Lielās intervijas

Jau vairākus mēnešus turpinās diskusijas par nodokļu reformu – kā vērtēt finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) prezentēto nodokļu reformas plāna rāmi, vai tas mazinās nevienlīdzību vai – gluži otrādi – to padziļinās, vai ar šo reformu tiks sasniegts mērķis palielināt Latvijas konkurētspēju? Par šiem jautājumiem Neatkarīgās diskusija, kurā piedalās Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Klajā nācis fundamentālais pētījums Latvijas ekonomikas vēsture. Šī, ne tikai Latvijas ekonomiskās domas attīstības izpētei ārkārtīgi svarīgā, bet arī nepieredzēti biezā folianta (vairāk nekā tūkstotis lappušu) sastādītājs ir Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Saruna ar viņu par grāmatas veidošanas procesu, par secinājumiem, kādi radušies, un par to, kā mūsu līdzšinējā ekonomiskā pieredze varētu palīdzēt, domājot par nākotni un tālākiem plāniem.

Fizikas un ekonomikas doktors, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis intervijā Neatkarīgajai raksturo pašvaldību priekšvēlēšanu laika kopainu un dažādu varas līmeņu attiecības.

«Nē, grūti nav,» Aleksejs Naumovs atbild uz jautājumu par to, vai divi termiņi Latvijas Mākslas akadēmijas rektora amatā ir «grūti panesami». Bet tagad, viņš saka, lai manā vietā nāk jaunie talanti. Desmit gadi ir aizlidojuši kā daži otas vēzieni, kā daži gleznošanas plenēri, kā gaismas un ēnas Alekseja Naumova gleznās... «Bet izdarījām daudz,» viņš atzīst, «uzcēlām akadēmijas jauno korpusu, iesākām un veiksmīgi turpinājām Erasmus+ studentu apmaiņas programmu. Sākumā bija trīs skolas, tagad jau 150 skolas visā pasaulē: Erasmus+ strādā arī Honkongā, Floridā un citur.»

Šodien Saeima balsos par prezidenta Saeimai atgriezto likumu, kas regulēs lauksaimniecības zemes iegādi. 2014. gadā pieņemtais likums bija jālabo, jo Eiropas Komisijai (EK) nepatika likumā noteiktās lauksaimnieciskās izglītības prasības zemes pircējiem, ko nu iecerēts aizstāt ar latviešu valodas prasībām, kā arī ieviest citus instrumentus ar mērķi panākt, lai šī zeme tiek izmantota ražošanai, nevis spekulācijām. Vai veiktie labojumi to nodrošinās, Neatkarīgā diskutēja ar Tautsaimniecības komisijas deputātu Anriju Matīsu (Vienotība), Zemnieku saeimas (ZS) priekšsēdētāju un vienu no lielzemniekiem Juri Lazdiņu un Zemnieku saeimas projektu vadītāju Mārtiņu Tronu, kas ilgstoši strādājis ar šo likumu.

Valdības piedāvātā nodokļu reforma izpelnījusies visai pretrunīgu vērtējumu. Kamēr vieni priecājas par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazinājumu, citi ar bažām domā, kur tiks ņemti līdzekļi nepieciešamajam izdevumu palielinājumam veselības aprūpei, aizsardzībai, izglītībai, zinātnei, ceļu remontiem un daudz kam citam. Saruna ar uzņēmuma Primex īpašnieku un vadītāju, ekonomistu Jāni Ošleju par valdības piedāvāto nodokļu reformu, tās jēgu, plusiem un trūkumiem.

Latvijas Biznesa konfederācijas Goda prezidents Ēriks Rozencveigs uzskata, ka valsts stāvoklis ir teju vai pilnībā identificējams ar tās ceļu stāvokli. Intervijā Neatkarīgajai viņš vērtē šo sasaisti un tās kvalitāti.

«Es cenšos dziedāt, cik labi vien spēju, bet, protams, Jāņa Zābera fenomenālo balsi nav iespējams atkārtot,» uzskata aktieris un tenors Emīls Kivlenieks. Viņš spēlē galveno – operdziedātāja Jāņa Zābera – lomu režisora Laura Gundara lugas Antiņš iestudējumā. Pirmizrāde – ceturtdien Latvijas Radio 1. studijā Doma laukumā, kur savulaik skanējusi arī Zābera balss.

Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, vairāku Saeimu deputāts Jānis Jurkāns, raksturojis notikumus ASV, Eiropā, to iespaidu uz Latviju un pašas Latvijas spēju rīkoties adekvāti situācijai un sev par labu, intervijā Neatkarīgajai secina, ka Dievs ir no Latvijas aizgājis.

Pērn Jāņu naktī Eiropu pārsteidza britu balsojums par izstāšanos no ES – tā dēvētais Brexit. Šis balsojums tika uztverts kā nepārprotams signāls – kaut kas Eiropas kopējā mājā aizgājis ne tā. Nepieciešamas pārmaiņas. Tiesa, nebija skaidrs, kādas. Katram bija sava ES atveseļošanās recepte. Galvu un balsi pacēla tie, kuri uzskata ES par nedabisku veidojumu un domā, ka būtu labāk, ja šī struktūra vispār pazustu.

Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) martā īsu brīdi bija skatāma izstāde Nākotnes dokuments (īstenotāji – projekta autors Andris Teikmanis, producente Inese Bauģe, scenogrāfs Kristiāns Brekte, dizaingrafiķis Rauls Liepiņš), kuraiekļaujas LMA valsts simtgades svinību norišu ietvaros īstenotajā projektā Nākotnes māksla/Nākotnes zīmes. Divdesmit pirmajā martā izstādi noslēdza tās autora, LMA prorektora, mākslu doktora Andra Teikmaņa un filozofa, Latvijas Universitātes profesora Igora Šuvajeva saruna par nākotni, kurā visai aktīvi iesaistījās arī citi klātesošie. Te ir vien ļoti fragmentārs ieskats abu kungu sacītajā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

«Vakar visu dienu sēdēju traktorā: vajadzēja apart lauku, un to arī paveicu,» stāsta Andris Bērziņš. Bet dienu vēlāk – 4. maijā, Neatkarības dienā, viņš jau bija ietērpies baltā kreklā, un mēs runājām par daudz ko. «4. maijs, kad 1990. gadā balsojām par Neatkarības deklarāciju, ar šodienas izjūtām vērtējot, man šķita daudz prognozējamāks par 1991. gada 23. augustu, kad neatkarību atguvām de facto, jo 4. maijs bija tik tīrs un tik mierīgs, tik skaidrs un piepildīts ar pārliecību, ka tā nozīmi vienkārši nav iespējams pārvērtēt,» viņš teic.

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu pagājušajā gada nogalē izdevniecībā Zinātne iznāca Edvīna Evarta un Jura Pavloviča grāmata Ikdienas dzīve Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941–1945.

«Patriotisms ir mīlestības lieta,» saka Normunds Beļskis, «patriotisms ir Dieva mīlestības dāvana un izpausme. Zeme, kur dzīvojam, cilvēki, ar kuriem kopā esam, ģimene – viss ir šīs mīlestības sadaļas.» Neatkarības dienā – 4. maijā – iznāks Normunda dzejoļu krājums Vēstules uz bruģa, un jūtīgākais dzejas nervs tajā būs pavērsts uz dzimtenes mīlestības, patriotisma pusi.

Zvērinātu advokātu, starptautiskā advokātu biroja Eversheds Bitāns vadošo partneri Agri Bitānu es uzmeklēju sarunai par Latgales 1917. gada kongresa nozīmi un sekām ne tāpēc, ka viņš jurists, bet tāpēc, ka viņš latgalietis, Latgales patriots un vispusīgi gudrs puisis. Turklāt viņš ir iesaistīts kongresa simtgades pasākumu organizācijā. Tātad – zina situācijas kontekstu. Šī intervija ir tulkojums no latgaļu valodas.

Ekonomikas doktors, profesors, akciju sabiedrības Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs intervijā Neatkarīgajai vērtē valsts politikas atsevišķas izpausmes. Nodokļu politiku, veselības aizsardzību, pensiju sistēmu…

Intervija ar Baibu Broku (Nacionālā apvienība) – par pieteikumu uz Rīgas atslēgām un par attiecībām ar Rīgas domes esošo koalīciju, par pielaidi valsts noslēpumam un par kopēja labējo partiju saraksta veidošanu, par paveikto un nepaspēto.

Vēstures doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis sarunā ar Neatkarīgo raksturo Latgales 1917. gada maija kongresa vēsturisko ģenēzi un tā turpmāko nozīmi.

Profesors, tiesību doktors, atvaļināts ģenerālis, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) rektors Vitolds Zahars sarunājas ar Neatkarīgo par Policijas akadēmijas atjaunošanas izredzēm un kriminālpolitikas aktualitātēm.