Pauls: Imantam Ziedonim neviens nepalīdzēja. Tikai tagad, pēc nāves, visi pēkšņi attapušies

 
©Jānis Saliņš, F64 Photo Agency

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu – par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, par tukšo sēdēšanu Saeimā, par 100 gramiem kultūras un par Dziesmu svētkiem.

– Kā jūtaties pirms pašvaldību vēlēšanām?

– Domāju par muzikantiem. Agrāk vēlēšanas muzikantiem bija peļņas laiks, tagad katram jābaidās: ja nu kāds pamana kaut ko nelikumīgu? Vēlēšanas bija vēl pēdējā vieta, kur māksliniekiem kaut ko nopelnīt, tagad visādi pārbaudītāji var nākt un piešūt nelikumīgu aģitāciju. Bet ne tas ir svarīgākais. Es nesen pārdomāju tādu lietu: ko es esmu ieguvis pēdējos 20 gados?

Piedalījos Atmodā, bet es negribu, lai man pieraksta kaut kādus milzu nopelnus, kādus sev pieraksta viens otrs varonis, piemēram, par barikādēm, kaut gan viņš tām ne tuvumā nav bijis. 90. gadu sākumā biju valdībā, tas laiks vēl izskatījās normāls, jo nebija tik milzīgs partiju skaits, kāds ir tagad, parādījās prezidenta institūcija. Un tad sākās interesantas lietas. Pirmā bija: banku bankroti. Sākās ar Banku Baltija. Pēc tam – Latintrade banka, kuru dibināja daži mani bijušie kolēģi no valdības. Tā arī nogrima. Nākamais posms bija muzikālā centra Vernisāža veidošana. Sākās regulāri raksti Dienā, ka tas ir kaut kāds krievu centrs un tamlīdzīgi. Pret mani un Jāni Peteru uztaisīja masīvu kampaņu. Mēs aizgājām no Vernisāžas, jo to izturēt nebija iespējams. Sākumā mums bija lielas ieceres, muzikālais centrs un tā tālāk… Un kas tur tagad ir? Un kam tas viss pieder? Nākamais posms: mans dzīvoklis. Izrādījās, ka esmu zaglis un šo dzīvokli esmu nelikumīgi izkrāpis no valsts. Šo tēmu Diena zelēja kādus septiņus gadus. Tiesas procesi beidzās ne tā, kā gribējās Dienai, jo tika pierādīts, ka juridiski viss ir pareizi. Nez kāpēc par Ēlertes dzīvokli neviens nerunāja? Viņa to dabūja kaut kā citādāk? Vai arī tās runas par man it kā piederējušo Jūrmalas māju, kas tika nodedzināta. Tā taču nebija mana māja! Padomju laikā man to piešķīra kā vasarnīcu. Kāds to māju nodedzināja. Bet avīzē viss tika uzrakstīts tā, ka šā arhitektūras pieminekļa iznīcināšanā vainojams Pauls. Avīze Diena taču bija īsts perēklis, kurā tika uztaisītas visas netīrās lietas. Pēc tam sekoja nelaimīgais Jaunais vilnis. Atkal es biju galvenais vainīgais. Nu es no tā esmu prom, nekad tur vairs nebūšu. Kaut gan pret Jauno vilni nav viennozīmīga attieksme, mums jāsaprot, ka tā vietā nav ko likt. Jo nav taču naudas! Varbūt man sāks pārmest, ka esmu aizgājis no Jaunā viļņa. Bet tas ir izsmēlis savas iespējas, sācis stagnēt. Nesen uzzināju, kā viens Krievijas miljardieris mēģinājis iestumt savu sievu dažādos konkursos – uz Eirovīziju, uz Jauno vilni. Tagad viņi ir pašķīrušies, un miljardieris publiski stāsta, kādas summas viņš ir maksājis, lai sievu iebīdītu abos konkursos... Tur nav kaut kāda sīknauda, tur viss sākas ar četrām vai piecām nullēm. Bet, ja es runāju par sevi... Kopumā pa šiem 20 gadiem es varu teikt milzīgu paldies savai publikai, jo es taču jūtu, kā koncertos pret mani izturas.

– Koncertos pret jums izturas ar sajūsmu un cieņu. Daudz citādāka ir daļas cilvēku attieksme pret jums kā pret bijušo politiķi.

– Tas, ka daži mani lamā par iestāšanos Tautas partijā… Nu, piedodiet, es tur neko nelēmu un nebiju nekādos amatos. Nesen televīzijā pieminēja mani un Imantu Kalniņu, ka mēs abi pa tukšo esam Saeimā sēdējuši. Var jau būt. Bet paskatieties, cik cilvēku šodien tur sēž pa tukšo? Turklāt – ar kādiem amatiem? Kādreiz Saeimā bija arī Ausma Kantāne, jo vajadzēja palīdzēt Imantam [Ziedonim]. Toreiz nezin kādēļ viņam neviens nepalīdzēja, tikai tagad, pēc nāves, visi pēkšņi attapušies. Tagad atceres un piemiņas vakari notiek vienā laidā. Jā, arī mēs izveidojām savu koncertu, taču tas notika ziemā – gatavojoties Ziedoņa jubilejai.

– Un kā ar mūsu kārtējo neiekļūšanu Eirovīzijas finālā? Kaut kā aizvainojoši: jau kuru gadu mēs tiekam ignorēti.

– Puikām pārmet, ka viņi nav varējuši kaut ko izdarīt. Bet vai jūs varat pateikt, cik naudas tiek ieguldīts hokejā? Vai hokejistiem ir kaut kādi vērā ņemami rezultāti? Man šķiet, ka nav. Tad jau viņiem arī vajadzētu pārmest, ka nav panākumu: jums ir milzīgas algas, bet spēlēt jūs nemākat. Eirovīzijas dalībniekiem atbalsta nav nekāda. Ja nu vienīgi Ventspils kaut ko dara. Bet tā – sities, kā tu spēj. Kaut ko viņi tur sev uzšuj, kaut ko padarās... Vai jūs zināt, cik daudz naudas, piemēram, Azerbaidžāna pludina savu Eirovīzijas dziedātāju atpazīstamībā? Es katru dienu klausos Euronews, un tur nepārtraukti iet reklāma par viņu valsti: apmeklējiet Azerbaidžānu! Nu labi, viņiem ir nafta, un viņi var šķaidīties ar naudu, cik vien tīk. Bet mēs nevaram sev Rīgā koncertzāli uzcelt. Notiek tikai tukša tarkšķēšana. Protams, jūsu avīzē daudz tiek rakstīts par visādām nebūšanām. Bet vai tad tie, kas pie varas, ņem to vērā? Es taču esmu dzirdējis, ko viņi saka par avīzēm. Kuram tad patiks, ja par viņu medijā izsakās ne tā, kā viņš ir pieradis, un ne tā, kā viņš par sevi domā?

– Mums vajag piedalīties Eirovīzijā vai ne?

– Nu it kā jau ir jāpiedalās. Bet rezerves, uz kurām varētu kaut ko būvēt, ir tik niecīgas... Daudzas valstis nereti glābjas ar citas etniskas izcelsmes dziedātājiem. Žēl, ka mums vairs nav tā kolonija – Tobāgo. (Smejas.) Tad mums būtu i dziedātāji, i dejotāji, i skrējēji.

– Par tiem savas dzīves posmiem.…

– Šobrīd pēdējais posms ir iezīmējies ar Krājbanku. Tikko parādījās informācija, ka Krājbanka nogremdēta tīšām, ar viltotu dokumentu palīdzību. Izrādās, ka fuktuks (Finanšu un kapitāla tirgus komisija – E.V.) un Krājbankas administrators KPMG Baltic lēma par bankas likteni, izmantojot, iespējams, viltotus dokumentus, kurus pirms tam nepārbaudīja ne fuktuks, ne administrators, pieņemot tos par absolūti drošiem. Kā tas varēja notikt? Un tas notika partijas Vienotība aizsegā. Es nevaru pateikt, ka Vienotība ir vainīga, bet tā piesedz šo lietu. Vienotības ministri, Vienotības kontrolētie dienesti… Kāpēc tad Saeimā tika nolikvidēta izmeklēšanas komisija, kas pētīja Krājbankas kraha iemeslus un norises? Komisiju vadīja Vienotības biedrs Jānis Lāčplēsis. Par viņu es turpmāk iesaku nebalsot. Kāpēc Satversmes tiesā šī komisija neparādījās? Vienotība darīja visu, lai šī komisija tiktu nolikvidēta. Krājbankā zaudēto naudu esmu jau norakstījis, bet šodien, kad lasām par visām netīrajām lietām, es varu tikai secināt: cilvēkiem ir nozagtas lielas naudas, un tas noticis absolūti nelietīgi. Satversmes tiesas priekšsēdētājs spriedumā ielika vārdus, ka tas (acīmredzot bankas likvidācija un naudas izzagšana) notiek sabiedrības interesēs. Pagaidiet, Kūtra kungs, Krājbankā laikam jūsu naudas nebija? Tur bija mana nauda. Tur bija pašvaldību un slimnīcu nauda. Tur bija ļoti daudzu privātnoguldītāju nauda. Tas viss ož pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma: kam ir, tam atņemsim. Tādas, lūk, šodien ir manas pārdomas par 20 gadu zaņķi. Domāju, ka valdībai vajadzēja atkāpties, jo tā nav spējīga neko izdarīt, tā ir sevi izsmēlusi. Ja tur vispār bija kaut kas, ko smelt… Mums visu laiku tiek stāstīts, ka viss lieliski un strauji attīstās, makroekonomiskie rādītāji ir tik labi kā vēl nekad. Nu tik visur stāsimies iekšā. Bet tikko pa radio dzirdēju, ka mazā Islande, piemēram, nekur netaisās stāties… Mēs patlaban, kā jau jūtat, esam uz emocionāla viļņa – drīz būs Dziesmu svētki. Bet kas būs pēc Dziesmu svētkiem? Nedēļu – eiforija. Kas būs vēlāk? Vai kāds padomās par to, kas vispār notiek laukos? Cik tur ir cilvēku? Un kā viņi dzīvo?

– Runājot par Dziesmu svētkiem… Daudziem cilvēkiem personiski aizvainojoši ir tas, ka tajos nav nevienas Raimonda Paula dziesmas.

– Ir gan. Tur tāds interesants moments… Vīru kori dzied dziesmu ar Petera vārdiem. Tā ir melodija, kas skanēja filmā Vella kalpi, un Peters tai uzrakstīja vārdus. Tāda patriotiska satura dziesma.

– Trīs vīri cēlās kaujai?

– Nē. Tā melodija skan zīmīgā vietā: kad trīs vella kalpus ved uz pakāršanu. Kāpēc gan Dziesmu svētkos, kad skan šī dziesma, neparādīt uz ekrāna fragmentu no šīs filmas? Gudri veči vēl varētu iemontēt iekšā pazīstamus ģīmjus…

– Atgriezīsimies pie domas par Vienotību, kas, jūsuprāt, piesedz dažādus nesmukumus. Kas jums liek tā secināt?

– Kas mums ir finanšu ministrs? Vilks no Vienotības. Kas Saeimā ir Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs? Reirs no Vienotības. Kas ir Saeimas priekšsēdētāja? Āboltiņa no Vienotības. Kas ir premjers? Dombrovskis no Vienotības. Kāpēc tad, kad grima Parex, Godmanis piekrita iztērēt miljardu? Krājbankai tik lielu naudu nevajadzēja. Ja kāds no viņiem būtu gribējis, Krājbanku varēja izglābt. Tagad redzam, ka pēc aizlieguma pārskaitīt naudu no KB tika pārskaitīti desmitiem miljonu. Un kas notika ar airBaltic? Šī kompānija taču arī ar valdību saistīta. Manis pieminētajiem Vienotības cilvēkiem bija iespējas glābt Krājbanku. Bet viņi to negribēja. Viens otrs no Vienotības teica, ka Pauls glabājis naudu noziedznieku bankā. Kā tad es varēju zināt, ka banka, kas kādreiz piederējusi valstij, ir «noziedznieku banka»? Un cik «jauki» nostrādāja fuktuks? Dāma, kas bija fuktuka vadībā, tagad strādā labi apmaksātā amatā Latvijas Bankā. Viss ir kārtībā! Tātad viss, kas nozagts Krājbankā, ir izlaupīts likumīgi. Tā varēja saprast Satversmes tiesas prāvā, kur skatīja mūsu prasījumu par Krājbankas likvidācijas pārskatīšanu. Mēs jau neprasījām atdot naudu. Bet mums metās virsū kaut kādi pieci personāži, lai pierādītu, ka mēs nekas neesam. Savukārt Krājbankas likvidatori vēl pārdesmit gadus grābs naudu no likvidējamās bankas. Tā taču ir zelta ādere, kuru būtu žēl pazaudēt. Par to sitās visi, kam ir vēlme iekļūt tādā biezā robā. Bet vai premjers Dombrovskis gadījumā neuzdāvināja šo darbiņu vienam no savējiem? Pieplusojiet klāt vēl arī Hipotēku un zemes banku. Nez kas tur notika ar premjera svētību? Bet tiesībsargājošajās iestādēs – klusums. Banku lietas ir jau norakstītas, un nav nemaz vērts klaigāt. Līdz ar to mūsu visu naudiņa – norakstīta. Mani zem ūdens neparaus, bet daudzus citus gan var paraut. Vēlreiz uzsveru: tas viss notika Vienotības uzraudzībā.

– Bet jūs taču dzirdat, kādas ir reklāmas iekš radio: «Dombrovska komanda» izdarīs visu.

– Pareizi. Tas ir Vienotības vienīgais glābšanas riņķis – iestāstīt vēlētājiem, ka šī partija ir kaut ko labu mums izdarījusi. Kas tad ir tas labais? Liepājas metalurga krahs? Mūsu valsts pēdējās vietas Eiropā it visās jomās? Mēs jau nekur tālu neesam tikuši, esam viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Par ko tad te runāt?!

– Par ko balsosiet pašvaldību vēlēšanās?

– Negribas ne par ko balsot, bet skaidrs, ka jābalso. Paklausījos, kā televīzijā uzstājas deputāta kandidāti, kā viņi raujas uz amatiem. Vai viņi vispār saprot, par ko runā? Pilsētas taču ir saimnieciski veidojumi, tur kaut kādai jēgai jābūt.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"