Neatkarīgā turpina sarunu ciklu ar Latvijas politisko partiju līderiem. Šoreiz – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Par spīti absolūtajai neveiksmei RD, jau vēlēšanu naktī viņš lepni paziņoja, ka zaļzemnieki esot uzvarētāji Latvijas pašvaldībās. Tobrīd Augusta Brigmaņa teiktais skanēja lielmanīgi, taču tagad redzam, ka viņam bija pamats dižoties ar pašvaldību ķēniņa* godu. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, ZZS pārstāvniecība Latvijas pašvaldībās ir pieaugusi no 346 līdz 369 deputātiem.
– Redzam, ka zaļajiem galvaspilsētas dome izrādījās pārāk ciets rieksts. Kādu mācību guvāt Rīgā?
– Atkārtošana – zināšanu māte. Pirms 2002. gada zemnieki un zaļie Rīgas domes vēlēšanās startēja atsevišķi. Latvijas Zemnieku savienība (LZS) saņēma 1,18%, un domē tika viens pats Jānis Strazdiņš. Latvijas Zaļā partija (LZP) dabūja 4,04% , divas vietas. Ievēlēja Induli Emsi un Ingmāru Līdaku. Un tagad salīdziniet ar šo vēlēšanu rezultātiem – identiski cipari!
– Gribat teikt, ka, startējot kopā, tiktu pārvarēta 5% barjera?
– Pat nešaubos.
– Kurš gribēja izmēģināt separātisma taktiku?
– Nu, kā lai jums to diplomātiskāk pasaka...
– Sakiet, kā ir – kādam sakāpa zaļajā galviņā.
– Nē, tā nav. Arī zemnieki dažviet startēja atsevišķi. Taču ir kāda cita lieta. Jāatzīst, ka pietrūka spilgta līdera. Lai man piedod zaļie – pirmsvēlēšanu diskusijas parādīja, kura būtu vēlamāka pirmā persona. Man šķita, ka debašu tempu un saturisko pusi labāk kāpināja Armands Krauze, arvien veiksmīgāk iejuzdamies savā ampluā. Protams, visu cieņu Guntim Belēvičam, bet radās iespaids, ka, tuvojoties finišam, viņš mazliet sagura.
– Kāpēc tieši Rīga zaļzemniekiem vienmēr bijis tik nepievarams cietoksnis? Partijas zīmols neiet kopā ar urbānisko cīņas lauku?
– Rīga līdz šim tikusi atstāta otrajā plānā, jo kampaņa apzināti virzīta uz citām Latvijas pašvaldībām. Tā vienmēr bijis, kaut arī Rīga, protams, ir puse no valsts. Taču mums pietiek ar otru pusi Latvijas.
– Rīgas rezultāti partijām ir savdabīgs tests, kas atklāj gatavības potenci Saeimas vēlēšanām.
– Ja skatāmies šādās analoģijās, redzam, ka ZZS problēmu nav. Reitingi liecina, ka Saeimas vēlēšanās 5% barjeru noteikti pārvaram.
Turklāt Rīgā vienmēr ir bijis etnisks balsojums, kaut arī Nils Ušakovs apgalvo, ka šoreiz tas esot izpalicis. Gan jau sociologi izanalizēs, kā tur īsti bija. Proti, vai Ušakovs pārsvaru ieguva tāpēc, ka par viņu nobalsoja arī liels skaits latviešu, vai otrādi – daudzi latvieši nemaz negāja balsot un līdz ar to pieauga krievvalodīgo daļas īpatsvars.
– Kas bija Zemnieku savienības kampaņas autors Rīgā? Kas izdomāja taktiku?
– Jautājums, vai vispār to var uzskatīt par kampaņu... Arī speciālu taktiku Rīgā neviens īpaši negudroja. Kampaņu, kas aptvēra visu Latviju, uzņēmāmies kopīgi ar Uldi Auguli. Protams, šīs idejas vārdos neietērpa ne Brigmanis, ne Augulis. Tie bija reklāmas speciālisti.
– Atgādināšu, ka Zemnieku savienības Rīgas mēra kandidāts reklāmu klipos sparīgi slavēja Jūrmalu. Interesanti, Armands Krauze kā dubultaģents... Lasījāt portālā Puaro, kā šo taktiku slavē rutinētais polittehnologs Jurģis Liepnieks? Viņš saka: «Tas, ka šis triks kopā ar masīvo un visumā prātīgo Trukšņa kampaņu pašā Jūrmalā tik veiksmīgi nostrādās, mani pārsteidza. Visu cieņu šīs kampaņas veidotājiem.» Jūs apzināti izvēlējāties šādu plānu, saprotot, ka zemnieki Rīgā pagrūdīs?
– Nu, tas tā kaut kā pats no sevis forši izdevās...
– Vēlēšanu iznākums Jūrmalā tiek uzskatīts par absolūtu pārsteigumu. Kā jums ienāca prātā savākt ekskluzīvāko Latvijas kūrortu – pilsētu, kurā nedzīvo arāji, zemes rūķi, kur dome atgādina cirku, bet vairums deputātu klaunu baru?
– Galvenais bija izvairīties no vecu vecās sērgas – sadrumstalotības. Neraugoties uz visām intrigām un skandāliem, Gatis Truksnis bija pierādījis, ka divus gadus spēja vadīt pretrunīgu kolektīvu un turklāt arī paveikt labus darbus. Kāpēc gan nelepoties ar to?
– Eksperti domā, ka vēlēšanu rezultāti ir uzlūkojami kā vēstījums 12. Saeimas vēlēšanās. Ja tā, tad kurām Saeimas partijām tiek raidīti nopietnākie brīdinājuma signāli – Vienotībai, Reformu partijai?
– Par Reformu partiju, manuprāt, nav vērts pat runāt, jo reāli tādas vairs nav. Kaut kā jau līdz nākamajām vēlēšanām tā savu dzīvi novilks. Jāatzīst, ka arī Vienotībai ir dots nopietns signāls pārdomām, jo pašvaldībās šai partijai nebūs reālas varas. Nav nevienas uzvaras kaut cik nozīmīgā vietvarā. Iespējams, dažā labā pašvaldībā mums nāksies Vienotības biedriem piepalīdzēt.
– Izskanējuši aicinājumi pārskatīt Saeimas koalīcijas sastāvu, jo vēlēšanu rezultāti, lūk, norādot katras partijas īsto vietu. Jūsuprāt, te ir kāda saistība ar politiskajām proporcijām Saeimā?
– Domāju, ka Nacionālā apvienība, kurai ir tikai divi ministru posteņi valdībā, pietiekami nenovērtēs sevi, ja kaut ko nepasāks, lai situāciju mainītu. Skatoties no administratīvo resursu viedokļa, NA nav pārāk izdevīgas pozīcijas startam nākamajās Saeimas vēlēšanās. Cita lieta, ja viņi varētu dabūt arī izglītības vai vides ministra portfeli.
– Vienu brīdi šķita, ka zaļzemnieki koalīcijai ir ļoti izdevīgi. Piesieti opozīcijas īsajā ķēdē, tie iekost nevar, bet, ja nepieciešams – jūs uzpucina nemiera cēlājiem koalīcijā. Kā teica politologs Filips Rajevskis: «Dombrovskim ZZS ir vajadzīga, lai Zatlers neaizmirstu, kurš Saeimā ir īstais saimnieks; ka RP var droši doties uz izeju, ja tiem kaut kas koalīcijā nepatīk.» Kā jums šķiet, vai pēc pašvaldību vēlēšanām zaļzemnieku loma pieaugs?
– Neredzu iemeslu, kāpēc neatbalstīt balsojumus, kuri valstij nāk par labu, kaut arī likumprojekti ir Vienotības vai Reformu partijas virzīti. ZZS par to negaida pretī pateicību.
– Šķiet, ka ZZS atsēdēs opozīcijā līdz parlamentārā termiņa beigām...
– Neatsēdēs. Šis vārds nav korekts. Mēs neatvēlēsim valdošajai pozīcijai vieglas dienas.
– Ko par opozīcijas statusu liecina reitingu dinamika? Daudz piekritēju esat zaudējuši, būdami atstumti no varas?
– Īsi pirms pašvaldību vēlēšanām ZZS popularitātes reitinga līkne bija pārliecinoši augšupejoša. SKDS aptaujas rādīja 12,5%. Mūsu uzticamais, stabilais vēlētājs parasti atrodas starp 7–8%. Esmu pārliecināts, ka jāuzrunā arī krievvalodīgie. To pierādīja Jūrmalas vēlēšanas.
– Par ZZS Jūrmalā balsoja krievvalodīgie?
– Tā ir. Ja par mums nebalsotu krievi, nebūtu iespējams saņemt šādu rezultātu. To atzīst arī Saskaņas centrs. Neaizmirsīsim, ka Jūrmalā ir arī Kauguri. Otrs piemērs ir Jelgava, kur ieguvām 40% balsu. Trešā vieta ir Liepāja, Karosta. Domāju, ka iemesls cittautiešu balsojumam ir rodams ZZS precīzajā un godīgajā nostājā nacionāli svarīgos jautājumos. Mēs nestāstām vienu latviskajai elektorāta daļai un kaut ko pilnīgi citu krievvalodīgajiem. ZZS uzstāj, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda un tā tas arī būs. Ja sakām, ka nepiekrītam, ka nepilsoņiem jādod tiesības balsot vēlēšanās, tad pie šāda viedokļa paliekam visās auditorijās. ZZS nelaipo. Un tomēr mēs nekad nedēvēsim cittautiešus par okupantiem vai svešķermeņiem. Latvijā tiek dotas iespējas visiem. Ir jābūt tikai lojālai attieksmei pret valsti. Vēl viena tēma, ko piedāvājam un kura ir svarīga pilnīgi visiem iedzīvotājiem – saimniecisko jautājumu risinājums.
– Pēc gada būs Eiroparlamenta vēlēšanas. Cīņa par zemnieku interesēm ir ļoti svarīgs elements ZZS tēla spodrināšanā.
– Šīm vēlēšanām gatavosimies ļoti nopietni. Esam sapratuši, ka deputātu korpuss, kurš patlaban strādā Eiroparlamentā, ne vella nav panācis Latvijas lauku labā. Tiesa, Kalnietes kundze tur sitas, cik spēka, bet ko gan viņa viena var izkarot...
– Visām partijām politisko zvaigžņu soliņš šobrīd ir uzkrītoši īss. Ko gan zemnieki var piedāvāt šai lauvu bedrei – Briselei?
– Piemēram, Armandu Krauzi. Viņš ir strādājis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Startējot vēlēšanās kā LZS kandidāts Rīgas domes priekšsēdētāja amatam, viņš izgājis labu skolu. Domāju, ka arī pašvaldībās parādīsies jauni, talantīgi politiķi.
– Intervējot Gunti Ulmani, kurš savu politisko karjeru sāka kā LZS biedrs, eksprezidents novēlēja, lai zemnieki pulcētu jaunāku, mūsdienīgāku politiķu paaudzi, kuri spētu tikt vaļā no sava vecā spīļarkla.
– Visu cieņu Ulmaņa kungam, bet es viņam atbildēšu tā: kārtīgam zemniekam jāmāk iejūgt zirgu, art ar spīļarklu, kā arī braukt ar jaunākās paaudzes traktoru.
– Brigmaņa kungs, man ir lielas aizdomas, ka tas ir tiešs mājiens ar arklu jūsu virzienā. Varbūt kļūdos... Esat izaudzinājis sev kādu pēcteci, kuram, ja vajadzēs, varēsit uzticēt partiju? Re, kā Urbanoviču Jānis iededza jaunu zvaigzni – Nilu Ušakovu... Sakiet, kā jums sokas ar jaunu biedru piesaistīšanu?
– Partijā visu laiku nāk iekšā jauni cilvēki. Par Armandu Krauzi jau teicu. Varu minēt arī LZS ģenerālsekretāru Artūru Graudiņu. Arī LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars ir perspektīvs cilvēks. Protams, jaunajiem biedriem ir grūti iegūt atpazīstamību, bet tāpēc jau šīs vēlēšanas bija viņu iespēja parādīties plašākai sabiedrībai.
– Politikas vērotājs Mārcis Bendiks Neatkarīgās diskusijā izteica interesantu atziņu par kādu pretrunu, kas iebūvēta ZZS iekšienē: «Atvainojiet, nafig gan kādam zemniekam būtu vajadzīgi balto pūču liegumi viņa mežā? A zaļajiem – dod tikai iespēju paskaitīt pūcītes vai kukainīšus...» Atklājiet mums, Brigmaņa kungs, kas tas par fenomenu, kurš ļauj noturēties kopā tik pretrunīgām ideoloģijām!
– Zaļo un zemnieku savienība ir pāraugusi partiju identificējošos vārdus – zemnieki un zaļie, kas nosaka vienu šauru segmentu katras organizācijas darbībā. Patlaban ikviena sevi cienoša partija spēj pretendēt uz tādām jomām kā izglītība, aizsardzība, iekšlietas... No ZZS valdībā strādājuši satiksmes, izglītības, veselības, labklājības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Tā mēs sūtām vēstījumu sabiedrībai, ka ZZS pamatelements, protams, ir noteicošais, bet saturs daudz, daudz plašāks – ne tikai spīļarkla vai raibā skudrulīša kategorijā.
* Vienotībai – 203, Nacionālajai apvienībai – 156, Saskaņas centram – 150, Reformu partijai – 51 deputāts.