Apinis: Uzskatu KNAB par viszaglīgāko organizāciju valstī
Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidentu Pēteri Apini: par veselības aprūpes problēmām, par korupciju medicīnā un KNAB aktivitātēm šajā sakarā, kā arī par LĀB apaļo jubileju.
– Politikā jūs neesat jau vairāk nekā desmit gadus: neesat iestājies nevienā partijā, publiski nebalstāt nevienu politisko strāvojumu, neiesaistāties vēlēšanu cīņās. Un tomēr ar jums parasti runājam par politiku. Šoreiz pamēģināsim runāt tikai un vienīgi par medicīnu.
– Un visos tajos jautājumos, kur valsts vai tās institūcijas medicīnu izvaro, izliksimies, ka runājam abstrakti, gandrīz nekur nesauksim vārdā nevienu politisku darbinieku.
– Vai jūs domājat Ingrīdas Circenes jauno apdrošināšanas medicīnas koncepciju?
– Nu arī tā Ministru kabinetā pazaudēja savu vainadziņu, kad tai atņēma ilgtermiņa finansējuma plānu. Bet par 80% koncepciju es atbalstu. Koncepcijā ir lietas, zem kurām es parakstos ar abām rokām, piemēram, par veselības budžeta pieaugumu. Taču koncepcijā ir arī lietas, kuras es nespēju pieņemt. Kas mani visvairāk tajā satrauc? Iespēja, ka nodokļu nemaksātāji nesaņems primāro palīdzību un prevenciju. Jo šis jautājums nudien ir plaši pētīts un analizēts gan Pasaules veselības organizācijā, gan Eiropas Padomē. Pēc līdzīgas shēmas savulaik nodokļu nemaksātājiem Bulgārijā (tie bija 1,1 miljons Bulgārijas romu tautības pilsoņu) bija grūtības pierakstīties pie ģimenes ārsta, un viņi arī nepierakstījās. Sekas bija dramatiskas – vairāk nekā 50% dzemdību mājas apstākļos, pieaugoša bērnu mirstība un pilnīga izvairīšanās no profilaktiskās vakcinācijas.
– KNAB apgalvo, ka mediķi ir teju vai viskorumpētākā tautas daļa un 16% gadījumu pacienti bijuši spiesti maksāt par veselības pakalpojumu.
– Neesmu dzirdējis, ka kāds no mediķiem būtu notiesāts par šādu noziegumu. Toties es labi zinu, ka vairāki KNAB darbinieki atsēž cietumā par vienkāršu zagšanu. Ņemot vērā mazo KNAB darbinieku skaitu, viņu zagļu procents ir milzīgs. Ar pilnu atbildības izjūtu varu teikt, ka es uzskatu KNAB par viszaglīgāko organizāciju valstī.
– KNAB klipā bija redzams, ka ārsts neoperē, pirms viņam nav atnests milzīgs koferis ar naudu.
– Jā, man arī ir izdomāts scenārijs klipam, kur KNAB darbinieks neizmeklē korupcijas skandālu, pirms nav atnests koferis. Tikai man pie rokas nav Lietuvas nevalstiskas organizācijas, kas šo klipu uzņem un uzdāvina mums rādīšanai. Latvijas Ārstu biedrība iesniedza SAB lūgumu izmeklēt: kā tas varēja notikt, ka klips, ko uzņēmusi mums nezināma svešas valsts nevalstiska organizācija, ko neļāva rādīt šajā valstī, bez iepirkuma konkursa nonāca Latvijas tiesībsargājošā struktūrā un tā šo materiālu vēl rādīja par nodokļu maksātāju naudu. Protams, šāda klipa rādīšanai svešā valstī ir tikai viens uzdevums: samazināt tās valsts medicīnas darbinieku prestižu, veicināt pacientu un mediķu emigrāciju. Iedomājieties, ka par enerģētiķiem klipu uzņemtu kāda Irānas nevalstiskā organizācija, bet KNAB to priecīgi drillētu mūsu ekrānos.
– Kā jūs domājat, vai KNAB klips savu mērķi sasniedza?
– Jā. Tas nolika vienu Latvijas iedzīvotāju daļu (medicīnas darbiniekus) pret citiem. Šī ir tipiska totalitārisma pazīme, kad vienu grupu (nāciju, profesiju, dižciltību utt.) nostāda pret «tautu», bet pēc tam morāli vai fiziski iznīcina. Fašisti ļoti līdzīgi rīkojās pirms holokausta, Staļins safabricēja «inženieru lietu», «ārstu lietu», izsūtīja čečenus, Krimas tatārus un citas tautas. Visbriesmīgākais bija tas, ka žurnālisti, kam vajadzēja nostāties pret šādu nelietību, sāka dīkt, sak, ir taču arī ārsti, kas ņem kukuļus. Patiesībā Latvijas medicīnas lielākā problēma ir pārlieku augstais pacientu līdzmaksājums un tas, ka vairāk nekā 50% ambulatoriskās palīdzības ir maksas pakalpojumi. Pēc tam, kad Streļčenoks ar klipiem parādīja, ka «viss ir samaksāts», daudzi pacienti nesaprata, ka pacientu iemaksas neviens nav atcēlis, bet maksas pakalpojums maksā tik, cik tas maksā. Izrādās, ka liela daļa pacientu par kukuli ārstam uzskata arī lata līdzmaksājumu ģimenes ārsta apmeklējuma laikā. Vārdu sakot, KNAB akciju tikai maigākajā versijā var saukt par cinisku.
– Ik dienas dzirdam stāstus par to, cik slikts ir ģimenes ārstu dienests, cik stulbi vai pavirši ir ģimenes ārsti utt.
– Ārsts speciālists labākajā gadījumā zina visu par savu šauro nozari, bet mazliet par visu medicīnu. Ģimenes ārsts zina visai daudz par visu, bet salīdzinoši maz par kādu atsevišķu nozari. Ingrīdas Circenes koncepcija noteic, ka ģimenes ārstiem būtu jāiemācas maksimāli daudz manipulāciju, bet nauda jāsaņem par konkrēti padarītu darbu. Manuprāt, Haimora dobuma punkciju labāk veikt otorinolaringologam, kas to dara 300 reižu gadā, nevis ģimenes ārstam, kas to veic trīs reizes gadā. Es labprāt maksātu ģimenes ārstiem vairāk par to, ka viņi rūpējas par veselību un ka viņu pacienti neslimo. Pārfrazējot slaveno teicienu par demokrātiju, var teikt, ka «ģimenes ārstu dienests nav perfekts, bet uz zemeslodes veselības organizācijā nekas labāks par šo dienestu nav izdomāts». Manuprāt, ģimenes ārsti Latvijā ir nenovērtēti gan morāli, gan finansiāli.
– Tieši tāpat kā virkne citu speciālistu. Katru mēnesi notiek diskusijas: vai medicīnai ir nepieciešams vairāk naudas.
– Patiesībā diskusija notiek visā valsts maciņa platumā. Visskaļāk indeksāciju pieprasa pensionāri. Pensionāru skaits mums ik gadu pieaug, strādājošo, proti, valsts budžetu papildinošo cilvēku skaits – samazinās. Pensijas bija vienīgās, kas netika samazinātas krīzes laikā, bet skolotājiem un medicīnas darbiniekiem algas tika samazinātas par 25–30%. Šobrīd medicīnas māsas vidējā alga ir ievērojami mazāka par vidējo pensiju, taču uz māsu pleciem gulstas milzīga atbildība. Palielinot minimālo algu esošā medicīnas budžeta ietvaros, tiks palielinātas algas sanitāriem (bez izglītības), un tās sasniegs medicīnas māsu algu (ar augstāko izglītību). Es domāju, ka šobrīd valstij prioritāram jābūt tieši medicīnas darbinieku un izglītības darbinieku atalgojumam, pretējā gadījumā izskatīsies, ka vienkārši tiek diskriminētas sievietes, jo šajās jomās strādā galvenokārt sievietes, un tās tiek visvairāk apdalītas. Katrā ziņā valsts budžets pieaug lēni, pārdalāmās naudiņas Andrim Vilkam ir ļoti maz, un pieaugumu skolotājas un māsas sajutīs labi ja desmit latu apjomā. Tas, protams, ir ar noteikumu, ka valsts Parexgeitai nepievienosies Metalurggeita ar miljarda problēmām. Bet mēs vienojāmies par politiku nerunāt.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"