Baiba Broka: Es izvairītos rīdziniekus saukt par lumpeņiem
«Līdere, kam nav kompleksu toleranti, mierīgi runāt par nacionālajām lietām, – tā ir liela vērtība, jo Nacionālās apvienības (NA) politiskajā plejādē cilvēku ar pozitīvu harismu, tēlu nav daudz.
NA paliktu inteliģentāka, tolerantāka, ja tādu cilvēku kā viņa būtu vairāk,» par NA saraksta līderi Rīgas domes (RD) vēlēšanām Baibu Broku izteicās sociologs Aigars Freimanis. «Nenododot nacionālās
vērtības, gatava uz konstruktīvu pieeju, sadarbību. Vai Broka tiešām kļūst par vēstnesi jaunajai NA līderu ģenerācijai, kas nenodarbojas tikai ar gaisa tricināšanu un radikāliem paziņojumiem?» uzteic un jautā politologs Juris Rozenvalds. Vai tā būs, vai šobrīd par NA atradumu dēvētā B. Broka spēs noturēt savu pozitīvo tēlu sava elektorāta un varbūt pat plašākas auditorijas acīs, darbojoties RD opozīcijā, kas līdzšinējai opozīcijai – Vienotībai – nesusi vien popularitātes zudumu, kā tā sadarbosies ar Saskaņas centru/Gods kalpot Rīgai (SC/GKR), Neatkarīgās intervija ar B. Broku.
– 17,86% un 12 mandāti RD no nulles vietu ir atzīstams panākums. Esat gandarīta par rezultātu, vai vairāk tomēr ir vilšanās, ka latviskā koalīcija neizveidosies, kuras iespējamību priekšvēlēšanu drudzī piesaucāt?
– Par NA sasniegumu esmu ļoti, ļoti priecīga, jo sākotnēji nedomājām, ka tik daudz varētu iegūt, jo īpaši, ņemot vērā to, ka startēju politikā kā jauna seja, faktiski ar nulles atpazīstamību. Rezultāts rāda, ka tā metodika un veids, kādā uzrunājām rīdziniekus, veidojām un skaidrojām programmu, bija pareizs. Bet žēl, ka latviskās, labējās partijas kopā nedabūjām vairākumu neveiksmīgā Reformu partijas, Zaļās partijas un arī Vienotības starta dēļ. Tas, protams, ir sarūgtinājums.
– Par kādu metodiku runājat?
– Pirmkārt, finanses, ko mēs tērējām savai kampaņai, nevar salīdzināt ar citām partijām. Izvēlējāmies uzrunāt rīdziniekus individuāli, apmeklējot dažādas apkaimes, tiekoties dažādos klubos, nevalstiskajās organizācijās, ar senioru aliansēm, izglītības darbinieku arodbiedrībām, nedzirdīgo, neredzīgo biedrībām, biju Narkoloģijas centrā, runājām ar policiju... Personiskā attieksme, manuprāt, arī nostrādāja.
– Domāju, ka varbūt runājat par komunikāciju vai publiskās uzstāšanās stilu, par ko jūs daudzi politikas vērotāji uzteic, ka bijāt nosvērta, konstruktīva, ne tik emocionāla vai pat radikāla kā Vienotības saraksta līdere Sarmīte Ēlerte, kura izpaudās radikālāk, emocionālāk, ieņemot nacionālradikāļu nišu, bet šo vēlēšanu tendence bijusi – prom no radikālisma! Vai kaut kādā mērā arī Ēlertes kundzei nav jāpateicas par savu panākumu?
– Nezinu. Vismaz es pati sevī neko neesmu mainījusi, esmu tāda, kāda esmu, un šāds komunikācijas stils man vienmēr ir bijis un būs līdz šim. Arī kā juristei man ir grūti runāt par lietām, kurām pati neticu, kurām apakšā nav faktoloģijas seguma, arī mūsu programmā nav tādu klaju populismu, ko es nevarētu aizstāvēt vai izpildīt.
Nacionālā pārliecība manī ir, ne velti kopš 2006. gada esmu TB/LNNK biedre. Ne jau tas ir svarīgi, cik skaļi vai cik uzstājīgā tonī es to paužu, bet pārliecība un darbi. Acīmredzot šis mans komunikācijas veids vairāk guva iedzīvotāju atbalstu.
– Tomēr, arī skaitot ar Vienotības balsīm, jums kopā ir ap 32%, pat skaitot vēl domē netikušās labējās partijas – daudz par maz vairākumam. Bezcerīgi?
– Nekad nedomāju, ka lietas ir bezcerīgas. Katrai partijai mājasdarbs ir izvērtēt rezultātus ne tikai Rīgā, bet valstī kopumā. Pašvaldību tāpat kā Saeimas vēlēšanas ir brīdis, kad vēlētājs ieliek atzīmi partijām par to, kā tās strādājušas līdz šim. Vairākām partijām patiešām ir par ko domāt, tajā skaitā mums, un mēs arī ļoti kritiski vērtēsim visu notikušo, kas darāms savādāk un labāk. Šo pašvaldību vēlēšanu tendences ļoti skaidri iezīmē arī nākotnes virzienu Saeimas vēlēšanām.
– Exit pool jeb vēlētāju aptauju rezultāti NA solīja pat 23,67% atbalstu, SC – reāli iegūto 58% vietā 52%, bet apmēram ceturtdaļa neatklāja savu izvēli. Ko no tā varam secināt?
– Interesanti būtu ieraudzīt socioloģisku izpēti par motīviem, kāpēc cilvēki neatklāja savu izvēli vai neatnāca uz vēlēšanām. Protams, SC/GKR pārliecinošā uzvara ir ļoti nopietns signāls, par ko mums, labējām partijām, nopietni jādomā, kas bija tas vēlētājs, kas tomēr devis tik lielu uzticības mandātu esošajai koalīcijai, – vai tās ir tikai pozitīvisma kampaņas, vai vēlēšanu aģitācijas likuma ierobežojumi, kad daudziem vēlētājiem informācijas pieejamība tika faktiski pat liegta.
– Jūsuprāt, jāmaina vai jāatceļ stingrie aģitācijas ierobežojumi?
– Noteikti uz nākamajām vēlēšanām tie būtu pārskatāmi, jo demokrātiskā sabiedrībā tomēr cilvēkam pieeja informācijai un vizuālais atgādinājums, kas ir ikdienā acu priekšā, uzliek to atbildības izjūtu, ka jābūt aktīvam. Redzam, cik cilvēki ir aizņemti, ne katrs skatās televīziju, lasa avīzi, seko informācijai internetā, tāpēc vizualizācijai pilsētā, kas atgādina par vēlēšanām, tomēr ir nozīme.
– Tad jau jūs runājat par ierobežojumiem reklamēties Rīgas vēsturiskajā centrā, kas nav noteikti ar likumu, bet domes noteikumiem.
– Jā.
– Vai arī televīzijas reklāmu ierobežojumi 30 dienas pirms vēlēšanām ir pārāk stingri un atceļami?
– Televīzijā varbūt tas arī nebūtu tik svarīgi, tās 30 dienas pirms vēlēšanām arī varētu palikt, jo, ja pirms tam esi aktīvi reklamējies, tad jau tevi pamana. Bet vizuālajam atgādinājumam, manuprāt, pilsētā ir jābūt.
– Varbūt latvieši kautrējās atzīt, ka balsojuši par SC/GKR? Vismaz aptaujātāji atzīst, ka par valdošo koalīciju balsojuši daudz vairāk latviešu nekā 2009. gada vēlēšanās, kad SC startēja viens. Piekrītat, ka Rīgā, kā izteicies Nils Ušakovs, beidzot ir beidzies nacionālais balsojums?
– Jā, tas ir skaidrs, ka tikai ar krievvalodīgajiem vēlētājiem tik pārliecinošs pārsvars SC/GKR nebūtu bijis iespējams. To būtu interesanti izpētīt socioloģiski, kas bijuši galvenie kritēriji šādam atbalstam, vai taustāmie labumi sabiedriskajam transportam, vai mājas tuvumā izremontētais pagalms vai skolas fasāde, – kas bijis tas labums, kas licis arī latviešu vēlētājiem nobalsot.
– Lumpeņi?
– Es izvairītos šādi apzīmēt rīdziniekus.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"