Raivis Dzintars: Prokremliskie spēki centīsies uzvarēt lielajās pilsētās
Intervija ar Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru – par konfliktu ar Dāvi Staltu, par «pretlemberga likumu», par centieniem izsvītrot NA no koalīcijas un prokremlisko spēku stratēģiju.
– NA frakcijas deputāts Dāvis Stalts (Demokrātiskie patrioti) paziņoja, ka pamet frakciju. Savu soli viņš skaidroja ar «Ķemeru faktoru»: viņaprāt, «bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa lobētais un maksātnespējas administratora – Aigara Lūša, tagad Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra galvenais politdarbības motīvs – Maksātnespējas likums – darbojas par labu atsevišķas, neviena īsti nekontrolētas juristu šlakas – maksātnespējas administratoru patvaļas nodrošināšanai». Tā rakstīts Dāvja Stalta un Ingas Bites (Reformu partija) izplatītajā paziņojumā. Vai kāds liek šķēršļus izmeklēšanas komisijai, kas pētīs Ķemeru jautājumu?
– NA vienmēr ir atbalstījusi izmeklēšanas komisijas veidošanu un tūdaļ deleģēs tās darbam savus pārstāvjus. Par to, ka NA mēģinātu šo komisiju ierobežot, ir vistīrākā fantāzija, un tam nav nekāda sakara ar Dāvja izstāšanos no NA. Dāvis Stalts pats sevi aicināja izstāties no frakcijas ilgi pirms Ķemeru jautājuma aktualizēšanas. Ķemeri ir tikai iegansts. Bet patiesais iemesls ir nespēja apmierināt personīgās ambīcijas, kā arī vēlme, pakāpjoties uz NA pleciem, veidot savu tālāko politisko karjeru. Dāvis Stalts savulaik bija Pilsoniskās savienības rindās, bet no turienes aizgāja ar līdzīgu argumentāciju kā no NA. Pirms Dāvi Staltu iesaistīt NA Saeimas vēlēšanu sarakstā, mūsu partijā bija dažādi viedokļi, es biju viens no tiem, kas aicināja kolēģus uzticēties Staltam kā jaunam un, manuprāt, perspektīvam cilvēkam, kā līvu tautas pārstāvim. Tomēr jau pāris mēnešu laikā man nācās atzīt, ka Dāvja iekļaušana sarakstā bija kļūda un 11. Saeimas vēlēšanas viņam bija tikai kā platforma, lai mēģinātu sasniegt savus tālākos politiskos mērķus.
– Tālākos mērķus? Kā jūs to domājat?
– Paskatieties, kas nāca klajā ar paziņojumiem, ka Dāvim Staltam jāvada šī Ķemeru izmeklēšanas komisija! Tā bija Reformu partija. Un – nav ko liegties: mūsu rīcībā ir informācija, ka Vienotība gatavojas veikt nomelnošanas kampaņu pret NA. Ne visi Vienotības biedri par to informēti, ne visi to atbalsta, bet šīs informācijas ietvaros mēs jau aizpagājušonedēļ zinājām, ka Dāvis Stalts ies projām tieši ar šādiem ieganstiem. Vienotībā tika pausts, ka šādas Stalta darbības ir jāatbalsta un ka tas ir instruments cīņai pret NA kā pret būtiskāko Vienotības konkurentu.
– Avotus, no kuriem nākušas šādas ziņas, jūs uzskatāt par nopietniem? Pretējā gadījumā kāds jūs var nodēvēt par paranoiķiem.
– Šajos avotos nav nācies vilties. Un, ja mums ir šāda informācija, kāpēc lai mēs ar to nedalītos?
– Cik ticams ir izskanējušais apgalvojums, ka Staltam ir personisks konflikts ar Aigaru Lūsi, bet savu nepatiku viņš (Stalts) attiecina uz visu partiju?
– Lūsim un Staltam dažos jautājumos ir bijuši atšķirīgi viedokļi. Stalts ir vairāk liberāli noskaņots cilvēks, savukārt Lūsis – konservatīvi. Dažkārt tas rada spriedzi. Bet, ja cilvēks nespēj strādāt komandā, tādas situācijas var izraisīt apvainošanos un lūpas uzmešanu. Kas no tā visvairāk iegūst? Partija? Ideja? Diez vai. Ušakovs tikai berzē rokas. Tas, ka viens otrs tagad lamā Lūsi, sācies no tā, ka žurnāls Ir uzsācis cīņu pret maksātnespējas administratoriem: tā dēvētais sorosiešu grupējums mērķtiecīgi veido sabiedrības viedokli. Dāvis Stalts mēģina šo situāciju izmantot savā labā, veidojot savu stāstu, jo kaut kāds stāsts, kaut kāds pamatojums ir vajadzīgs viņa aiziešanai no NA. Domāju, ka arī Demokrātisko patriotu rindās šīs Dāvja Stalta aktivitātes tiek vērtētas neviennozīmīgi. Tomēr jāsaprot, ka cilvēks, saskaroties ar varu, mainās.
– Man tomēr nekļuva skaidrs, kas ar viņu īsti notika. NA neļāva Staltam kļūt par Ķemeru izmeklēšanas komisijas locekli?
– Bija kopīgs frakcijas lēmums, ar kuru mēs atbalstījām izmeklēšanas komisijas dibināšanu. Par Dāvi Staltu: ja viņš vairāku mēnešu garumā neapmeklē frakcijas sēdes, faktiski nedarbojas frakcijā un publiski izplata negatīvu informāciju par NA, tad kāpēc lai viņš būtu viens no diviem mūsu frakcijas deputātiem, kas darbosies šajā komisijā? Mums taču jāvirza frakcijas pārstāvji. Dāvis jau sen reāli nav mūsu frakcijā.
– Vai paredzat, uz kādas partijas pusi dosies Dāvis Stalts?
– Ja viņš tiešām cer turpināt politisko karjeru, viņam vajadzēs izdomāt, kurā vagoniņā lēkt. Diez vai tas būs Reformu partijas vagoniņš, jo tas strauji tuvojas savam galapunktam. Varbūt tā būs Reģionu alianse vai Repšes biedrība...
– Kā jums šķiet: vai 16. marta notikumiem bija politiska nokrāsa?
– Iespējams, kāds centās, lai tā būtu, taču man šķiet, ka tie notikumi nebija politiski, tas bija izaicinājums mūsu tautas saknēm, spļāviens tautas dvēselē, un tad jebkuram – vai tas būtu politiķis, ugunsdzēsējs, skursteņslauķis vai kāds cits – bija jāpieņem cilvēcisks lēmums. Tas bija uzbrukums mūsu svētumiem, un mēs, par laimi, nebijām politkorekti – mēs rīkojāmies. Bet nosodīt deputātu rīcību, filozofēt par to, ka vajadzēja rīkoties gudrāk... Nu, kā – gudrāk? Tas laikam nozīmē – noskatīties, kā tiek pazemoti vecie karavīri, pēc tam izplatīt «gudru un līdzsvarotu» paziņojumu, sak, nosodām! Vai «gudri» nozīmē pārvērsties par birokrātiem šā vārda vissliktākajā nozīmē, kad pilnībā pazūd dvēseliskums un situācijas izpratne? Šāda situācija diemžēl nereti vērojama Latvijas politikā, tāpēc gandrīz nevienā jomā nav iespējams panākt augšupeju – vai tā būtu zinātne, izglītība, uzņēmējdarbība vai patriotiskā audzināšana. Palūkojoties uz patiesiem Latvijas veiksmes stāstiem, redzam, ka tos veidojuši cilvēki ar degsmi, ar pārliecību par savu darāmo, nevis tādi, kuri strikti seko priekšrakstiem un turas noteiktos rāmjos. Kad 16. martā pēc Rīgas notikumiem aizbraucām uz Lesteni, karavīri mums izteica savu pateicību, ka vismaz kāds ir mēģinājis viņus aizstāvēt pie Brīvības pieminekļa, veco karavīru pateicība bija mums lielākā atzinība.
– Politikas pētniece Rita Eva Našeniece gan uzskata, ka NA ir mazliet iekonservējusies, būdama Saeimā. Vai 16. marts bija tāda asiņu uzjundīšana?
– Daudz biežāk gan dzirdēti pārmetumi, ka rīkojamies pārāk asi, esam nepaklausīgi un pārlieku radikāli. No malas droši vien viss labāk redzams... Vismaz citādāk noteikti izskatās. Tas noteikti nav visaptverošs rādītājs, bet šobrīd redzam, ka mūsu reitingi ir ne tikai stabili, bet pat lēnām iet uz augšu – situācijā, kad koalīcijas partneriem tie rūk. Labi, ka cilvēki, kas mūs atbalstīja, kopumā novērtē mūsu darbu ar plusa zīmi. Pirms kāda laika pašvaldību vēlēšanās mēs startējām tikai dažās pašvaldībās, tagad mēs esam vieni no līderiem NA sarakstu ziņā: mūsu organizācija izplešas pa visu Latviju. Bet jāatzīst, ka gribētos, lai lietas Latvijā attīstās straujāk. Par katru mums svarīgu jautājumu, par katru mazāko soli ir daudz jācīnās, jāpierāda, un tas ir emocionāli smagi. Tad ir tikai divas iespējas: iet prom un skatīties uz politikas procesu no malas vai arī bruņoties ar pacietību un censties visu izdarīt pēc iespējas labāk. Mēs esam atvērti kritikai, un saviem atbalstītājiem mēs sakām: ja jūs pamanīsiet, ka mēs sākam pārvērsties par deputātiem sliktākajā nozīmē, proti, tādiem, kas atraujas no realitātes un zaudē cilvēcību, tad aizrādiet mums to uzreiz. Tā būs labāk nekā noklusēt.
– Reformu partija, kuras reitingi krīt lēnām, bet konsekventi, nule nodziedāja unisonā ar Saskaņas centru, balsojot par steidzamības statusa atcelšanu likuma grozījumiem par padomju un nacistu simbolikas aizliegšanu. Būtu jau tomēr laiks apvienoties šīm abām partijām – ideoloģijas taču vienādas.
– Reformu partija vienkārši ir tāda organizācija, kura pārstāv ideoloģiju, kas ir ļoti tāla no latviskām vērtībām, vēl jo vairāk – no nacionālisma, tāpēc tā drīzāk ir antagoniska mūsu akceptētajām vērtībām. Bet tāds acīmredzot ir sabiedrības spogulis: kādi deputāti ir ievēlēti, tāda proporcionāli ir arī sabiedrība. No otras puses – tomēr ir bijusi cilvēku muļķošana, jo Zatlera tanki un iešana kopā ar Saskaņas centru daudziem vēlētājiem bija pārsteigums. To tagad redzam pēc RP krītošajiem reitingiem: vilšanās šajā partijā ir milzīga.
– Kā saskan Aigara Lūša eiroskepticisms ar NA nostāju, atbalstot eiro ieviešanu?
– Manī ir cieņa pret abu viedokļu aizstāvjiem, un tas ir jautājums, kurā ir gandrīz neiespējami atrast absolūto patiesību. Labi, ka partijas iekšienē iespējams paust dažādus viedokļus un ka šajā sakarā nenotiek nekādas šķelšanās un grupēšanās.
– Aigars Lūsis intervijā Neatkarīgajai minēja, ka NA ir ekonomiskās programmas, taču tās dažādu iemeslu dēļ nav ieguvušas publisku atpazīstamību. Ko NA darīs, lai notiktu pretējais?
– Faktiski tas ir resursu trūkums. Medijos uzmanības centrā visbiežāk ir tie jautājumi, kuros mēs esam viedokļu līderi, piemēram, kad ir 16. marts vai 9. maijs. Bet jautājumos par mikrouzņēmuma nodokli vai zaļo ekonomiku, kurus mēs risinājām, vēlētāju uzmanība ir pievērsta mazāk. Otrs iemesls ir tas, ka Nacionālajai apvienībai šobrīd nav saimnieciskās ministrijas, bet, ja būtu, tad mūsu iniciatīvām tiktu pievērsta daudz liekāka uzmanība.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"