Pašvaldību vēlēšanās Liepājas partija (LP) Liepājas domē ir ieguvusi septiņus mandātus, Reformu partija (RP) – piecus un Saskaņas centrs (SC) – trīs mandātus. Liepājas partija un Saskaņas centrs strādās pozīcijā, bet Reformu partija paliks opozīcijā.
Domes priekšsēdētājs paliks tas pats iepriekšējais – Uldis Sesks (LP). Par partiju attiecību samezglojumiem vējainajā pilsētā, par nākamo četru gadu iecerēm šī intervija ar Uldi Sesku.
– Vai esat apmierināts ar vēlēšanu rezultātu?
– Protams. Pateicos vēlētājiem par uzticību un to, ka šajās vēlēšanās tā bijusi pat lielāka nekā iepriekšējās, – pirms četriem gadiem 35% vēlētāju balsoja par Liepājas partiju, tagad jau vairāk nekā 37%.
– Kāpēc nestrādāsiet kopā ar Reformu partiju?
– Sākotnēji cerējām uz Reformu partiju, ka strādāsim kopā ar to, jo līdz šim tā bija mūsu partneris koalīcijā. Taču RP sāka vilkt visādas «sarkanās līnijas», izteikt ultimātus.
– Ultimāts, ka Sesks nedrīkst būt mērs?
– Jā. Un tad radās jautājums – ja par mani balsojuši tik daudz liepājnieku un devuši mūsu partijai mandātu turpināt iesākto, tad kāpēc mums jāpakļaujas ultimātiem, tad mēs nevarētu arī pilnā mērā pildīt tos solījumus, ko devām vēlētājiem. Pakļauties ultimātiem nebūtu loģiski. Te nebija runa tikai par mani, bet par speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka nomaiņu, mēra vietnieku nomaiņu, un Liepājas partija neuzskatīja, ka tā ir mūsu vēlētāju griba, lai tiktu veiktas šādas kadru pārmaiņas. Ja grib veidot koalīciju, tad nenāk ar tādiem saucieniem, kā RP Liepājas saraksta līderis Jānis Vilnītis nesen pauda presē: «Ja Liepājas partija un RP saiet kopā, mums pēc četriem gadiem nebūs nekā ko parādīt.» Tas ir skaidrs vēstījums, ka viņš negrib strādāt kopā.
– Ko viņš ar to gribēja sacīt?
– Vilnīti iepriekšējā sasaukumā ievēlēja no Latvijas Pirmās partijas. Visus četrus gadus viņš strādāja domē pozīcijā, visi lēmumi ir pieņemti kopīgi. Pēc Aināra Šlesera lūguma Vilnītis ieguva amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē. Taču priekšvēlēšanu laikā parādījās Vilnīša raksti, ka «kapteinis», ar to acīmredzot domājot mani, nav uzņēmis pareizu kursu un pareizu mērķi un dome esot jāizvēdina. Tie bija pirmie signāli, ka sākas kaut kāda «priekšvēlēšanu apmētāšanās» – akmeņu mešana tajā pašā dārziņā, ko pats iepriekš kopīgi ar mums kopis.
– Vilnītis tagad ir Reformu partijā, un šai partijai ir tāds agresīvs, bezkaunīgs stils? Varbūt viņš samācījies paņēmienus no vides aizsardzības un reģionālo reformu ministra Edmunda Sprūdža?
– Jāteic, Liepājas koalīcijas sarunas ļoti atgādināja tās izdarības, kādas RP bija valdības veidošanas sarunās – mētāšanās no viena grāvja otrā, un rezultāts ir likumsakarīgs.
– Tātad Liepājas partija veido koalīciju ar Saskaņas centru?
– Esam vienojušies un noslēguši koalīcijas līgumu uz četriem gadiem – divas trešdaļas Liepājas domes deputātu veidos koalīciju.
– Vai ar Saskaņas centru veiksies labāk?
– Ar RP būtu bijis vienkāršāk, jo zinām, kas viņi ir, ko spēj, ko nespēj, jo esam strādājuši kopā; ar SC būs sarežģītāk, jo viņi iepriekš bija opozīcijā. Šos cilvēkus pazīstu – viņi nebija ar mums vienā komandā, taču nebija ultimātu uzstādītāji, kašķa meklētāji. Starp mūsu pašvaldību vēlēšanu programmām nav būtisku pretrunu. Viņu programma ir vērsta uz sociālo jautājumu risināšanu, kas nav mazsvarīgi. Viens no punktiem, kam uzreiz piekritām, ir nākamā gada budžetā atrast finansējumu, lai pirmklasnieki var braukt par velti sabiedriskajā transportā. Diezin vai kāds būs pret.
– Rīgā visi skolēni jau brauc par velti.
– Sistēma mums ir savādāka nekā Rīgā. Mums ir pati lētākā mēnešbiļete valstī – 14 latu. Pensionāriem, kam ienākumi ir mazāki par 180 latiem, mēnešbiļete ir par puscenu.
– Liela nelaime ir notikusi Nacionālajai apvienībai – 4,87% vēlētāju atbalsta, ar ko nepietiek, lai iegūtu vienu mandātu domē. Vai koalīcijas sarunas un koalīcija būtu citāda, ja šis spēks būtu pārstāvēts domē?
– Iespējams. Tiešām prognozējām, ka Nacionālā apvienība būs domē, taču viņiem neizdevās. Liepājnieki redzēja, ka Visu Latvijai! bija uztaisījuši savu kampaņu un TB/LNNK – savu. Radās iespaids, ka viņiem iekšpusē nav saprašanās.
– Ar SC ir tāda problēma, ka ap šo partiju ir zīmēts ļoti daudz «sarkano līniju», – vai strādāšana kopā ar SC nav riskanta? Vai liepājnieki sapratīs?
– Jau pašā sākumā prasījām SC, lai viņi definē savu attieksmi pret valsts valodas jautājumu. Saņēmām atbildi, ka nekādus valodas jautājumus viņi necilās, ka tēmas, kas saistās ar politikānismu, var tikt vingrotas Rīgā un Saeimā, bet ne Liepājā. Tāpat tēmas par 16. martu un 9. maiju domē netiks cilātas. Deputāti no SC sola čakli strādāt.
– To dzirdot, daudzi liepājnieki teiks – jā, jā, tagad SC tā saka. Bet viņi ir ļoti viltīgi, gaida tikai izdevīgu brīdi, lai nodarītu ko sliktu Latvijas valstij...
– Mēs vienojāmies, ka mums nav iebildumu pret veciem kareivjiem, kas atceres datumos aiziet nolikt ziedus uz kapiem, bet neatbalstām kādus gājienus, akcijas. Tālāk sarunas ievirzījās par sociāliem un komunāliem jautājumiem. Galvenajos vilcienos mums nav domstarpību, ir tikai atsevišķi punkti, kur vajadzēs meklēt kompromisu.
– Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām situācija bija tāda, ka teju, teju jau rīt SC un RP vienosies par strādāšanu vienā koalīcijā. Kā tad Liepājā RP neīstenoja savu sapni un neapvienojās ar SC pret Liepājas partiju? Viņiem bija iespēja jūs apspēlēt – kopā ar SC viņiem būtu astoņi mandāti, jums septiņi.
– Viņiem bija intensīvas sarunas. SC rokās bija «zelta akcija», kurā pusē viņi paliks.
– Kāpēc SC nevienojās ar RP?
– Tas jāvaicā SC.
– Bet ja vaicā jums?
– Viens no tiem argumentiem bija tāds, ka vēl nav skaidrs, kāda būs RP nākotne...
– Vai tad nav jau skaidrs?
– Bet SC diplomātiski teica, ka vēl nav skaidrs.
Astoņi deputāti pret septiņiem būtu ļoti nestabils vairākums, turklāt no viņiem visiem tikai Jānim Vilnītim ir pieredze pašvaldības darbā. Iespējams, SC saprata, ka tā nebūs labi, ka domes vara nebūs pietiekoši pieredzējusi un profesionāla.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"