Pavļuts: elektrība kļūs dārgāka

Par gaidāmo elektroenerģijas cenu pieaugumu, Liepājas metalurga nedienām un gāzes tirgus liberalizāciju saruna ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.

– Jau ilgāku laiku sabiedrībā virmo runas, ka gaidāms straujš elektroenerģijas cenu pieaugums. Vai Ekonomikas ministrijas speciālisti ir aprēķinājuši, kāda varētu būt elektroenerģijas cena pēc gada šajā laikā?

– Kaut kādas prognozes mums ir, bet tās ir atkarīgas no vairākiem apstākļiem. Elektroenerģijas cena pēc gada būs atkarīga, pirmkārt, no tā, cik lielā mērā mums būs izdevies tikt galā ar obligātā iepirkuma komponenta (OIK) pieaugumu. Ministrijas mērķis ir apturēt OIK turpmāku pieaugumu. Šogad no 1. aprīļa OIK ir pieaudzis saistībā ar tām stacijām, kas sāka darboties pagājušajā gadā un sāka saņemt subsīdiju maksājumus. Mūsu mērķis ir novērst to, ka pēc gada atkal šis pieaugums notiek. To var panākt, samazinot OIK subsīdijas. Protams, es nevaru garantēt, ka visi lēmumi tiks pieņemti vajadzīgajā laikā. No savas puses mēs izdarīsim visu, ko varam, bet arī Saeimā būs jāveic grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Otrs faktors, kas nosaka, kāda varētu būt elektroenerģijas cena, – regulētais tarifs, pēc kura šobrīd norēķinās mājsaimniecības. Jau pāris gadus regulētais tarifs, vismaz tiem, kas ir starta tarifa lietotāji, neatspoguļo patiesās elektroenerģijas saražošanas izmaksas. Kad ieviesa diferencēto tarifu, starta tarifu – šos astoņus santīmus par kilovatstundu, atstāja, lai tarifs tik strauji neaugtu. Jau tad bija skaidrs, ka šis tarifs nesedz reālās izmaksas.

– Cilvēki grib dzirdēt konkrētus skaitļus – cik būs jāmaksā?

– Ja šobrīd tiktu pārskatīts regulētais tarifs vai notiktu šā tarifa brīvlaišana un cena tiktu noteikta pēc brīvā tirgus likumiem, tad ar lielu varbūtību varētu sagaidīt, ka starta tarifa cenas vairs neeksistētu. Līdz ar to būtu jārēķinās, ka elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām būtu vismaz pamattarifa līmenī – tas ir, 10,65 s/kWh, jo 8,18 santīmi nav reālajās izmaksās pamatota cena. Kādam tas ir jāsubsidē. Kas attiecas uz OIK pieaugumu, no 1. aprīļa tas ir pieaudzis par 0,6 s/kWh. Līdz šim tas komponents bija 1,24 s/kWh, tagad 1,89 s/kWh, un to sajuta uzņēmumi, bet ne mājsaimniecības, jo tām ir regulētie tarifi. Ja regulētais tarifs tiktu atcelts vai pārskatīts, tad, protams, šīs izmaksas būtu jāiekļauj. Mūsu mērķis ir novērst pašreizējo OIK 1,89 santīmu pārvēršanos par, piemēram, 2,5 santīmiem vai tamlīdzīgi, kas, ja mēs nerīkotos, ir reāla prognoze. Cits salīdzinoši neatrisināts jautājums – kādā veidā notiks mazturīgo atbalstīšana. Ja mazāk nodrošinātām iedzīvotāju grupām eletroenerģijas izmaksas pārsniedz zināmu slieksni, tad ir pamats runāt par tā saukto enerģētisko nabadzību. Šiem cilvēkiem ir jāpalīdz. Līdz šim Latvenergo pats ir nodrošinājis atlaižu kartītes, kuras caur Latvijas Pašvaldību savienību ir nodotas iedzīvotājiem. Brīva tirgus apstākļos šādai sistēmai jābūt valsts administrētai. Mēs ar Labklājības ministriju izstrādājam priekšlikumus. Palīdzības sistēmai mazāk nodrošinātām mājsaimniecībām jābūt pieejamai tajā brīdi, kad visas mājsaimniecības nonāks brīvajā tirgū.

– Cik lielā mērā elektroenerģijas cenu nosaka regulators?

– Elektroenerģijas cenu regulē regulators tajā daļā, kur ir regulētais tarifs. Elektrības gala cena sastāv no tirgus cenas (cik pati elektrība maksā), un šis komponents veido mazāk nekā pusi no elektoroenerģijas gala tarifa, tad nāk klāt sadales pakalpojumi, subsīdijas (OIK), tirdzniecības pakalpojumi, kas kopā veido pamata tarifa 10,65 santīmus.

– Cilvēki uztraucas par katru santīmu, un viņus mazāk interesē, kā veidojas rēķins, bet vairāk – cik konkrēti jāmaksā. Par cik santīmiem varētu pieaugt elektronerģijas galīgā cena mājsaimniecībām?

– Grūti pateikt. Tie ir sarežģīti procesi, un jebkurš eksperts, atbildot uz šo jautājumu, var nodarboties tikai ar minējumiem. Ja ir cenu līmenis, kas atspoguļo patiesās cenu izmaksas, tad Latvenergo agri vai vēlu nāksies lūgt pārskatīt šos tarifus, jo esošais starta tarifs nesedz izmaksas. Mazturīgiem cilvēkiem ir jāpalīdz citādi, jo starta tarifs ir ačgārns. Starta tarifs palīdz ne jau nabadzīgiem, bet tiem, kas maz patērē. Piemēram, labi nodrošinātiem vecpuišiem. Pēc potenciālajām izmaiņām jārēķinās, ka bāzes tarifs pirms pabalstiem un mazturīgo palīdzības, visticamāk, būs pašreizējā pamata tarifu limenī.

– Kad varētu notikt šīs katru mājsaimniecību skarošās izmaiņas, jo patlaban vēl joprojām darbojas starta tarifs?

– Jā, tas darbojas un darbosies, līdz netiks pieņemts kāds cits lēmums.

– Kad šis lēmums varētu tikt pieņemts?

– Viens veids, kā to izdarīt, būtu jau 1. septembrī atvērt tirgu mājsaimniecībām, jo tajā brīdī visi regulētie tarifi beigtu pastāvēt. Šobrīd esmu apturējis šā likumprojekta virzību, jo neesam panākuši skaidru risinājumu OIK pieaugumam un nav izveidota mazturīgo atbalsta sistēma. Man neliekas pieņemami, un nevēlos pieļaut varbūtību, ka nākamā gada 1. aprīlī iedzīvotājiem un visiem citiem patērētājiem pieaugs OIK subsīdiju maksājumi un būs vēl brīvlaišanas radītais cenu pieaugums. Liberalizācija ir nepieciešama, bet ne no 1. septembra. Proti, tas, kas noticis – esmu uzdevis valsts sekretāram sagatavot skaidru rīcības plānu ar visām prognozēm, ko jūs man prasāt, un iesniegt līdz 1. jūlijam. Sākotnēji šajā likumprojektā par tirgus atvēršanu no 1. septembra nebija pat anotācijā definēts – kāds tad būs izmaksu pieaugums. Esmu to pašu, ko jūs man šobrīd jautājat, uzdevis ierēdņiem, lai viņi skaidri uzraksta – kādas ir prognozes un kāds ir rīcības plāns. Kad, par cik augs, kāda būs sociālā atbalsta programma, kā tas viss ies kopā. Lai mēs varam normāli atbildēt. Jebkurā gadījumā elektrība būs dārgāka. Ar to ir jārēķinās. 1. septembrī, visticamāk, mājsaimniecībām elektroenerģijas cena nepieaugs. Šis pieaugums varētu būt nākamgad.

– Šābrīža aktualitāte ir nedienas ar Liepājas metalurgu. Kādas ir iespējas valdībai aktīvāk iesaistīties jautājuma risināšanā?

– Liepājas metalurgs ir sarežģīts stāsts. Sākšu ar to, ka uzņēmums ir ļoti nepieciešams Latvijai un Liepājai īpaši. Ja kaut kādu iemeslu dēļ uzņēmums beigtu pastāvēt, tas būtu ļoti traģisks iznākums. Šā jautājuma risināšanā tiek iesaistīti vislabākie spēki, lai saprastu situāciju, izanalizētu iespējamos darbības scenārijus, riskus un piedāvātu valdībai vislabāko rīcību. Nedrīkst pieļaut, ka atkārtojas Parex scenārijs. Proti, uzņēmums tiek nolaists līdz bankrotam, īpašnieki paiet malā un valsts samaksā par sekām. Nevar pieļaut, ka nodokļu maksātāji ar savu naudu par šīm kļūdām samaksā. Vai mums ir pārliecība, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs? Tas ir jautājums, ar ko nodarbojas mūsu speciālisti, kreditori un valdība kā galvotājs. Pēc valdības iniciatīvas ir izveidots kreditoru klubs, kur kreditori kopā spriež par risinājumiem. Dara to, kas būtu jādara akcionāriem. Kreditori domā, vai uzņēmums ir izvelkams un kā to izdarīt. Ja kreditori neredzēs, ka tas var notikt, tad viņiem nav pamata pārstrukturēt savas saistības.

– Tātad spiedienu uz Zaharjinu var izdarīt tikai šie kreditori?

– Valdība nevar izglābt uzņēmumu, ja to nevēlas glābt arī pārējie kreditori, jo uzņēmumam ir ļoti lielas saistības un valdība ir tikai viens no potenciālajiem saistību turētājiem. Lai uzņēmums dzīvotu, ir vajadzīgi vairāki priekšnoteikumi. Pirmkārt, kreditoriem jāvienojas, ka mēs ļausim uzņēmumam kādu laiku kaut ko nemaksāt, pārstrukturēsim saistības, atliksim maksājumus, dosim attelpu, bet, lai tādu lēmumu pieņemtu, jebkurš kreditors jautās, kas mainīsies uzņēmuma darbībā. Kādā veidā uzņēmums parādīs, ka tas ir dzīvotspējīgs un var strādāt savādāk nekā līdz šim? Kādas būs izmaiņas vadībā, vadības metodēs, biznesa modelī? Parādiet restrukturācijas plānu. Tas, kas ir iesniegts, – tas nav nekāds restrukturizācijas plāns. Tur ir uzskaitījums par pasākumiem, kas citiem jādara, lai uzņēmums varētu strādāt tālāk kā līdz šim. Ar to nepietiek.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"