Lielās intervijas

Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, profesors, inženierzinātņu doktors Andrejs KRASŅIKOVS intervijā Neatkarīgajai stāsta par to, ko valstij var dot zinātne un kas maināms politikas, valsts pārvaldes un zinātnes attiecībās.

Kad cilvēki Krievijā uzzina, ka 25 gadus neesi bijis viņu valstī, tad uzreiz seko ziņkāres pilni jautājumi – nu, kā? Kādas redzat pārmaiņas? Kā izskatās jaunā Krievija? Atbildēt uz šiem jautājumiem nav viegli, jo, lai arī it kā ir mainījies daudz kas un pat ļoti, tajā pašā laikā ik uz soļa iznāk sastapties ar Krievijai nemainīgo un šķietami mūžīgo. Arī pie mums daudzi, izbraukājuši Eiropu krustām šķērsām, Krievijā nav bijuši gadu desmitiem vai pat nekad, lai arī Krievija ir mūsu kaimiņš. Ar mērķi uzzināt, kā dzīvo cilvēki tur, kur jau 17 gadu valda Putins, devos uz Krieviju.

«Jāņi... Vasara sāks iet uz otru pusi, bet nekas nav vēl īsti pat iesākts. Līgo vakars ir dziļi filozofiski svētki, tautas liktenī Jāņi ir apcerīgi, ar domām par dzīves ritu, tie ir daiļskanīgi un mazliet skumji,» teic Jānis Streičs, mūsu latviskākais un tautas garam vistuvākais filmradis. Šķiet, ka prieks un luste no saulgriežu debesīm nelīst, tāpēc Jānis ir darbos un jaunradē. Arī mūsu sarunā viņš ir domās par to, ko un kā filmēt.

Vienotības vēlēšanu rezultāti partijas vadītāja Andra Piebalga vērtējumā vajadzīgo restartu partijai nav devuši, bet nostādījuši to pareizajā virzienā gan. Vai ar to pietiks partijas neiznīkšanai, ko gaidīt no Vienotības šajā koalīcijā un turpmāk, Neatkarīgās intervija ar Andri Piebalgu.

Neatkarīgā ekonomikas eksperte, analītiķe Jevgeņija ZAICEVA intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par valsts varas pieteikto nodokļu reformu.

Sabiedrisko attiecību speciālists, eksperts Jurģis Liepnieks intervijā Neatkarīgajai vērtē pašvaldību vēlēšanas un galveno konkurentu sniegumu tajās.

Nodokļu un veselības aprūpes finansēšanas reforma iestrēgusi bezgalīgās diskusijās, un grūti vairs saprast, kurp tā ved, kas būs ieguvēji, ja tādi būs. Kādi iemesli ir partiju nespējai vienoties, cik stabila un rīcībspējīga ir šī valdība, Neatkarīgās diskusija ar socioloģisko pētījumu firmas SKDS direktoru Arni Kaktiņu un politologu Filipu Rajevski.

...Es sapnī redzēju, ka mani aizved. Bezspēkā un bailēs sastingušu skatienu raudzījos svešajos, baisi nerunīgajos cilvēkos, kas, ieročus pavērsuši pret mājiniekiem, modri vēroja mūsu drudžaino, bezmērķīgo krāmēšanos – no skapjaugšas tēvs nocēla koferi, mamma sameta iekšā kaut kādas drēbes, «buģet holodno», teica viens no svešajiem, un tēvs ielika koferī manu aitādas vesti... Mūs iedzina kravas auto, tur priekšā jau sēdēja kaimiņš ar ģimeni. Mamma sāka raudāt. Saule pēkšņi pazuda, un nebija vairs redzama arī mūsu māja. Tajā brīdī sapratu, ka redzu to pēdējo reizi. Iestājās aptumsums. Prāta, dzimtenes, mīlestības aptumsums. Noplēšamais kalendārs, kas bija piestiprināts smukai bildei, uz kuras ziedēja sārtas pujenes, rādīja 1941. gada 14. jūniju.

Kas ir uzvarējis, kas zaudējis Daugavpils domes vēlēšanās, kāda būs jaunā valdošā koalīcija, ko tā darīs citādi nekā iepriekšējā domes vadība? Par to Neatkarīgās intervija ar sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa politiķi, ļoti iespējams, drīz jau jauno Daugavpils mēru, Andreju Elksniņu.

Kā vērtēt pašvaldību vēlēšanu rezultātus, kāpēc neizdevās gāzt Nilu un kam jānotiek, lai to izdarītu, kādus pārsteigumus var gaidīt Saeimas vēlēšanās un kāpēc Rīgas domes labējām partijām vajadzētu Ušakovam aizsūtīt šampanieti, Neatkarīgās diskusija ar politologu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ivaru Ījabu un socioloģisko pētījumu centra Latvijas fakti vadītāju Aigaru Freimani.

Latvija vēl nav nonākusi informācijas kara epicentrā. Vērojami vien atsevišķi elementi. Taču tuvāk rudenim situācija var mainīties. Kā pretoties Krievijas ražotajai melu straumei un kādēļ britu BBC tā patīk doma par Latgales separātismu – sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Baltijas forumā (BF), kurš notika 27. maijā Rīgā, Melngalvju namā, piedalījās arī viens no ievērojamākajiem Krievijas speciālistiem pasaules ekonomikā un starptautiskajā politikā, Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) akadēmiķis, ekonomikas doktors, profesors, KZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta prezidents, Starptautiskās ekonomistu savienības viceprezidents… Aleksandrs DINKINS. Neatkarīgā viņu iztaujāja par šīs BF XXII starptautiskās konferences tēmu Krievijas – Rietumu attiecību krīze saasinās. Kā ekspertu savienība var palīdzēt?

Mākslas zinātņu doktors, kinozinātnieks un žurnālistu skolotājs Ābrams KLECKINS intervijā Neatkarīgajai vērtē esošo situāciju, cilvēkus un valsti.

Rakstnieks Māris Bērziņš plašāku popularitāti ieguva ar savu romānu Svina garša, kura dramatizējums uzvests arī uz Nacionālā teātra skatuves, taču literārajās aprindās viņš zināms arī kā vidusmēra pilsētas ierēdņa Gūtenmorgena radošais «tēvs». Nupat klajā nācis kārtējais stāstu krājums Gūtenmorgens otrreiz, un gribējās uzzināt, par ko gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās balsotu Gūtenmorgens. Sazvanoties ar rakstnieku un pasakot, par kādu tēmu būs intervija, viņš centās atrunāties, sakot: «Nu ko tad es par to varu teikt? Es jau pats vēl nezinu, par ko balsošu.» «Tieši tāpēc arī runāsim, jo neesat vienīgais, kas tā domā.» Par to arī saruna.

Kārtīgi uzputots sašutuma vilnis pārvēlās pāri Latvijai, kad tā uzzināja, cik briesmīgi izturas pret bērniem Jelgavas sociālās aprūpes centrā. Laikraksts Zemgales Ziņas 20. aprīlī rakstīja: «Bērnu raustīšana aiz matiem, apsaukāšanās, nepaklausīgo bērnu izsūtīšana uz speciālajām internātskolām Latgalē vai ievietošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās – eksperti atklāj Jelgavas bērnunama ikdienu.»

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ASV vēstnieks Padomju Savienībā (1987–1991) Džeks Metloks, kurš maija beigās apmeklēja Latviju kā 22. starptautiskās konferences Baltijas forums goda viesis.

Saruna ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām; par oponentu izteiktajiem pārmetumiem; par tā dēvēto aizsēdēšanos; par pāreju no mono (uz ostu) orientētas ekonomikas uz daudzvirzienu ekonomiku; par iecerētajiem plāniem nākamajos četros gados, kā arī par politisko situāciju valstī kopumā, gatavojoties 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

Cīņā par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja amatu apmēram divus gadus ST tiesneses amatā esošā Rīgas juridiskās augstskolas profesore, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele izkonkurējusi līdzšinējo tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu. Kas mainīsies tiesā līdz ar vadības maiņu, kā uzlabot tiesas pieejamību, varas respektu pret konstitucionālajām tiesībām un sabiedrības lielāku izpratni, Neatkarīgās intervija ar I. Ziemeli.

Vēstures zinātņu doktors, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars CATLAKS intervijā Neatkarīgajai raksturo gaidāmo izglītības satura reformu, tās nepieciešamību un mūsu gatavību tai.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild valdības finanšu konsultants Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas valsts finanšu pārvaldības un valdības finanšu statistikas projektiem, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.