Lielās intervijas

Harijs Tumans ir brīvs savās domās un runās, viņš necieš liekuļošanu un nemēdz izlikties labāks, nekā patiesībā ir. Tiklīdz laika apstākļi ir «paciešami», viņš brauc uz universitāti ar velosipēdu. Viņš ir politnekorekts, ironisks, vienkāršs un draudzīgs.

Par populisma uzvaras gājienu Eiropā un citām aktuālām problēmām Neatkarīgās intervija ar Latvijas Universitātes asociēto profesoru, politologu Ivaru Ījabu.

Pagaidām viens pēc otra priekšlikumi par to, ko darīt ar šogad strauji uzlēkušajiem nekustamā īpašuma nodokļiem, atgādina izsaucienus no zāles bez reālām likuma aprisēm, kas viens pēc otra izbrāķēti un izskatās pēc tukšas priekšvēlēšanu mazāksolīšanas. Par to, kas atbildīgs par lielajiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) rēķiniem, kad un kas mainīsies, kur iestrēdzis likums par piespiedu zemes nomas problēmas risināšanu, intervijā ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).

Zinātniskās izpētes komisija, kas nodarbojas ar Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpēti, jau ilgu laiku ir iestrēgusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) stūrgalvībā: tas, aizbildinoties ar personu datu aizsardzību, ir atteicis piekļuvi dokumentiem, kas ir būtiski svarīgi VDK darbības kopējās ainas izpētei. SAB pat ierosināja, lai pētnieki stājas pie viņiem darbā. Tā ir absurda situācija: Saeima ir pilnvarojusi komisiju šim darbam, taču SAB to bloķē. Par spīti visam, komisija tomēr darbojas un cer līdz pilnvaru beigām ne tikai piekļūt «čekas maisiem», bet arī izdot grāmatās jaunus pētījumus. Līdz šim jau izdoti trīs sējumi ar kopā 30 pētījumiem. Šodien intervija ar komisijas priekšsēdētāju, vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri.

Neatkarīgās saruna ar ekonomikas zinātņu doktoru, Ventspils un Banku augstskolas profesoru Ivaru Brīveru pamatā pievērsta viņa skatam uz cilvēkiem un Latviju XXI gadsimtā. Arī viņa nupat tapusī grāmata saucas Konservatīva ekonomista skats uz cilvēkiem un pasauli XXI gadsimtā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild četru Saeimas sasaukumu deputāts, bijušais Ministru prezidents (1998–1999), Latvijas Golfa federācijas prezidents Vilis Krištopans.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis ir kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas mēra amata kandidātu pašvaldību vēlēšanās.

Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) ilggadējais, tagad bijušais vadītājs Gunārs Resnais, manā uztverē, ir tas cilvēks, kurš padarīja apvienību politiski respektējamu visaugstākajos varas līmeņos. Turklāt blakus tam, ko politiski represētie pamatoti varētu gribēt no valsts, vienmēr tika likts apvienības viedoklis par valsts lietām, tās ieinteresētība.

Sestdien, 8. aprīlī, notiks Zemnieku savienības kongress, kurā ne tikai risinās partijas jautājumus un politiskos rēbusus, bet arī pārvēlēs partijas vadību. Augusts Brigmanis Zemnieku savienību vadījis jau 17 gadu, pirms neilga laika konkurenci pieteica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, taču pēkšņi atteicās kandidēt uz partijas vadītāja amatu.

Vai Latvijā lielāko konfesiju un valsts attiecību politika ir aizkulišu sarunāšanas līmenī, kā pirms Lieldienām būtu jāgavē veģetāriešiem un vegāniem, vai baznīcai ir jāklusē, ja varas rīcība kļūst nelietīga? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne asociētā profesore Dace Balode.

Politoloģe Dr.philos. Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai stāsta par to, kā tas, kas patlaban notiek Amerikā, Eiropā, arī Ukrainā, var atsaukties uz Latviju un ko vērta šajā norišu kontekstā ir mūsu politiskā elite.

Valdis Dombrovskis ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību. Viņš ir viena no ietekmīgākajām EK amatpersonām, kurš cieši sadarbojas ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES saņēma arī britu eirokomisāra portfeli. Eiropas Tautas partijas kongresa Maltā kuluāros Neatkarīgajai bija iespēja sarunai ar Valdi Dombrovski par Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu nākotni pēc Brexit, ES atbalstu Ukrainai un EK skatījumu uz Latvijas nodokļu reformu.

Ilgus gadus esmu paudis visai kritisku attieksmi pret Latvijas Banku (LB) un tās prezidentu Ilmāru Rimšēviču, galvenokārt iebilstot pret LB piekopto ideoloģiju, kura, manuprāt, izcēlusies ar gluži vai ekstrēmu labējiskumu (libertariānismu).

Rīt – Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongress. Neatkarīgā sarunājas ar partijas valdes priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes locekli, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Tavaru par Zaļās partijas pienākumiem gan plašā, pasaules norišu, gan Latvijas kontekstā un arī par izmaiņām, kas šī darba efektivitātes dēļ jāveic valsts vadībā.

Saruna ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski par Latvijas drošības riskiem, par radaru ieviešanas problēmām, par grūtībām lielo iepirkumu organizēšanā un bērnu apdraudējumiem dažādās interneta «spēlēs».

Socioloģijas doktors, Tuvo un Vidējo Austrumu institūta direktors, sīkuzņēmēju asociācijas Kalve prezidents Aidins Askerovs raksturo Neatkarīgajai sīkuzņēmēju stāvokli Latvijā un teic, kas būtu jādara valstij, lai arī šis biznesa, uzņēmējdarbības veids kļūtu efektīvs.

Saruna ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas deputāti Dr. oec. Inesi Vaideri (Vienotība) par Eiropas Savienības krīzi, tālākās attīstības scenārijiem un Eiropas Komisijas spējām tos realizēt, Eiropas nākotni kontekstā ar gaidāmajām vēlēšanām Francijā un Vācijā, kā arī Vienotības nākotni.

Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai stāsta par jaunumiem priekšvēlēšanu cīņā.

Ar Āgenskalna ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju, ģimnāzijas direktora vietnieci izglītības jomā, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāju Anitu VANAGU Neatkarīgā sarunājās Eiropas mājā tūdaļ pēc tur notikušās dzimtās valodas lomai domāšanas un mācīšanas procesā veltītās diskusijas. Pasākums mani neiedvesmoja, un tas droši vien ir jūtams Vanagas kundzei uzdotajos jautājumos. Man likās, ka atsevišķais kārtējo reizi netop novests līdz pārliecinošam veselumam, bet tas, kas tika uzteikts kā inovatīvs, šķita tradicionāli pašsaprotams, jau pašam skolā ejot pieredzēts…

Kā liecina a/s BDO veiktais pētījums, tad Latvijā ir augstākās nekustamā īpašuma nodokļu likmes Baltijā. Lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju par mājokli nodokli nemaksā – ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai dārgus mājokļus. Igaunijā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nedz apbūves zemi, nedz ēkas un būves, nedz zemi zem dzīvojamajām mājām. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild a/s BDO Latvija partneris, nodokļu konsultants Jānis Zelmenis.