Vai malkai uzliks nodokli un apkure paliks vēl dārgāka? Briselē briest klimata plāni
Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ko plāno ieviest līdz 2040. gadam, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinot par 90%. Latvijā Briseles klimata ieceres var uzlikt nodokli malkai un sadārdzināt apkuri, tāpēc Latvija šo priekšlikumu neatbalsta, intervijā TV3 sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Klimata un enerģētikas ministrija uzskata, ka priekšlikums par emisiju samazinājumu par 90 procentiem nav atbalstāms, jo viena no mūsu valsts prioritātēm ir šķeldas un malkas “zaļā” kurināmā statusa saglabāšana.
Baltijas reģionā tam ir izšķiroša loma ne tikai enerģētiskās drošības saglabāšanai, bet arī izmaksu ziņā. EK plāns ir ambiciozs, taču tā izstrādātāji nav ņēmuši vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas, kā arī ģeopolitiskos izaicinājumus, uzskata K. Melnis.
Daudzās Eiropas valstīs mežu gandrīz nemaz nav, un tās nesaprot Latvijas situāciju. Diskusija galvenokārt ir par to, lai Latvija varētu saglabāt esošo situāciju, jo pašreiz mums šķelda kā kurināmais ir ekonomiski pamatotākais, tas ir vietējais resurss, uz ko mēs varam paļauties arī krīzes situācijās, skaidro ministrs.
“Mums ir jāspēj aizstāvēt savas pozīcijas. Latvijas interesēs ir saglabāt šķeldu un malku kā kurināmo, ka varam to izmantot arī pēc 2030. gada. Eiropā nesaprot, ka pusi Latvijas teritorijas klāj mežs. (..) Klimata mērķi nevar būt lielāka prioritāte nekā valsts drošība, energodrošība, pārtikas drošība, tas ir svarīgāks,” intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” teica klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis.
Ministrs skaidroja, ja “malkai un šķeldai nebūs “zaļā statusa”, par to būs jāmaksā nodoklis, un tas sadārdzinās pašvaldībām un iedzīvotājiem apkures izmaksas, tāpēc to nedrīkst pieļaut”. K. Melnis uzsvēra, ka Latvijai ir jāaizstāv savas pozīcijas un jācīnās līdz galam, kas arī tiek darīts, jo valstīm ir ļoti dažādi viedokļi un katra cīnās par savām pozīcijām. Latvija cīņā var izmantot argumentu, ka mēs esam atteikušies no Krievijas gāzes, aizstājot to ar vietējo kurināmo - šķeldu, ko mēs arī tepat iegūstam, tīrot ceļmalas un grāvjus, piebilda ministrs.
