Siliņa: Vienīgā pārdale var notikt uz Reformu partijas ministru rēķina

Par tā dēvēto olšteiniešu jeb no Zatlera Reformu partijas atšķēlušos Saeimas neatkarīgo deputātu politiskās karjeras turpmākajām iespējām un ietekmi uz esošo valdību, viņu cilvēku savdabīgo karjeru un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar neatkarīgo deputātu līderi Elīnu Siliņu.

– Jūsu bērnības drauga Kaspara Ozoliņa apstiprināšana Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra (VS) amatā ir nodeva jūsu frakcijai?

– Šādas saistības nav. Tā ir cilvēka personiskā izvēle – strādāt publiskajā pārvaldē par ierēdni. Mūsu interese sākotnēji bija līdzatbildība par SM, kur bija nepieciešami savi cilvēki. Mums bija atrunāta parlamentārā sekretāra vieta, jo ministra posteni mums nepiedāvāja. Skaidrs, ka arī ministra birojā bija nepieciešama pārstāvniecība no katra politiskā spēka, kas par ministriju uzņēmies atbildību. Tāpēc cīnījāmies par padomnieka, konsultantu vietu, citādi nav iespējams savu politisko atbildību un uzraudzību īstenot. Ministra birojā Aivim Ronim (toreizējais satiksmes ministrs) piedāvājām vairākas kandidatūras, viņš pats izvēlējās K. Ozoliņu kā atbilstošāko padomnieka postenim. Mēs, neatkarīgie deputāti, daudz vairāk iegūtu no tā, ka viņš varētu pārstāvēt mūsu politiskās iniciatīvas, ko varēja darīt tikai un vienīgi kā ministra padomnieks – konsultants, nevis kā valsts sekretārs.

– Bet vai ir sakritība, ka jau līdz ar Anrija Matīsa apstiprināšanu par ministru tika runāts par Ozoliņa nākšanu valsts sekretāra amatā komplektā, ko gan abi noliedza? Bija vienošanās, jau A. Matīsu apstiprinot?

– Sazvērestības teorijas var izvirzīt vienmēr. Kad Roņa kungs paziņoja, ka iet projām, viņš ļoti atzinīgi novērtēja K. Ozoliņu un ieteica kā potenciālo ministra kandidātu. Mēs, neatkarīgie, tad arī pieteicām savas ambīcijas, cerējām, ka mums izdosies pārliecināt pārējos koalīcijas partnerus, premjeru, ka K. Ozoliņš ir atbilstošākais ministra kandidāts. Situācija sagriezās savādāk, un A. Matīss pierādīja, ka spēj pārliecināt ne tikai pozīcijas, bet arī opozīcijas pārstāvjus, attiecīgi atbrīvojās valsts sekretāra amata vieta, un K. Ozoliņš sajutās pietiekami spēcīgs, lai startētu konkursā. Tā bija viņa personiska izvēle, un mēs, neatkarīgie deputāti, patiesībā pazaudējām savu vienu profesionālu cilvēku, kas spēj mūsu politiskās iniciatīvas virzīt ministrijā, jo kā valsts sekretārs, kā neitrāla persona viņš vairs neko tamlīdzīgu nedrīkstēs darīt.

– Tad gribat teikt, ka nekādas iepriekšējas vienošanās nebija?

– Nē. Konkurss ir konkurss.

– Un uzvarētāja izvēle bija profesionāla, nevis politiska?

– Domāju, ka noteikti profesionāla.

– Bet, piemēram, cits kandidāts Andulis Židkovs SM strādā jau kopš 90. gadu beigām, jau septiņus gadus ir valsts sekretāra vietnieks, un šis amats būtu loģisks karjeras turpinājums. Salīdzinoši K. Ozoliņš SM ienāca nesen un, droši vien pateicoties politiskajai aizmugurei, uztaisīja ļoti strauju karjeru.

– Konkursu organizēja Valsts kanceleja, un tās izveidotā komisija ir pietiekami neitrāla, lai nebūtu izbīdāmas kādas vienas SM intereses. Es negribētu apšaubīt Valsts kancelejas un to cilvēku, kas bija konkursa komisijā, kompetenci. Manuprāt, ir diezgan grūti pierunāt daudzus cilvēkus balsot tā vai šā. Konkursā uzvarēja tas, kam bija jāuzvar. Arī citi kandidāti man bija zināmi, un, ja man personīgi vajadzētu būt šajā komisijā, man būtu ļoti grūti izvēlēties.

– Bet fakts, ka informācija par to, ka K. Ozoliņš varētu kļūt par valsts sekretāru, parādījās jau līdz ar A. Matīsa apstiprināšanu ministra amatā, jūsuprāt, ir tikai sakritība?

– Nezinu, varat tā teikt! Bet attiecībā uz A. Židkovu nevajag aizmirst arī to, ka arī Valsts kancelejas komisijā var vērtēt politisko pagātni un tādu vai citu politisko interešu lobēšanu kandidātu līdzšinējā darbībā. Pieņemu, ka attiecībā uz A. Židkovu varētu tikt dažādi vērtēta viņa darbība VAS Pasažieru vilciens un citur. Bieži fakts, ka cilvēks darbojies kapitālsabiedrībā, kas savārījusi lielu šmuci, kā Pasažieru vilciens iepirkumā, nenāk viņam par labu.

– Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lēmis par Reformu partijas (RP) finansējuma atņemšanu, jo tā savā vēlēšanu izdevumu deklarācijā nav uzrādījusi ap 38 tūkstošus latu, ko pārsvarā jūsu frakcijas deputāti, tostarp jūs, iztērēja ar partiju nesaskaņotās individuālajās priekšvēlēšanu kampaņās. Redzat savu vainu?

– Pilnīgi un galīgi nemaz. Pirmkārt, visi dokumenti attiecībā uz priekšvēlēšanu kampaņu izdevumiem vienmēr tika savlaikus sniegti gan RP, gan KNAB, arī RP šo informāciju savlaikus bija iesniegusi KNAB, tikai šos izdevumus nebija iekļāvusi deklarācijā, bet uz atsevišķas lapas. Kur tas sāls, kāpēc RP to neiekļāva deklarācijā, nesaprotu, jo, pat iekļaujot tajā, RP nebūtu pārsniegusi nekādus tēriņu griestus. Turklāt izdevumos, ko viņi nodalījuši kā neatkarīgo deputātu izdevumus, ietverti aģitācijas materiālu tēriņi arī par tiem deputātiem, kas joprojām ir RP frakcijā. Kā viņi ir skaitījuši, nav saprotams.

Ja tā uzbraucat par nesaskaņošanu, tad gribu atgādināt par to haosu, kas valdīja priekšvēlēšanu laikā RP, kad deputātu kandidāti diendienā sēdēja RP telpās un lūdzošām acīm gaidīja, prasīja, kur būs kāda reklāmas taktika un akcijas, bet netika par to informēti. Beigās uzstādījums bija: dariet, ko gribat, vienīgi, ja izmantojat partijas logo, to varat atrast mājaslapā. Es pati personīgi vairākkārt gāju prasīt, kas man ir jāsaskaņo, un atbilde bija, ka nekas nav jāsaskaņo. Domāju, ka apzināti tika veidota tāda politika, ka nevienam tie kandidāti nebija vajadzīgi, bija vajadzīga tikai partijas spice, tikai uz kuru arī aģitācija tika virzīta. Tādēļ arī neviens netika īsti informēts, cilvēki, kas gribēja piedalīties kādos pasākumos kopā ar Valdi Zatleru, apzināti tika nosēdinātai malā. Kad pateica: «Dariet paši, ko gribat!», arī darīja.

– Tad izskatās, ka šo izdevumu neiekļaušana ir kaut kāda poza, lai parādītu, ka jūs jau kopš sākta gala nebijāt viņējie? Vai vienkārši muļķība.

Gan, gan. Smieklīgākais ir tas, ka šie reklāmas materiāli nav nodalāmi no to deputātu materiāliem, kas joprojām ir RP. Visus jauniešus, kas nāca, teica, ka arī grib piedalīties, arī ielika reklāmās.

– KNAB spriedums, jūsuprāt, ir taisnīgs vai pārāk bargs sods?

– Ne man vērtēt KNAB rīcību, jo vairāk tāpēc, ka nav bijis tiesas sprieduma. Bet, manuprāt, tomēr nekorekti no KNAB puses, ja ir tā, kā RP saka, ka KNAB nav laikus sniedzis skaidrojumu. Nezinu visas detaļas, bet tas šķiet ļoti nesamērīgi.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"