Gerhards: Nedrīkst dzīt no valsts savus cilvēkus

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība) – par noraidīto priekšlikumu NĪN jautājumā, par atkritumu apsaimniekošanas un depozītu sistēmu, par Rīgas domes «brīnumiem» un Latvijas mežu izciršanu.

- Saeima pagājušonedēļ noraidīja nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim. Jūsu pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA) balsoja ar atturēšanos.

- Domāju, ka tas nebija līdz galam izvērtēts.

- Priekšlikums nebija izvērtēts?

- Nē, noraidīšana. Bija ieviests divu gadu moratorijs, nosakot, ka netiks celta kadastrālā vērtība. Un kas tad notiks pēc šiem diviem gadiem? Nu jau gads tūdaļ būs pagājis, un, ja mēs gribam kaut ko panākt, viens gads reālam darbam ir ļoti īss laikposms. Kad iepriekšējo reizi tika uzsākta diskusija, kas notika Finanšu ministrijā un kurā piedalījās arī sabiedrības pārstāvji, Latvijas darba devēji un pašvaldības, beigās izlēma par moratoriju. Nu, un kas no tā? Cik ilgi mēs varam neko nedarīt? No politiskās taktikas viedokļa koalīcijai bija kaut kādi apsvērumi, bet nu ir pēdējais brīdis, lai mēs visi, katra atbildīgā institūcija - Finanšu, Tieslietu, Vides ministrijas - sēstos kopā un radītu priekšlikumus, kas būs aktuāli pēc gada. Uz Saeimas vēlēšanām Nacionālajai apvienībai jāiet ar skaidru viedokli par NĪN. Ko tagad redzam? To, ka atšķirības maksājumos ir milzīgas, Latvijā ir vesela virkne vietu, kur cilvēki nevar samaksāt nodokli. Mēs taču nedrīkstam dzīt ārā savus cilvēkus no valsts!

- Tas gan patlaban notiek.

- Diemžēl. Programma minimums - jābūt skaidram viedoklim uz vēlēšanām.

- Tad kāds būtu jūsu viedoklis? Ka jāatsakās no NĪN vienīgajam mājoklim?

- Tāds bija priekšlikums. Un arī priekšlikums par summu vienīgajam mājoklim. Bet es domāju, ka var parādīties arī citi priekšlikumi un varianti šim nodoklim, var būt kaut kāda nodokļu gradācija un tamlīdzīgi. Tā ka jautājums jāvirza uz priekšu.

- Būtu vēl saprotams, ja nodoklis ir par zemi, kas var piederēt valstij vai pašvaldībai. Bet par mājokli? Privātīpašumā esošo māju cilvēks ir cēlis pats, samaksājot visus nodokļus, turklāt vairākkārt. Dzīvokli cilvēks ir nopircis, arī samaksājot nodokļus. Tad kāpēc cilvēkam gadu no gada jāmaksā nodoklis par savu personisko mājokli, viņa bērniem un bērnubērniem tas būs jāmaksā, izpērkot to no pašvaldības? Tas nozīmē, ka privātīpašums neeksistē?

- Mēs redzam, ka privātīpašuma tiesības tiek ierobežotas. Tā varbūt ir ne pati konservatīvākā iezīme, bet tā ir izplatīta Eiropas Savienībā, proti, nodoklis par mājokli tiek nomaksāts vienreiz, un viss. Tas nav jautājums, kuru var atstāt neatrisinātu.

- Ja jūs būtu Saeimas deputāts un jums vajadzētu balsot par NĪN atcelšanu, ko jūs darītu?

- Domāju, ka par šo jautājumu jāizvērš plašākas diskusijas gan visā NA, gan Saeimas frakcijā.

- Bet publisku diskusiju nebija.

- Jā, pirms balsojuma nebija.

- Tikai pēc sašutuma, kas par NA balsojumu izpaudās sociālajos tīklos, parādījās viena otra deputāta taisnošanās. Uzskatu, ka NA vēlētāji bija ļoti vīlušies.

- Jums ir taisnība. Par šo jautājumu jābūt pilnīgai skaidrībai. Arī valdes sēdē mēs runājām, ka skatījumam uz NĪN vajadzēja būt daudz skaidrākam. Katrā ziņā mans parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis frakcijas sēdē pauda viedokli, ka šis jautājums ir jāatrisina. Ja mēs gribam sagatavot kvalitatīvi izvērtētu priekšlikumu, tad ir pēdējais brīdis to darīt. Par to runājām arī NA kongresā. Laika vairs nav.

- Kādā stadijā šobrīd ir Slokas nelegālās atkritumu glabātavas krimināllieta?

- Ir trīs aizdomās turamās personas, par cietušo atzīta valsts - Valsts vides dienesta (VVD) personā. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sadarbojas ar Zviedrijas pusi, katrā ziņā darbs notiek. Spriežot pēc tā, cik aktīvi iesaistījās kolēģi no Zviedrijas, domāju, viss - arī likumdošanas jomā - tiks sakārtots līdz galam. Tā kā par cietušo atzīts VVD, tiks darīts viss, lai atgūtu teritorijas sakārtošanā ieguldītos līdzekļus - aptuveni 700 000 eiro.

- Kādā stadijā šobrīd ir gudrona dīķu sanācijas projekts?

- Ir bijušas daudzas iepirkumu komisijas sēdes, izvērtēti priekšlikumi, iesaistīti eksperti no Rīgas Tehniskās universitātes, iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēsimies labāko piedāvājumu. Darbus plānots sākt jau šā gada pavasarī, savukārt pabeigt līdz 2023. gadam. Pirms tam bija domstarpības par to, kā interpretējams līgums, patlaban notiek tiesas process, būvnieki uzskata, ka viņiem par darbu nav samaksāti vairāki miljoni eiro, savukārt VVD ir pārliecināts, ka darbs nav paveikts tā, kā ierakstīts līgumā.

- Pērn jūs nebijāt īpaši atbalstošs depozītsistēmas ieviešanai Latvijā. Šogad jūsu domas mainījušās. Kā tā?

- Jā, tā bija. 2015. gadā mēs sasaucām kopā atkritumu vākšanas nozares speciālistus, ražotājus, tirgotājus, lai izvērtētu turpmāko rīcību. Šī grupa nonāca pie secinājuma, ka esošā sistēma ļauj sasniegt nepieciešamos mērķus. Taču pērn sapratām, ka sistēma darbojas nepilnīgi, sevišķi to apliecināja Slokas ugunsgrēks. Tirgus principi Latvijā diemžēl nedarbojas, proti, atkritumu pārstrādes sistēmas nenostrādā līdz galam. Tāpēc pērnā gada beigās veicām nozīmīgus grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, strikti nosakot to, kas ir atkritumi un kas ir otrreizējās pārstrādes produkti, nosakot to, kādām jābūt finanšu garantijām, pārvadājot atkritumus un tamlīdzīgi. Saeima mums uzdeva izvērtēt to, kas šajā jomā notiek Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā izpētīju depozītsistēmu, tikos ar uzņēmuma vadību. Apguvām arī Lietuvas pieredzi, kas depozītsistēmu ieviesa 2016. gadā. Lietuvai ir ļoti līdzīga tirdzniecības sistēma mūsējai. Secinājām, ka depozītsistēma ir piemērota valstīm ar zemu iedzīvotāju blīvumu - tādām kā mūsējā. Vēlreiz diskutējām ar nozari, ar ražotājiem un tirgotājiem. Bija virkne iebildumu. Vajadzēja domāt arī par tehniskajiem risinājumiem. Iesaistījām pašvaldības, kas sāka veidot dalītās vākšanas sistēmas. Lietuvā ir vairāki šīs sistēmas ieviesēji, mēs varētu iet līdzīgu ceļu. Iespējams, Latvijā no ražotāju puses nebūs izteikti liela ieinteresētība, jo izmaksas ir lielas: Lietuvā tas maksāja ap 30 miljoniem eiro. Apgrozījums arī ir ap 30 miljoniem eiro. Bet lieta ir tāda, ka maksā tas, kurš piesārņo, tas, kurš iegādājas, nevis nodokļu maksātājs. Šajā gadījumā netiek izmantoti struktūrfondi, kuriem var atrast labāku mērķi. Mēs savu piedāvājumu esam aizsūtījuši Saeimas Pieprasījumu un mandātu komisijai, par to diskutējām NA valdē, esmu runājis par to Vienotības frakcijā, kā arī ar ZZS cilvēkiem. Tuvākajā laikā liksim šo jautājumu koalīcijas darba kārtībā. Domāju, ka šī sistēma - pēc likumdošanas jautājumu nokārtošanas - varētu sākt darboties 2020. gada 1. janvārī.

- Ja par atkritumiem... Rīgā, Deglava ielā, atrodas tā dēvētā Ušakova kepka - 35 metrus augstais atkritumu kalns. Kad VVD to pārbaudīja, tas konstatēja, ka uz tā atrodas cilvēki. Bet tas taču ir bīstami.

- Protams, ka bīstami. Šajā kalnā joprojām notiek fiziski un ķīmiski procesi, jo šajā kalnā ir atkritumi. Pasaulē ir uzkrāta pietiekami liela pieredze: šādos «kalnos» ķīmisku procesu rezultātā var izveidoties tukšas telpas, var notikt iegruvumi, tāpēc noteikumos ir paredzēta uzraudzība. Ja uzraudzības nav un cilvēki brīvi var piekļūt šādiem kalniem, tad var gadīties, ka Rīgas dome riskē arī ar nodokļu maksātāju naudu, kas būs jānovirza, lai atmaksātu Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu. VVD ir uzdots uzraudzīt «kalnu» līdz 2036. gadam. Ar šādām lietām nedrīkst jokot, un Pašvaldības policijai jānodrošina, lai cilvēki tur neatrastos.

- Loģiski esam nonākuši līdz Rīgas domei. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) ir ieķīlājusi sliedes, transportu, skrūves, āmurus... - kopsummā par 65,7 miljoniem eiro. Vai jums nešķiet, ka tā ir visai interesanta darbība?

- Rīgas domes attieksme pret savu uzņēmumu ir bijusi ļoti neizvērtēta, ik gadu šim uzņēmumam dotācijās tiek piešķirti aptuveni 100 miljoni eiro, un tā ir rīdzinieku - nodokļu maksātāju - nauda. Un tas notiek bez dziļākas analīzes. Bet izrādās, ka nepietiek arī ar šādām dotācijām. Savulaik bija diskusija par to, ka Rīgas domē vajag atjaunot revīzijas komisiju, taču Saeimas komisija šo priekšlikumu noraidīja. Tomēr mūsu pārstāvji par to runās koalīcijas padomē. Valsts kontrole šobrīd pārbauda Rīgas mežus. Ar valsts kontrolieri runāju oktobrī, jo ir nepieciešamība pārbaudīt arī Rīgas satiksmi. Acīmredzot RS plāni neatbilst pilsētas realitātei vai arī jāmaina saimniekošanas modelis. Ir taču iespēja, ka pilsētnieku nodokļi apmaksā sabiedrisko transportu, un tad cilvēki brauc par velti - kā notiek kaimiņvalstīs. Rīgas dome taču var izvēlēties modeli: no vienas puses, viņi runā par sociāldemokrātisko pieeju saimniekošanai, no otras - viss notiek pilnīgi pretēji.

- Tātad - vai Valsts kontrole pārbaudīs RS?

- Valsts kontrole savā 2018. gada plānā iekļāvusi pārbaudi, kas attieksies uz Rīgas pašvaldības piešķirtajām dotācijām nodibinājumiem un biedrībām.

- Tas skaidrs - RD jau gadus piecus finansē kaut kādas humora biedrības, tur arī nauda pazūd kā akā. Bet kas tad īsti ar to Rīgas satiksmi? Rīgas dome ir kā valsts valstī, un pat VARAM neko nevar izdarīt?

- Var izdarīt tikai tad, ja tā pārkāpj likumus. Domei jāsaskaņo ar mums visi saistošie noteikumi. Tā, piemēram, 2016. gadā VARAM nesaskaņoja pusi no RD iesniegtajiem saistošajiem noteikumiem, arī pērn vairāki noteikumi netika saskaņoti.

- Un tomēr: vai Valsts kontrole šogad pētīs Rīgas satiksmes savādo darbību?

- Mēs esam aicinājuši Valsts kontroli skatīt RS darbību, taču tas ir atkarīgs no VK plāniem un iespējām. Mums ar VK izveidojusies laba sadarbība, un beidzamajos gados tā sākusi skatīt tieši pašvaldību jautājumus. Nupat saņēmām VK slēdzienu par IT sistēmām valstī, tas bija ļoti profesionāli sagatavots, uz tā pamata sagatavojām virkni priekšlikumu.

- Pērn runājām par to, ka RD nebija ievērojusi proporcionalitātes principu domes komiteju izveidē.

- Runa bija par tīru matemātiku: jo vairāk deputātu, jo vieglāk šo principu ievērot. Izpētījām un sapratām, ka tur tas tomēr bija ievērots.

- Jūs nesen bijāt pie Ministru prezidenta Māra Kučinska. Par ko runājāt?

- Pārrunājām to, kā ir gājis ar iepriekšējiem darbiem. Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija par to, kā mēs varētu piesaistīt pašvaldības uzņēmējdarbības attīstībai. Šajā sakarā esam jau sagatavojuši ziņojumu, par kuru mums bija lielas diskusijas ar Finanšu ministriju. Ar premjeru panācām vienošanos, ka tuvākajā laikā mēs publiskosim šo ziņojumu. Šo ideju mēs bijām iekļāvuši valdības deklarācijā. Redzam, ka Rīga un Pierīga strauji attīstās, bet citās Latvijas malās mums nav pietiekami daudz atbalsta mehānismu, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Ir runa arī par to, ka tuvākajā laikā mēs prezentēsim Latgales atbalsta programmu. Apmeklēsim Latgali, lai tur prezentētu šo programmu. Ir runa arī par izaicinājumiem IT jomā: par eadreses ieviešanu, par to, ka eparaksts no 2019. gada visiem būs par velti. Pirms tikšanās ar premjeru notika Informācijas sabiedrības padomes sēde, kurā nozares speciālisti un premjers konceptuāli atbalstīja mūsu priekšlikumus par atvērto datu principu ieviešanu daudz plašākā mērogā. Jāpanāk, lai šie dati nonāk biznesa vidē, lai var strādāt un pelnīt naudu. Turpināsim darbu, kas saistīts ar atkritumu apsaimniekošanas jomu, un viens no jautājumiem, ko tuvākajos mēnešos mēs gribam sakārtot, ir likumdošana, kas saistīta ar riepu pārstrādi. Pērn ir izdarīts liels darbs, lai to paveiktu līdz galam. Vismaz 80% no riepu pārdevējiem ir atraduši kopēju redzējumu ar atkritumu pārstrādātājiem, un, ja likumdošanu mēs sakārtosim, tad jau varētu runāt par to, ka šā gada trešajā ceturksnī, gada beigās pazudīs riepu kalni, kas redzami Latvijā. Tas nozīmē, ka riepas tiks pārstrādātas.

- Zemkopības ministrs Dūklavs sakarā ar plūdiem izsludināja dabas katastrofas situāciju mežsaimniecībā. Varbūt tomēr lielāka katastrofa ir mežu izciršana, nevis plūdi?

- Tā ir ļoti nozīmīga nozare. Bet arī šajā gadījumā ir jāatrod līdzsvars. Mums ir bijušas ilgas, smagas un sarežģītas diskusijas ar kolēģiem no Zemkopības ministrijas. Mums ir konkrēti iebildumi pret piedāvāto redzējumu sakarā ar piejūras mežiem. Kopsaucēju ar ZM mēs joprojām neesam atraduši.

- Jā, ZM izstrādāja grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežos, kas paredz atļaut kailcirtes arī aizsargājamos piejūras mežos un cirst tievākus kokus nekā līdz šim. Vides aizstāvji ceļ trauksmi par šo ieceri, bet tās piekritēji apgalvo, ka meža masīvi šādā veidā tikšot pasargāti no degradācijas un ka izciršana tos padarīs pievilcīgākus. Protams, galvenais bija tas, ka šī brutālā ciršana nestu vairāku miljonu eiro peļņu...

- Mēs esam kategoriski pret šādu ieceri. Patlaban šis jautājums gan ir atlikts. Bet, kas attiecas uz katastrofas situācijas izsludināšanu, - meži bija tā pārplūdināti, ka strādnieki reāli līdz jostasvietai brida pa ūdeni. Kokus nevarēja ne izcirst, ne izvest.

- Nu tad nevajag cirst.

- Klimats ir mainījies. Pirms 20-30 gadiem cilvēki ziemā gāja mežā, cirta kokus, tos varēja izvest pa cietu zemi. Šobrīd ir sarežģīti veikt arī citus darbus: Kurzemes augstsprieguma loka būvniecība ir ļoti apgrūtināta, celtnieki un traktori grimst ūdenī.

- Vai meži tiek atjaunoti tikpat lielā intensitātē, kā tos izcērt? Vēl jo vairāk tāpēc, ka klimats mainās.

- Par šo jautājumu mēs visu laiku diskutējam, un mežu apsaimniekotājiem ir konkrēti pienākumi šajā sakarā. Šo pienākumu viņiem uzliek Zemkopības ministrija. Krīzes gados tika palielināts izcērtamo koku apjoms, lai cilvēkiem būtu iztikšana. Bet iespējams, ka tas bija nelietderīgi.