Āboltiņa par vēlēšanu rezultātiem: nav par ko smieties, situācija ir ļoti nopietna

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) – par pašvaldību vēlēšanām, iespējamo Reformu partijas galu un riskiem 12. Saeimas vēlēšanās.

– Citēju: «Vēlēšanu rezultāti ir sarkanā brīdinājuma lampiņa Vienotībai.» Tā nule teica Reformu partijas (RP) līderis Valdis Zatlers. Kaut gan šeit īsti noderīgs ir tautas sakāmais par baļķu kravu savā acī un dēļiem svešā redzoklī, tomēr pakomentējiet, lūdzu, sava koalīcijas partnera pausto vērtējumu.

– Pirms pašvaldību vēlēšanām, Vienotības deputātiem sanākot kopā, es aicināju neiegrimt pašapmierinātībā un skatīties reāli uz dzīvi, domājot, ko mēs visi kopā varam izdarīt. Domāju, ka ikvienam ir svarīgi izvērtēt vispirms savu organizāciju un tās devumu, lai kopā ar partneriem varētu domāt, ko un kā darīt tālāk. Tas man bija liels pārsteigums: tā vietā, lai analizētu savus rezultātus pašvaldību vēlēšanās, partneri metas vētīt citu partiju rezultātus. Tas, kas mani dara bažīgu, vērtējot ne tikai RP, bet arī Nacionālās apvienības (NA) izteicienus, ir sajūta, ka visi tagad ir gatavi sēsties uz astes Saskaņas centram (SC) un braukt uz Saeimas vēlēšanām, nevis objektīvi novērtēt, kas izdarīts un kādas bija kļūdas. Nemānīsim sevi: Nilu Ušakovu Rīgā uzvarēt nebija viegli, turklāt bija nepieciešama vismaz 65% vēlētāju aktivitāte un simtprocentīga spēja stāties pretim Ušakova komandai, kuras uzvara bija skarbs signāls tam, ka pēdējais laiks domāt par Saeimas vēlēšanām, kas būs pēc gada un četriem mēnešiem. Nedz es, nedz Vienotība negrasās piedalīties sacensībās: kurš kopā ar SC vadīs nākamo Saeimu un valdību?

– Vai tiešām uzskatāt, ka visas partijas, izņemot Vienotību, ir gatavas, kā mēdz teikt, sēsties uz astes Saskaņas centram?

– Iespējams, nospēlēja pēcvēlēšanu emocijas. Tālrādē ļoti konstruktīvi uzstājās Augusts Brigmanis (ZZS), sakot, ka mums visiem kopā jādomā, ko tālāk darīt – jārisina pensiju, algu jautājums, jākoncentrējas uz darbiem, kas ir valstiski darāmi, respektīvi, jādomā par cilvēkiem, lai viņi mūsu valstī dzīvotu labāk. Tika uzdots jautājums arī RP pārstāvim, sak, ko jūs tagad grasāties darīt, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus? Vjačeslava Dombrovska atbilde bija izteikti augstprātīga. Kaut arī NA un Vienotība Rīgā kopā ieguva 21 vietu, mums nav par ko priecāties. Jo kopumā iezīmējas viena, daudz lielāka problēma, un par to šobrīd koalīcijas partneri nezin kāpēc nevēlas runāt.

– Un tā būtu?

– Tā lielā problēma ir varas atdošana SC pēc vēlēšanām. Par to ir jādomā. Pieliekot klāt informāciju, kā tagad saka, no pietuvinātiem avotiem, ir skaidra šī politika, kas palīdzēja Rīgā uzvarēt Saskaņas centram. Tā bija administratīvā resursa negausīga šķērdēšana, gan tie «cēlie žesti», kas daudziem, protams, ir vajadzīgi, tomēr par tiem ir samaksājuši visi pārējie rīdzinieki, un naudas Rīgas kasē ir atlicis maz. Šobrīd Rīgas domes vienīgā iespēja izdzīvot ir: tikt klāt pie valsts kases. Ja pilsēta netiks pie valsts budžeta naudas, tad tās tālākā eksistence ir apdraudēta.

– Kādas kļūdas jūs atzīstat, ja runājam par vēlēšanām Rīgā?

– Protams, katrai partijai ir jāvērtē savi rezultāti, un Vienotība to noteikti arī darīs. Valstī kopumā mēs esam uzlabojuši savu rezultātu, bet visi jau skatās uz Rīgu, taču rezultāts galvaspilsētā bija prognozējams. Labējām partijām Rīgā vajadzēja konsolidēties, bet, piemēram, ZZS izdarīja tieši otrādi – sadalījās. Nu, kas tas bija? Atsevišķi startēja zaļie, atsevišķi – zemnieki. Katrai – pa kādiem trim procentiem. Bet kopā varēja dabūt sešus!

Ja runājam par kļūdām, tad mums neizdevās konsolidēt Vienotību, Nacionālo apvienību un Reformu partiju. Līdz pēdējam brīdim aicinājām veidot vienotu sarakstu – to pašu, kas tika žurnālistu un politologu kritizēts, tā dēvētais latviskais saraksts, kaut arī nacionālais nodalījums šeit nav galvenais un nav tik krass. Protams, vajadzēja domāt arī par to, kā iesaistīt zaļzemniekus: vai tiešām valsts mēroga sarkanās līnijas būtu jāievēro, ja mēs gribam izglābt Rīgu? Daudzi apsmēja mūsu lozungu Pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju. Bet tur nav par ko smieties: situācija ir ļoti nopietna.

– Daudzi politikas vērotāji uzsver, ka Vienotības rezultāti būtu daudz labāki, ja partijas vēlēšanu listes galvgalī būtu cits līderis, ne Sarmīte Ēlerte.

– Abas kandidātes – Sarmīte Ēlerte un Baiba Broka (NA) – startējot tandēmā, ja var tā teikt, izspēlēja slikto un labo policisti. Sarmīte aktīvi diskutēja ar Nilu Ušakovu un kritizēja Saskaņas centru, varbūt pat pārāk agresīvi. Ja divi cilvēki nāk ar līdzīgu politiku, tad augstāk parasti tiek novērtēts tas, kurš ir mierīgāks un konstruktīvāks. Jā, cilvēki man rakstīja un sūtīja īsziņas ar jautājumu: vai nevar nomainīt Vienotības saraksta līderi? Sarmīte Ēlerte ir ļoti pretrunīgi vērtēta persona, iekšpartijiski šo risku apzinājāmies, taču ņēmām vērā arī viņas politisko pieredzi un augstās darbaspējas. Pēcvēlēšanu situāciju mums būtu komfortablāk komentēt, ja Vienotības un NA rezultāti būtu proporcionāli pretēji – Vienotība būtu ieguvusi 12 vietas Rīgas domē, bet NA – deviņas. Es negribu nedz bērt pelnus uz galvas, nedz apgalvot, ka viss ir ļoti labi, jo mani daudz vairāk uztrauc tas, kas notiks nākamajās Saeimas vēlēšanās, un tie darbi, kas valdībai darāmi.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"