Lielās intervijas

Populārais komponists, kādreizējais Saeimas deputāts Imants Kalniņš savā atklātajā vēstulē norāda: mums atkal jānosargā Latvija un tauta!

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) beidzot valdībā iesniegusi Augstākās izglītības (AI) reformu plānu, tikai grūti paredzēt, ar ko beigsies tā publiskā apspriešana, kurā paredzēts iesaistīt tās struktūras, kuras līdz šim daudz kritizējušas ministrijas iniciatīvas.

Bijušais veselības un finanšu ministrs, Tautas partijas vecbiedrs, tagad lielzemnieks Gundars Bērziņš turpina rūpīgi sekot politiskajiem procesiem un tos analizēt. Intervijā Neatkarīgajai viņš prognozē, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora krēslā nonāks nevis Jānis Maizītis, bet mazpazīstams speciālists izlūkošanā un pretizlūkošanā.

Par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, valdošās koalīcijas savstarpējām attiecībām, partiju izredzēm nākotnē – saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāni, profesori Ilgu Kreitusi.

Andris Ārgalis līdz ar Tautas partijas krahu un neveiksmīgo Par labu Latviju startu vēlēšanās ir aizgājis no politikas. Viņš bijis gan TB/LNNK biedrs, Rīgas mērs, Rīgas mēra vietnieks un Saeimas deputāts.

«Nedodiet mums maizi, dodiet mums Radio SWH!» – pauž kāda sieviņa pie sienas, ietinusies tādā kā palagā. Ne nu gluži pie sienas, bet avīzes lapā pie sienas. Iekš Radio SWH valda darbīgs klusums, visi ieurbušies datoros, un īsti nevar saprast: ir kas mainījies vai nav?

Jau vairākas dienas dzīvojam jaunajā gadā, bet tas joprojām atgādina nesen pirkto kalendāru – plānotāju: tukšs un piezīmju neapķēzīts. Šķirstot to, atsevišķi mēneša datumi raisa vien atmiņas un asociācijas ar pērn piedzīvoto. Kādus notikumus būtu vērts īpaši pieminēt (mācībai un secinājumiem), un par ko būtu noderīgi padomāt nākotnes kopsakarībās?

Pāris dienu pirms ļoti gaidītajiem Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) Vecgada koncertiem ar Elīnu Garanču par aiziešanu no orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amata publiski paziņoja Karels Marks Šišons.

Niks ir iekārtojis pāris dienu garu pauzi starp decembra neskaitāmajiem koncertiem un janvāra gatavošanos jauniem koncertiem. «Es ienīstu mūziku,» viņš saka decembra pirmspēdējā dienā. Bet jau dienu vēlāk viņš to atkal mīl. Patiesību sakot, viņš bez tās dzīvot nevar. Kādreiz tie bija Mārtiņa Brauna Sīpoli, pēc tam Sindi putnu dārzs, pēc tam un tagad – milzumdaudz muzikālo projektu. Vēl Niks nevar dzīvot bez savām sievietēm, jokiem un izjokošanas. Šodien intervija ar dziedātāju un komponistu Niku Matvejevu.

Maestro Raimonds Pauls intervijā Neatkarīgajai par neesošo koncertzāli, naudas šķiešanu nevietā, Radio un Televīzijas nejēdzīgo apvienošanu, Jaunā viļņa degradāciju, Krājbankas postu un eiro ieviešanu

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņas centrs).

«Kas iegūts un kas zaudēts aizgājušajā gadā?» taujāju Mārtiņam, un mans jautājums viņu ievelk dziļā un ilgā klusumā, kas noslāpē vārdu raitumu un izdzēš smaidu. Mārtiņš mirklīgi paceļ acis, un vienīgais, kas mirdz, ir asaras.

«Tā ir viena no labākajām latviešu tautas īpašībām: prast pacelt sevi no nulles,» – saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Intervija ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu: par latviešu īpašībām, par eiro ieviešanu, par modīgajiem ministriem, par nabadzību Latvijā un eksprezidentu privilēģijām.

«Katrs pats izvēlas, kā dzīvot – vai tikai pirkt, pārdot, pakļaut un baudīt, vai arī... iedomājieties mežu – daudz koku, sīki, lielāki, lieli, un tad ir līmenis, kuru galotnes vairs nav ēnā... Sabiedrībā arī ir tiktāl attīstījušies cilvēki, kuri atpazīst muļķības, ko stāsta, viņu domāšana nav kāda ēnā...» saka bērnu ārsts reanimatologs Pēteris Kļava. Ar viņu saruna par šo laiku, par domāšanas mērogiem, par apziņas vertikāli.

Decembra sākumā rakstnieks, satīriķis, režisors, blogeris Mihails ZADORNOVS viesojās Rīgā ar savu dokumentālo autorfilmu "Kņazs Rjuriks", kurā noraida normaņu teorijas par kņaza Rjurika un Krievijas valstiskuma izcelšanos.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tiek dēvēts par Eiropas pēdējo diktatoru. Preses konferencē ar NVS valstu, Baltijas un Gruzijas mediju pārstāvjiem vārds «diktators» no Lukašenko mutes arī izskan vismaz reizes divas, jo kā pašpārliecināts cilvēks un harismātisks līderis viņš mēdz par sevi izteikties trešajā personā.

...Nelielā mājiņa Rīgā, Braslas ielas malā, ir ieaugusi krūmājos. Aiz logiem nojaušami lielāki koki, bet viss ir apsnidzis un zaudējis aprises. Istabā saldi vīst ziedi: Ojārs tikko nosvinējis 70 gadu jubileju un, salicis mantas, pošas prom: šeit viņš dzīvo tikai tad, kad ir vasara vai vismaz rudens. Turklāt pavisam drīz šeit būvēs jaunu ceļu, un Ojāra mājiņa taps nojaukta. Ir mazliet skumji, bet viss mainās: slavai un popularitātei ir viļņu galotnes un atviļņi, dzīvei – tāpat. Tomēr iemīļotais, allaž optimistiskais dziedātājs Ojārs Grinbergs, kā mēdz teikt, neko no tā neuztaisa: viņš pasmaida, jo neiet jau prom uz nekurieni, bet gan pie mīļotās sievietes.

«Es esmu dzīvojis 33 gadus šai saulē. Es dzīvoju visus šos trīsdesmit trīs gadus šai dienai, šai spēlei. Un es būtu gatavs atdot vienkārši pusdzīvi... Vienkārši vienam šādam hokeja mačam. Tur vairāk, man liekas, nav ko piebilst. Paldies visiem, kuri ticēja,» tā dažos teikumos savu saviļņojumu izteica leģendārais latviešu hokejists Artūrs Irbe, tikko atvilcis elpu pēc leģendārās spēles, kurā Latvijas izlase ar 3:2 uzvarēja Krievijas izlasi 2000. gada pasaules hokeja čempionātā. Kopš tā laika aiztecējuši 12 gadi, un Artūrs, kas daudzus gadus bijis Latvijas hokeja valstsvienības pamatvārtsargs, bet lielāko daļu no savas spēlētāja karjeras pavadījis Nacionālajā hokeja līgā (NHL), tagad atgriezies Latvijā. Kā viņam pašam šķiet – uz visiem laikiem. Jo nav nekā dārgāka un svarīgāka par Latviju. Par to šodien mūsu saruna.

Saruna ar ilggadēju televīzijas žurnālistu, labvakarieti Edvīnu Inkēnu par pašreizējo situāciju sabiedriskajā televīzijā, par aizliegto cilvēku sarakstu, sorosiešu sektu, Sarmītes Ēlertes ietekmi medijos un vietu politikā.

Par Nacionālās attīstības plāna labajām un sliktajām pusēm, par kontrabandu, kas traucē valstij elpot, par nepieciešamajiem soļiem nodokļu jomā un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni.