ukrainas valdības nostāja šajā jautājumā?
Galvenais jautājums ir partneru atrašana un Ukrainas preču piekļuve ES tirgiem. Manā vēstnieka amatā mēs kopā ar Ukrainas tirdzniecības namu Latvijā, kas darbojas Rīgā Oleksandra Petrova vadībā, ieviesām Latvijas modeli - logu uz Eiropas Savienību Ukrainas precēm. Latvija nodrošināja vislabākos nosacījumus Ukrainas preču sertifikācijai to tālākai pārdošanai ES. Runa ir par birokrātisko šķēršļu samazināšanu. Šis ir viens no būtiskiem Latvijas palīdzības veidiem, lai ukraiņi varētu konkurēt ES tirgos.
Uzņēmuma pārvietošanas jautājums ir sarežģīts. Jo uzņēmumam ir ne tikai aprīkojums, bet arī dzīvojamās telpas, speciālisti ar ģimenēm utt. Ukrainai ir zināma, bet ierobežota pieredze uzņēmumu pārvietošanā, tostarp uz Baltijas reģionu.
Mēs apsveram iespēju izveidot Ukrainas un Eiropas kopuzņēmumus drošos Ukrainas reģionos, prom no frontes līnijām.
Apmēram reizi gadā notiek liela stratēģiskā sanāksme, kurā piedalās visas Ukrainas un Latvijas ministrijas - Ukrainas un Latvijas starpvaldību ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības komisija. Ukrainas pusi vada Ministru kabineta ministrs O. Ņemčinovs, bet Latvijas pusi vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Šīs komisijas sēdes laikā tiek izskatīts plašs jautājumu loks, tostarp jautājums par divpusējās tirdzniecības intensificēšanu un kopuzņēmumu izveidi.
Kādus biznesa jautājumus izskata starpvaldību komisija?
Jautājums par Latvijas ostām, kas ļoti interesē Ukrainu. Rīgas, Ventspils, Liepājas ostu izmantošanas iespējas. Taču ar mūsu produkcijas piegādi uz Latviju pa dzelzceļu ir problēma sliežu ceļu dēļ - mums Ukrainā un Latvijā ir vienādi sliežu ceļi, bet Polijā jau ir Eiropas sliežu ceļi, kur ir jāmaina riteņu pāris vilcieniem.
Kara sākumā, protams, novērojām tirdzniecības apjomu kritumu ar visām pasaules valstīm, tomēr pamazām sākam vērot izaugsmi. Ukrainas uzņēmumu līdzdalība izstāžu aktivitātēs ir atsākusies un sākusi palielināties, piemēram, izstādē “RigaFood” redzami arvien vairāk Ukrainas uzņēmumu.
Kopā ar Ukrainas tirdzniecības nama Latvijā vadītāju Oleksandru Petrovu apmeklējām visus mazumtirdzniecības tīklus Latvijā, gan pārtikas, gan rūpniecības preču tīklus. “Rimi”, “Maxima”, “Ksenukai” un DEPO vadība bija gatava pieņemt Ukrainas pārtikas preces, konditorejas izstrādājumus, ķīmijas un sadzīves preces.
Par ES nākotni. Kāds ir jūsu redzējums par Ukrainas un ES nākotni pēc kara, ņemot vērā Ungārijas un Slovākijas pozīcijas?
Mēs veicam sarunu procesu. Notiek tematiskās konsultācijas un seansi. Tur, kur nav politiskas sastāvdaļas, piemēram, Ungārijas iejaukšanās, mēs veiksmīgi virzāmies.
Ungārija cenšas bloķēt pozitīvus lēmumus par Ukrainu Kremļa interesēs. ES to pilnībā apzinās un, izmantojot savus ietekmes mehānismus uz Ungārijas vadību, maina situāciju. Diemžēl Budapeštas nostāja ir pretrunā ar ES stratēģiju paaugstināt Ukrainas līmeni turpmākai iekļūšanai Eiropas saimē.
Viktors Orbāns cenšas mūs atstāt vienus ar agresoru. Ja šodien runātu par Latvijas iestāšanos ES, Orbāns tieši tāpat liktu šķēršļus Latvijai, lai būtu labi Krievijai.
Bet ir svarīgi atzīmēt, ka mēs turpinām uzturēt ekonomiskās, humānās u.c. attiecības ar Ungāriju un Slovākiju. Ungārijas iedzīvotāji un Slovākijas iedzīvotāji atbalsta Ukrainu. Mēs redzam protestus šajās valstīs, jo šo valstu iedzīvotāji ir daudz eiropeiskāki nekā pašu šo valstu vadītāji. Cilvēki ES saprot, ka Ukrainas karavīri šodien mirst par Eiropas vērtībām, par mieru Ukrainā un arī Eiropā.
Jautājums par Ukrainas iestāšanos ES ar dažādu intensitāti tiek izskatīts vairāk nekā 20 gadus, kopš Oranžās revolūcijas 2004. gadā. Cik lielā mērā kopējās robežas paplašināšana ar Krieviju Briselei vispār ir pieņemama?
ES nav saistīta ar robežām vai ģeogrāfiju. ES ir par vērtībām, brīvībām un pienākumiem.
Piemēram, kādu laiku Gruzija bija iesaistīta eirointegrācijas procesos. Sākoties karam pašā Ukrainā, atbalsts iestājai ES un NATO ir ievērojami pieaudzis, īpaši NATO jautājumos. Ukraiņi savu drošību identificē ar dalību NATO.
Vai Ukrainai varētu parādīties jauni spēcīgi sabiedrotie?
Mūsu galvenais sabiedrotais ir ASV, bet kopumā Baltais nams turpina mūs uzskatīt par sabiedrotajiem un potenciālo NATO dalībvalsti ilgtermiņā. Vienlaicīgi vājinoties ASV atbalstam, mēs novērojam Francijas un Apvienotās Karalistes atbalsta pieaugumu.
Mēs ļoti ceram uz atbalstu no Vācijas. Lai gan Vācija kara sākumā vilcinājās, bet tad palēnām no viņiem sākām saņemt tankus “Leopard” un jaunākās artilērijas sistēmas.
Arī Polijas, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu savienība mums ir ārkārtīgi svarīga. Tieši Baltija un Polija kara sākumā kļuva par Eiropas atbalsta galvgali Ukrainai.
Pasaulei jāsaprot, ka Ukraina nekad nepiekritīs okupācijai un kapitulācijai. Bijušais Latvijas prezidents Egils Levits 2022. gada marta sākumā teica: "Putins pārsteidza visu pasauli ar savu brutālo agresiju pret Ukrainu. Tagad pasaulei pienācis laiks pārsteigt Putinu ar savu vienotību." Šie pravietiskie vārdi tagad piepildās, un es esmu pārliecināts, ka ar vienotību mēs pārvarēsim Krievijas agresiju.
Mūsu tikšanos vēlos noslēgt ar vārdiem, ko vienmēr esmu lietojis Latvijā un izmantoju tagad kā ceļvedi: “Kopā mēs uzvarēsim!” (Šos vārdus Ukrainas ārlietu ministra vietnieks pasaka latviski.)
