Lielās intervijas

96% Latvijas iedzīvotāju skatās televizoru; 66% no tiem ir divi, trīs un pat vairāk televizoru vienā mājsaimniecībā; apmēram tikpat liels skaits iedzīvotāju izmanto digitālo televīziju, liecina komunikāciju pakalpojumu sniedzēja IZZI aptaujas rezultāti. Kā mainījušies televīzijas skatīšanās paradumi, vairāk stāsta IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Kāda perspektīva ir mazajām lauku saimniecībām apstākļos, kad prognozējama ievērojama lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanās, kurp virzīsies mūsu lauksaimniecība, kurai Nacionālās attīstības plānā (NAP) būtiska loma nav iezīmēta, kādas ir labās graudu ražas blaknes, – par to Neatkarīgās intervija ar Zemnieku saeimas priekšsēdētāju Juri Lazdiņu.

Varas kuluāros izskan neapmierinātība ar izglītības ministra Roberta Ķīļa komunikācijas veidu, ko viņš piekopj sarunās ar augstskolu vadītājiem. Neapmierinātība rūgst jau sen, neļaujot pienācīgi novērtēt ministra, iespējams, izcilos reformu projektus. Piemēram, pirmdien koalīcija atlika pretrunīgi vērtētā augstskolu akreditācijas noteikumu projekta tālāko virzību. Sasteigtas izskatās arī citas viņa virzītās reformas.

Par pārtikas produktu cenu ietekmējošiem faktoriem pasaulē un Latvijā, tendencēm un Latvijas pārtikas tirgus specifiku Neatkarīgās intervija ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LVTC) vadītāju, ekonomikas doktori, asociēto profesori Ingūnu Gulbi.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild LU asociētais profesors, bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Andri Jaunsleini par ministra Edmunda Sprūdža «reformām», par kurām partijas programmā nav ne vārda, par «apjomīgām saimnieciskām interesēm», un to, kurš maksās par «atkritumu reformu», kā arī par to, ka runāšana vienmēr ir labāka nekā nerunāšana.

Eirozonas lielākās ekonomikas uzrāda recesijas pazīmes, valstīm, kas veic lielākos maksājumus eiro glābšanas mehānismos, samazināti reitingi, pieaug bažas par Grieķijas spēju sakārtot savas finanses un to, vai iespējamā Grieķijas aiziešana no eirozonas neparaus līdzi vēl kādu valsti un visu eirozonu. No otras puses, gan ES dalībvalstīs, gan eirozonas valstīs pēc krīzes tiek ieviesti stingrāki finanšu kontroles mehānismi, lai izvairītos no koalīcijām nākotnē. Cik pamatots ir Latvijas Bankas (LB) eirooptimisms, cik neapgāžami argumenti un kā skaidrot citu valstu atturību – sarunā ar LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Augstskolas katru gadu ražo aizvien jaunus sabiedrisko attiecību speciālistus. Rodas iespaids, ka uz katru žurnālistu Latvijā paprāvs bars sabiedrisko attiecību speciālistu jeb piāristu (no angļu public relations jeb PR).

Šodien Neatkarīgās redakcijā – viens no Jaunā laika dibinātājiem, ekspremjera Einara Repšes padomnieks un tuvs draugs, vēlāk (pēc Repšes norieta) nežēlastībā kritušais un no partijas izslēgtais Dans Titavs.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ekonomists, Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Fotoradaru ieviešanas process Latvijā bija skandalozs un beidzies ar valdības lēmumu lauzt līgumu ar radaru piegādātājiem KS Vitronic Baltica un partneri. Par radaru nepieciešamību, kļūdām to ieviešanā un iespējām tās labot nākotnē Neatkarīgās diskusija ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski (Vienotība) un ceļu satiksmes ekspertu, žurnālistu Paulu Timrotu.

Intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers.

Lai arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) dialogs ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību nav sekmējies, kompromiss pedagogu algu paaugstināšanā ir panākts, pedagogu protesti novērsti. Tomēr joprojām ar izglītību un skolu saistītas problēmas uzpeld publiskajās diskusijās. Kas sagaida pedagogus, skolēnus, vecākus, vispārējās vidējās izglītības sistēmu jaunajā mācību gadā, Neatkarīgās intervija ar LIZDA vadītāju Ingrīdu Mikiško.

Saruna ar Latvijas Zivrūpnieku federācijas priekšsēdētāju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes locekli Didzi Šmitu par Nacionālās attīstības plānu, par centieniem uzspiest sabiedrībai pašiznīcinošu filozofiju, kas paredz pēc iespējas ātrāk latviešiem izzust un izšķīst lielajā pasaulē, kā arī par ekonomisko patriotismu, kas latviešos vēl nav pazudis.

«Ja Māris Kučinskis ir noskaities, tad tas ir nopietni,» izteicās kāds ekspolitiķis, labs Māra Kučinska pazinējs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai analizē, kādēļ tiesa neļauj īstenot likumā paredzētās tiesības uz aizstāvību un kādēļ prokurori joprojām uzticas Šveices advokātam Rudolfam Meroni.

Neatkarīgā piedāvā interviju ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (Vienotība).

Augusts un septembris ir laiks, kad Latvijas profesionālie teātri iepazīstina publiku ar jaunās sezonas plāniem. Izņēmums šajā ziņā nav arī Latvijas Nacionālā opera (LNO). Tomēr saruna ar tās direktoru Andreju Žagaru nav iedomājama bez jautājumiem, kas skar LNO finanšu situāciju un attīstību ilgākā laika posmā.

Baltijas starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmu direktore, Dr. philos. Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai vērtē studiju programmu ekspertīzi un studiju politiku.