Kas ir Latvijas ekonomikas galvenā nelaime - lasiet profesora Andreja Jaunzema versiju

Ventspils augstskola ir laidusi klajā profesora Andreja Jaunzema grāmatu J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum. Andreja Jaunzema grāmata ir zinātniska publikācija, kas ir uzrakstīta, lietojot speciālo terminoloģiju. Grāmatu veido trīs raksti (daļas), no kuriem viens veltīts augstākajai izglītībai un iespējamiem risinājumiem augstākās izglītības reformēšanā, bet divi – tirgus ekonomikas, liberālisma un demokrātijas mijiedarbībai.

Andrejs Jaunzems pieskaras tēmai, kura nav populāra liberālo ekonomistu tematikā - kāpēc un kādos apstākļos tirgus ekonomika vairs nesniedz tos labumus, kurus no tās gaida demokrātiska sabiedrība? Kāpēc dažkārt brīvā un demokrātiskā sabiedrībā ar tirgus ekonomiku veselīgu konkurenci, kas nodrošina inovatīvu un dinamisku izaugsmi, ar laiku nomaina stagnācija un strupceļš? Profesors Jaunzems ir detalizēti izpētījis, kādos apstākļos tirgus ekonomika nonāk antisociālā līdzsvarā.

Lai kā patiktu vai nepatiktu, bet ir neapstrīdami, ka «sabiedrības bagātību strauju pieaugumu nodrošina privātīpašums un konkurence ekonomiskā liberālisma apstākļos» (Jaunzems, 20. lpp.). Tomēr, kā daudzkārt grāmatā uzsver Andrejs Jaunzems, ekonomiskais liberālisms ir trausls, jo tā eksistencei ir absolūti nepieciešami svarīgi priekšnoteikumi. Ekonomiskais liberālisms darbosies tikai tad, ja cilvēki vienosies par privātīpašuma neaizskaramību, par ikviena tiesībām dzīvot savu dzīvi bez iejaukšanās no ārienes, kad attiecības starp cilvēkiem būs brīvprātīgas un balstītas uz līgumiem, bet visi grupas locekļi pakļausies likuma varai un būs spēkā nevainīguma prezumpcija (Jaunzems, 24. lpp.). Taču, lai uz liberālismu balstīta ekonomika varētu funkcionēt efektīvi, ir nepieciešams, lai tiktu ievēroti vispārējie morāli ētiskie principi (kas kalpo kā kārtības uzturētāji sabiedrībā), lai cilvēki solidāri akceptētu reglamentu un represijas kā sabiedrisku labumu. (Jaunzems, 24. lpp.)

No tā izriet secinājums: «Privātīpašuma eksistence un neaizskaramība ir nepieciešama ekonomiskā liberālisma pastāvēšanai, bet nav pietiekama.» (Jaunzems, 25. lpp.)

Šī atziņa izskaidro, kāpēc Latvijā pēc PSRS sabrukuma tikai privātīpašuma atjaunošana nepārvērtās par brīnumnūjiņu, ar kuras palīdzību Latvija ātri pārtaptu par labklājības valsti.

Bez privātīpašuma, konkurences, egoistisku indivīdu spontānas interešu harmonijas un tirgus mehānisma vēl ir nepieciešama atzīta un vispārpieņemta morāli ētiska mācība, kuras ietvaros cilvēki solidāri akceptē reglamentu un represijas kā sabiedrisku labumu. Tieši šī faktora Latvijā nebija. Kopēju morālu koncepciju aizvietoja ētiskais plurālisms. Taču, ka norāda Andrejs Jaunzems, ētiskais plurālisms ir sekundārs un tas netraucēs tirgus ekonomikas attīstību tikai tad, ja sabiedrības locekļi vienosies un ievēros morālās pamatvērtības, ka nedrīkst zagt un krāpties, un akceptēs to, ka zagļi un krāpnieki tiek iznīcināti. Profesors atgādina Tomasa Hobsa (1588-1679) atziņu: «Ir jābūt kādai piespiedu varai, kas cilvēkiem vienādi liktu pildīt savus līgumus, iedvešot tiem bailes no soda, kas būtu lielāks nekā labums, ko tie varētu sagaidīt, laužot līgumu.» (Jaunzems, 82. lpp.)

Perfektas konkurences nosacījumi

Tirgus ekonomikas ideāls ir perfekta konkurence, tomēr, lai perfekta konkurence varētu izpausties, ir nepieciešams, lai tiktu uzturēti noteikti tirgus nosacījumi:

- lai tirgū tiktu piedāvātas homogēnas preces, lai dažādas preces būtu vienkārši savstarpēji aizvietot;

- lai būtu ļoti daudz pircēju un vienlaicīgi ļoti daudz pārdevēju, kuri uzvestos racionāli, «cenšoties iespēju robežās maksimizēt individuālo derīgumu» (Jaunzems, 164. lpp.);

- ir svarīgi, lai pircēji un pārdevēji nevarētu tieši ietekmēt cenu; - lai cenu noteiktu pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars;

- lai pircējiem un pārdevējiem būtu pilna informācija par tirgu un nebūtu asimetriska pieeja informācijai;

- ir svarīgi, lai pirkšanas un pārdošanas darījumiem nebūtu lielu transakciju izmaksu (transakcijas izmaksas veido informācijas meklēšanas un iegūšanas izmaksas, sarunu procesa un kontrakta noslēgšanas izmaksas, īpašumu tiesību aizsardzības izmaksas, izmaksas, kas rodas no kontrakta neievērošanas u.c.);

- lai ilgtermiņā tirgū būtu viegli ieiet un viegli iziet (Jaunzems, 164. lpp.).

Ja ir šādi nosacījumi, tad tirgus būs tas, kas piespiedīs uzņēmējus - egoistus strādāt sabiedrībās labā un nemitīgi uzlabot savu produktu ražošanas un darba efektivitāti. Andrejs Jaunzems: «Konkurence ražotāju starpā rada visaptverošu bezpersonisku piespiešanas un represiju sistēmu, kas stimulē indivīdu strādāt, pilnveidot savas zināšanas, prasmes un iemaņas, sasparoties un iet uz priekšu. Konkurence liek indivīdiem, kuru ienākumi atkarīgi no tirgus, izvēlēties, vai nu censties sekot atklājumiem un arī radīt atklājumus, vai arī atteikties no ienākumiem... Tāpēc firmu īpašnieki meklē un atrod inovāciju iespējas. Firmas īpašnieks perfektas konkurences apstākļos produkta cenu ietekmēt nespēj, toties biznesa pieredze viņu iemācījusi, ka perfektas konkurences apstākļos produkta vidējās izmaksas ir vienīgais parametrs konkurencei. Tāpēc īpašnieks domā par taupīgu ražošanu un saimniekošanu vai par mēroga ekonomiju un darbības sfēras ekonomiju.» (Jaunzems, 167. lpp.)

Taču šādos - perfektas konkurences - apstākļos strādāt nav patīkami, tāpēc uzņēmēji cenšas atbrīvoties no konkurences žņaugiem. To cenšas panākt, padarot savu produktu unikālu, lai tā iegūtu monopola priekšrocības. Kad šādi procesi sāk sabiedrībā dominēt, tad ekonomika no perfekta tirgus pāriet uz monopolu konkurenci. Monopolistiska konkurence nav pats sliktākais tirgus ekonomikas evolūcijas stāvoklis.

Ja šādos ekonomiskos apstākļos cilvēki turpinās atšķirt vēlamu ekonomisku praksi no nevēlamas un konsekventi novērsīs un nepieļaus nevēlamu prakšu izplatību, tad ekonomiskais liberālisms var pastāvēt arī tad, ja atsevišķas nozares ir monopolizētas (Jaunzems, 32. lpp.).

Tomēr termodinamikas likums nosaka jebkuras sistēmas virzību uz līdzsvara stāvokli. Tirgus ekonomikā tas izpaužas tādējādi, ka tirgus dalībnieki, cenšoties maksimizēt savu labumu, pakāpeniski noārda ne tikai nevecojušas tehnoloģijas, bet ar laiku noārda arī ekonomiskā liberālisma un perfektās konkurences pamatus. Tāpēc ar laiku, tirgus ekonomikas dalībnieku darbību iespaidā, perfekta konkurence zaudēs savus atribūtus (Jaunzems, 29. lpp.).

Faktori, kas iznīcina konkurenci

Andrejs Jaunzems uzskaita faktorus, kas iznīcina perfekto konkurenci:

Ja ekonomiskās mērķtiecības dēļ notiek kapitāla koncentrācija, tad tā perfekto konkurenci nomaina ar oligopoliju vai monopoliju;

Perfekto konkurenci iznīcina asimetriska informācija - pārdevējs gūst lielu peļņu tāpēc, ka zina to, ko nezina pircējs, vai pircējs gūst lielu peļņu tāpēc, ka zina to, ko nezina pārdevējs. Ja peļņa ilgstoši tiek gūta, izmantojot partneru nezināšanas radītās priekšrocības, tad šādas rīcības sekas ir uzticības krīze un uzticēšanās zudums;

Ja nav iespējams gūt peļņu, tad «privātais bizness atturas no sabiedrisko labumu ražošanas un sabiedrisko ļaunumu novēršanas» (Jaunzems, 29. lpp.). Sabiedrisko labumu ražošanu un sabiedrisko ļaunumu novēršanu kavē t.s. bezbiļetnieku problēma - to sabiedrības locekļu uzvedība, kas, piemēram, saņem nodokļu maksātājiem domātus pakalpojumus, bet paši nepiedalās nodokļu maksāšanā;

Perfekto konkurenci iznīcina apstākļi, kad pašreizējās vajadzības derīgums ir ar augstāku labumu par nākotnes vajadzības derīgumu (Jaunzems, 29. lpp.) - lielāka aplokšņu alga ir vajadzīgāka tūlīt, pretstatā hipotētiski lielākai pensijai pēc gadu desmitiem;

Kapitāla uzkrāšanās noved pie parazītiska (nestrādājoša) slāņa izveides.

Savukārt attīstoties efektivitātei, ekonomiku apdraud arī «lieko cilvēku balasts» (Jaunzems, 30. lpp.), kā arī citi faktori. Konkurence pilnībā izzūd, tiklīdz nozare sasniedz perfektu monopolu - prece nav aizvietojama un ieeja nozarē ir slēgta jebkuram citam, izņemot tos, kas tajā darbojas pašlaik.

Šādai sistēmai evolucionējot, privātīpašuma neaizskaramības dēļ ar katru jaunu paaudzi pieaugs plaisa starp bagāto un nabago šķiru. Turīgo vecāku bērniem būs labāks uzturs, labāka veselība, labāka izglītība un labākas izredzes turpināt paaudžu nomaiņu ar lielākiem ienākumiem. Ar laiku gan bagāto, gan nabadzīgo cilvēku grupa sāk pašas sevi atražot (Jaunzems, 30. lpp.). Starp bagātajiem un «sociālajiem dubļiem» (nabadzīgie, kur nespēj radīt neko tādu, par ko citi būtu gatavi maksāt naudu) notiks norobežošanās. Starp šīm grupām var izveidoties antagonistiska spriedze, kura ir aktivizējama krīžu laikā (Jaunzems, 31. lpp.).

Andrejs Jaunzems nonāk pie paradoksālas atziņas - patiess liberālisms sabiedrību virza uz demokrātiju, bet demokrātija var iznīcināt liberālismu. Savukārt ekonomisko liberālismu var uzturēt arī autoritāra pārvalde, jo vēsturiski ir zināmi spoži ekonomiskā liberālisma piemēri diktatūras apstākļos (Jaunzems, 25. lpp.).

Morālā plurālisma postošās sekas

Kamēr sabiedrībā vairums pieturas pie stingras vērtību sistēmas - tiek sodīti zagļi un krāpnieki, sistēma būs produktīvā līdzsvarā, bet, ja sabiedrībā sāks dominēt morālais plurālisms, tad vispārīgā gadījumā saliedēt daudzu indivīdu intereses «solidāru lēmumu pieņemšanai nav iespējams, tāpēc ekonomiskā liberālisma auglīgais, bet egoistisku indivīdu interešu spontānās harmonijas mehānisms likumsakarīgi pārstāj darboties indivīdu morālo vērtību nevaldāma plurālisma apstākļos. Jo racionāla savtīga nekoordinēta rīcība sociālekonomiskās spēlēs sociumu kopumā noved antisociālā Neša līdzsvara situācijā. Rīcības koordinācija un vienošanās ir apgrūtināta, jo pazūd aģentu savstarpējā uzticēšanās un krāpšana tiek traktēta kā ienesīga inovācija. Spēlētājiem šķiet, ka izdevīgi ir morāles dubultstandarti, meli un butaforiskā morāle.» (Jaunzems, 20. lpp.)

Informācijas asimetrija kopā ar indivīdu interešu kopumu rada «milzīgas transakciju izmaksas». Tas nozīmē, ka apstākļos, kad ir izdevīgi laikā nenorēķināties par piegādāto produkciju, uzņēmējdarbībā ir jāiekļauj risks, ka par daļu no saražotā samaksa netiks saņemta nekad, par daļu saražotās produkcijas samaksa tiks saņemta pēc daudziem gadiem un samaksas saņemšanu apgrūtinās tiesāšanās izdevumi utt. Savukārt uzņēmumu izdevumu daļa tiks palielināta, pieskaitot t.s. tiesāšanās inovācijas. Iekļaujot šādas transakcijas izmaksās, produkcijas pašizmaksa ievērojami sadārdzinās, savukārt, ja šādus riskus izmaksās neiekļauj, tad pēc pirmās saskarsmes ar tiesisko un krāpniecisko inovāciju uzņēmējdarbība vispār būs jāpārtrauc.

Noteiktos apstākļos konkurence var virzīt ekonomiku nevis uz kvalitatīvāku, bet uz nekvalitatīvāku preču ražošanu. Ja anonīmais ražotājs pārdod anonīmam pircējam preci, kuras kvalitāte nav tieši novērojama, bet ražotājs nedod garantijas un nevar tikt sodīts par nekvalitatīvas preces pārdošanu, tad ikvienam ražotājam rodas spēcīgs stimuls pazemināt preces kvalitāti līdz minimāli iespējamajam līmenim. Šādi apstākļi ir raksturīgi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Īpašuma defekti un problēmas tiek rūpīgi slēptas no pircējiem, un pircējs tās var atklāt tikai pēc tam, kad sāk apsaimniekot jau nopirkto īpašumu, Latvijas apstākļos jebkuras pretenzijas pēc naudas samaksāšanas lielākoties radīs tikai bezjēdzīgas izmaksas. Morālā plurālisma apstākļos iestāsies antisociāls Neša līdzsvars - visi ražos zemas kvalitātes preci. Iestājoties šādai līdzsvara situācijai, neviens no tirgus dalībniekiem nebūs ieinteresēts mainīt savu stratēģiju, ja visi pārējie saglabā savas stratēģijas. Šāda situācija ir stabila, un to no līdzsvara stāvokļa var izkustināt tikai ar ārēja spēka palīdzību, kas mainītu spēlētāju intereses un spēles noteikumus. (Jaunzems, 46. lpp.)

Neša (John Forbes Nash) līdzsvars (noncooperative equilibria, Nash Equilibria) nozīmē - ja sistēmas dalībnieks, kurš ir neapmierināts ar savu stāvokli un ienākumiem, maina savu stratēģiju, bet pārējie spēles dalībnieki savas stratēģijas nemaina, tad «jaunajā situācijā «nemiera cēlāja» vinnests samazinās, bet pārējiem spēlētājiem vinnests nesamazinās» (Jaunzems, 52. lpp.). Katrs spēlētājs to zina, un tāpēc, ja ir iestājies Neša līdzsvars, neviens savu stratēģiju nemainīs un šāds stāvoklis saglabājas atkal un atkal.

Ja cilvēki šādu situāciju uztver kā nelaimi, tad uzskata, ka Neša līdzsvars ir antisociāls. Jo ilgāk saglabājas antisociālais Neša līdzsvars, jo grūtāk tas ir pārvarams. Sistēmas iekšējie spēki nespēj izkustināt sistēmu no līdzsvara. Šāds līdzsvars var pastāvēt pat simtiem gadu, un sabiedrība var izkļūt no Neša līdzsvara tikai tad, ja ārēju notikumu dēļ mainās spēles noteikumi - notiek jauna valdnieka reforma, revolūcija, karš, zemestrīce, epidēmija vai vienlaicīgi daudziem sabiedrības locekļiem nostabilizējas cita vērtību sistēma - tiek pieņemta jauna reliģija utt. (Jaunzems, 52. lpp.).

Apstākļi valsts uzņēmumu izaugsmei

Šādos apstākļos konkurence izzūd un pieaug firmu vara: «Neša līdzsvara apstākļos arvien lielākā skaitā sabiedrības locekļu rodas vilšanās uz privātīpašumu balstītā ekonomikā. Jo valsts uzņēmumi var izrādīties efektīvāki nekā privātie monopoli vai oligopolija ar karteļiem. Rezultātā var valstiskoties veselas industrijas.» (Jaunzems, 20. lpp.)

Tomēr ekonomika, kurā nav privātīpašuma, var gūt panākumus (būt produktīva), tikai izpildoties citiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos. Lai plauktu valsts kapitālisms, valstī ir jābūt izcilam līderim un sabiedrībā ir jādominē uz altruismu orientētām morālajām vērtībām. Strādājošiem ir jābūt konsolidētiem «ar spēcīgu ideoloģiju, kas ņem vērā gan cilvēku materiālās intereses, gan cilvēku ideālus, gan arī disciplīnu» (Jaunzems, 28. lpp). Ja šādu apstākļu nav, bet dominē nevaldāms morālais plurālisms, tad valsts kontrolē esošā ekonomikā būs gaidāma stagnācija.

Fundamentālā atziņa, kura izriet no Andreja Jaunzema analīzes - Latvijas ekonomikā jau sen ir izveidojies koruptīvu iepirkumu ekonomikas caurausts antisociāls līdzsvars, kurš vairs nav pārvarams ar sistēmas iekšējiem spēkiem. Ikviens, kurš mēģinās pats pirmais atteikties no līdzšinējās stratēģijas, būs lielāks zaudētājs, jo citi savu stratēģiju nemainīs. Bez ļoti nozīmīgiem ārējiem satricinājumiem izkustināt Latvijas ekonomiku no antisociālā Neša līdzsvara nav iespējamas. Turklāt, jo ilgāk saglabāsies līdzsvars, jo grūtāk būs to mainīt nākotnē.

Vai ir izeja no ekonomiskā strupceļa?

Kā izrauties no sociāli neefektīva līdzsvara bez ārējiem satricinājumiem? Sabiedrībai ir jāvienojas un jāīsteno nepieciešama sociuma organizācija. Organizācijas loģiskā struktūrā ir jāiekļauj sociālais līgums, visiem obligāts reglaments un represijas pret tiem, kas reglamentu neievēro (Jaunzems, 213. lpp.). Organizācijai ir jāierobežo personības brīvība. Lai likumi būtu derīgi iedzīvotāju vairākumam, tiem vajag ierobežot atsevišķu indivīdu intereses. Ja šādas reformas nav pieņemamas, tad otrs variants ir dažādu sabiedrības šķiru segregācija. Andrejs Jaunzems skaidro - ir iespējama tik liela cilvēku dažādība, ka tos vienot nav iespējams, tad vienīgā iespēja šādai sabiedrībai produktīvi eksistēt ir nodalīt cilvēkus pēc to interešu kopības nošķirtās grupās, «jo tikai šādas klases var sasniegt maksimāli iespējamo konsolidāciju un centienu sinerģiju» (Jaunzems, 22. lpp.).

Cilvēku šķiras savstarpēji nodalās, un ideālā gadījumā katra no šķirām nenoposta un necenšas iznīcināt citu šķiru sasniegto. Tehniski tas jau notiek. Segregācija izpaužas kā bagātnieku dzīvojamo rajonu nožogošana ar apsardzi utt. vai īstenojot politiku, lai padzītu no kādas ietekmīgas šķiras iekārota apvidus tā tradicionālos iemītniekus, kuri neiederas varenākajā šķirā (izputinošais īpašuma nodoklis Latvijā).

Viena no svarīgākajām atziņām, pie kuras ir nonācis profesors Andrejs Jaunzems - ultraplurālisms «objektīvi kavē mērāmās ekonomiskās un sociālās labklājības izaugsmi» (Jaunzems, 22. lpp.)

Līdz ar to, ja vēlamies ar laiku izkļūt no sociālā un ekonomiskā strupceļa, kurā ir iestigusi Latvija, ir jāsāk ar kopēju atteikšanos no ultraplurālisma. Nosodām to, kas ir grēks, un neaizvietojam likumību ar godīgumu. Neliešus saucam par neliešiem un ekonomiski (atsakoties no pirkumiem) sodām tos, kuri uzvedas neētiski un morāli nepieņemami. Varam arī nedarīt neko, bet tad ir jāgaida, līdz kāds ārējs satricinājums - globālas katastrofas vai jauna pasaules kara izskatā - mainīs spēles noteikumus Latvijā.

***

Andrejs Jaunzems

• Latvijas Atzinības krusta virsnieks.

• Matemātikas doktors, profesors. ekonomikas nozarē ekonometrijas apakšnozarē.

• Ilgstoši strādājis Latvijas Universitātē, tagad Ventspils augstskolas Ekonomikas teorijas un kvantitatīvo metožu katedras vadītājs.

• Vairāk nekā 130 zinātnisku rakstu un grāmatu autors.