Andris Griķis: IT ekonomika – tūkstotis serveru ir kā viena maza osta

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Inbox.lv valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

- Pirms intervijas es savam desmit gadus vecajam bērnam uzdevu jautājumu, ko viņš vēlētos uzdot Inbox.lv vadītājam. Viņš lūdza, lai es pasaku no viņa lielu paldies par jūsu veidoto mājaslapu. Kā jums ir izdevies saglabāt inbox.lv kā nacionālu produktu, to nepārdodot un neintegrējot kādā starptautiskā sistēmā?

- Atbildei ir divas daļas Vispirms mēs nekad neesam mēģinājuši, kā tagad daudzi saka, izdzīvot. Savu lietu mēs mēģinām izdarīt maksimāli labi. Augsti profesionāla komanda - daudznacionāls kolektīvs no Latvijas - šo produktu uztur konkurētspējīgu. Tas, ka šāds e-pasts ir saglabājies, ir Latvijas fenomens, jo daudzās mazajās valstīs - Skandināvijā, Beļģijā, Holandē un citviet - lielu vietējo e-pasta servisu pakalpojumu sniedzēju vairāk nav. Mūsu lielā priekšrocība bija sniegt, uzturēt un attīstīt e-pasta pakalpojumus ar salīdzinoši ļoti nelieliem izdevumiem. Kā mēs to panācām, nav nekāds noslēpums. Mēs paši konstruējam un ražojam sev vajadzīgos serverus. Jau pirms piecpadsmit gadiem mēs definējām, ka ir labāk, ja būs desmit lētas iekārtas, nevis viena, bet ļoti dārga. Kad ir lielas slodzes, tad laiku pa laikam lūst gan dārgās, gan lētās iekārtas. 2006. gada Inbox uzturēšanas un attīstības budžets bija aptuveni viens miljons latu. Kāds tas bija tolaik, tāds tas aptuveni ir palicis arī pašlaik.

- Vai izjūtat konkurences spiedienu no sociālajiem tīkliem?

- Nē! Mūsu pakalpojumam ar sociālajiem tīkliem tieša sakara nav. Tie ir dažādi sektori. Teorētiski no izmaksu viedokļa visdārgākais ir meklētāja serviss. Nākamais visdārgākais pakalpojums ir e-pasts. Sociālo tīklu uzturēšanas izmaksas jau ir ievērojami zemākas.

Turklāt, lai ko apgalvotu, bet pasaulē populārākā aplikācija bija, ir un būs e-pasta aplikācija. Tas ir tāpēc, ka elektroniskais pasts ir visstingrāk dokumentētais un standartizētākais interneta informācijas apmaiņas formāts. Citi formāti, kurus lieto draugiem.lv, facebook, tviteris u.c., ir vienai kompānijai piederošs protokols un formāts. Viena uzņēmuma formāts nekad nevar būt tik globāls kā e-pasts. Internets sākās ar e-pastu, un e-pastam kā informācijas apmaiņas veidam mēs neredzam nekādus apdraudējumus. E-pasts ir standartizēts, dokumentēts, visā pasaulē pieņemts un decentralizēts, līdz ar to ārkārtīgi drošs. Turklāt jau kādus septiņus gadus visi lielie servisi apmainās savā starpā tikai šifrētā formātā.

- Oficiālās elektroniskās adreses likums, kam jāstājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā, neļaus izmantot vietējos e-pasta sniedzējus, jo vietējos e-pastos neesot droša vide dokumentu apritei. Tiek apgalvots, ka pastāv risks, ka dokumentu varēs apskatīt nepiederošas personas. Uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi. Pagaidām Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma ļauj oficiālai sarakstei izmantot inbox e-pastu.

Kāpēc oficiālai saziņai nevarēja izmanto šobrīd eksistējošās sistēmas?

- Cita skaidrojuma, kā vēlme apgūt valsts vai ES līdzekļus, man nav. Tas ir pilnīgi neloģiski. Uz apgalvojumiem, ka tikai pie viņiem būs droši, es atbildu, ka līdz šim digitālā vidē Latvijas valsts neko nav uzbūvējusi pilnīgi drošu. Latvijā laikam nav bijusi neviena liela sistēma, kuru nevarētu fatāli uzlauzt. Inbox nekad nav fatāli uzlauzts. Nekad! Taču pat tad, ja inbox tiktu uzlauzts, tas ļaundariem neko lielu nedotu, jo lietotāju vārdi un paroles mums ir šifrētas un pāršifrētas. Mēs 17 gadus esam e-pasta pakalpojumu sniedzējs. Mūsu auditorija ir aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju - interneta lietotāju. Inbox ir divas trešdaļas no bezmaksas e-pasta tirgus, bet milzim Google - viena trešdaļa.

- Tie, kas vēlas, lai viņu sūtījumu lasītu tikai konkrēts adresāts, paliks pie e-pasta un savu saraksti nepārceļ uz sociālajiem tīkliem. Kāds ir jūsu skatījums uz inbox attīstību nākotnē?

- Paziņojumi par drīzu e-pasta nāvi ir dzirdēti jau no pirmās dienas, kad sākām attīstīt savu produktu. Jau pirms piecpadsmit gadiem tika solīts, ka Microsoft messenger aizstās e-pastus. Vai kādas to vēl atceras? Kurš to Latvijā pašlaik vēl lieto? Vēlreiz atkārtošu. E-pasts ir sastrukturēts, dokumentēts, ar standartiem aprakstīts universāls apmaiņas protokols. Neviens cits formāts tāds nav. Visi citi formāta agri vai vēlu ir beigušies.

- Inbox jau nav tikai sūtījumu un failu apmaiņa. Jūs sniedzat mākoņa pakalpojumus - tā ir vieta, kur uzglabāt svarīgus failus, ja personīgo datoru apdraudēs vienalga kas.

- Šāds pakalpojums ir pieejams gan par maksu, gan klientiem bez abonēšanas maksas. Klienti bez abonēšanas maksas pie mums iegūst divreiz lielāku pastkasti nekā citviet. Mūsu pastkaste ir trīs reizes lielāka nekā g-mail. Galvenais ir e-pasts. Lai gan ir arī citi pakalpojumi, inbox foto mēneša auditorija ir virs simt tūkstošiem. Ikdienas foto pārsūtīšana ir instagram un facebook teritorija, bet kā atmiņu glabātava inbox foto ir ļoti konkurētspējīgs. Pašlaik tas tiek pilnveidots, lai šis pakalpojums būtu visām platformām draudzīgs.

- Es savā komunikācijā pārgāju uz inbox. Tieši tāpēc, ka inbox ir divas reizes lielāks atļautā faila limits nekā g-mail.

- Tas netiek dokumentēts, bet apmaiņā starp inbox e-pasta lietotājiem pielikuma izmērs tiek atļauts divreiz lielāks nekā sūtījumiem uz citiem e-pastu operatoriem.

- Cik liels ir maksas klientu īpatsvars?

- Ļoti maz, jo latviešu lietotāji uzskata, ka e-pasts viņiem pienākas par brīvu. Tomēr lielākajai lietotāju daļai principā pietiek ar tiem divdesmit gigabaitiem, kas ir viena bezmaksas lietotāja e-pasta kastītes izmērs.

- Ekonomikas ministrs deklarē, ka atbalsta digitālo ekonomiku kopā ar startapu ekosistēmu. Vai sajūtat valsts atbalstu?

- Es domāju, ka svarīgs jautājums arī par valsts prioritāšu definēšanu. Definēt, kuras ir Latvijas ekonomiskās intereses, kuras nozares mēs izlemjam pa brīvu neatdot ārzemniekiem, jo, atšķirībā no citām valstīm, mēs visu atdodam. Attīstītās valstīs tirgū tā vienkārši nevar iekļūt. Tur nevienu svešo negaida ar atplestām rokām.

Tagad visi briesmīgi priecājas par to, ka IKEA uzcels šeit savu veikalu un mēs būsim piesaistījuši tik lielas ārzemju investīcijas. Ja mēs runājam par valsts attīstības stratēģiju, tad nav jāpriecājas, ja kāds ienāks Latvijā, lai izkonkurētu mūs ar savu produkciju. Būtu jāpriecājas, ja IKEA izvietotu Latvijā savu dizaina vai projektu nodaļu. Tad vajadzētu priecāties.

Pirms novērtējam atbalstu digitālai ekonomikai, ir jānovērtē, cik Latvijā ir speciālistu, kas spēj izstrādāt un uzrakstīt papīrus IT patentam. Tuvu nullei!

Nesen Inbox vajadzēja noformēt vienu patentu, un nevarējām atrast speciālistu uz vietas. Nācās speciālistu sameklēt Londonā. Tad kā var runāt, ka Latvijā ir uz zināšanām balstīta ekonomika?

- Tas, ko es nesaprotu. Pat tad, ja kāda Latvijas jaunuzņēmuma tuvumā uzplaukst tīrradnis, kam ir kaut kāda jauna, svaiga ideja biznesā. Tiklīdz to pamanīs lielie giganti, viņu ar visu ideju pārpirks un aizvāks no Latvijas. Momentā! Šeit pat nekāda smaka nepaliks. Nekas nepaliks.

- Ar ask.fm tā arī notika! Mēs varam runāt jau par konkrēto gadījumu, nevis kaut kādu teorētiski nākotnē iespējamu gadījumu. Bija latvju puiku izstrādātais ask.fm, kuru nopirka amerikāņu kompānija. Samaksātā nauda Latvijas izpratnē bija tīrākais kosmoss! Esmu dzirdējis, ka summa, kas oficiāli nekad nav atklāta, bija aptuveni simt miljonu. Kad uzņēmums tika nopirkts, tad Latvijā palika serveri (aptuveni viens tūkstotis), kurus nomāja no viena Latvijas uzņēmuma. Šo biznesu no Latvijas vienkārši izēda. Izēda ar bezgalīgiem policijas pieprasījumiem. Jaunie īpašnieki kaut ko tādu nesaprata: «Jūs iznīcināt savējos! Ja jūs esat tik jokaini, tad mēs pārvācāmies uz Īriju!» Serveri tika pārcelti uz Īriju. Kad kompāniju pārpirka amerikāņi, tad Latvijā palika serveru noma. Tūkstoš serveru darbības ekonomiskais svars ir līdzvērtīgs vienai Latvijas mazajai ostai! Tas ir pietiekami daudz.

- Tūkstotis serveru ir viena mazā osta. Labs lozungs digitālajai ekonomikai!

- Jaunieši strīdējās digitālajā platformā. Pakalpojumu sniedzējs pat nezināja jauniešu īstos vārdus. Policija sāka meklēt identitātes. Tas faktiski bloķēja uzņēmuma darbu. Viss ir prom. Latvijā nav palikusi pat serveru noma.

- Latvijai kā digitālā biznesa platformai par labu nenāca arī incidents ar ss.lv aizliegšanu. Šīs izdarības bija pilnīgi neizprotamas. Latvijā notiek noziegums pēc nozieguma. Masveidā maksā algu aploksnēs! Nelegāli nodarbina Bangladešas pilsoņus! Lai saņemtu OIK, elektrību ražo ar ģeneratoriem. Vai kāds šiem neliešiem aptur saimniecisko darbību? Turpiniet tādā paša garā. Digitālās ekonomikas uzņēmums palūdza pagarināt termiņu pieprasījumam pēc informācijas. Viss. Aizliedza saimniecisko darbību. Tas ir dīvaini, ka Latvijā vēl kāds paliek.

- Protams, bet viņi to nesaprot. Digitālā vide ir kā dzīvsudrabs. Pietiek aiziet uz jebkuru nopietnu juridisko pakalpojumu firmu, un tur uzreiz uzzīmēs shēmu.

Latvijas digitālās vides uzņēmumu trenkāšana izskatās īpaši neloģiska tāpēc, ka lielie starptautiskie digitālās ekonomikas giganti par saimniecisko darbību ES un Latvijas jurisdikcijā nemaksā nevienu nodokli. Lielo gigantu - Google, Facebook u.c. - Latvijā nomaksātie nodokļi ir tuvu nullei. Viņi aizsedzas ar Eiropas Savienības regulu, un visi ir bezspēcīgi. Ir Latvijas lapas turētājs. Ir Latvijas reklāmdevējs - juridiska persona, kas pērk reklāmu, lai to redzētu Latvijas auditorija. Juridiskā shēma ir tāda, ka neviena kapeika nenonāk nodokļos nedz Eiropā, nedz Latvijā.

- Vai Inbox maksā visus nodokļus?

- Jā! Mēs maksājam! Inbox ir liels gan PVN, gan pārējo nodokļu maksātājs. Kāpēc Latvija nav aizliegusi tirgot reklāmas digitālā vidē, nemaksājot nodokļus? Tas būtu pirmais, ar ko Finanšu ministrijai un VID ir jāsāk.

Juridiskā persona ar Latvijas PVN numuru pērk reklāmu Facebook un kā reklāmas ģeogrāfisko zonu ar ķeksīti atzīmē tikai LV auditorijai. Rēķinā PVN ir nulle, bet rēķina apakšā būs Eiropas Savienības regulas numurs. Serveri, kas apkalpo Latviju, viennozīmīgi atrodas Eiropas Savienībā, reklāmas skatītāji atrodas Eiropas Savienībā, rēķinu izraksta Eiropas Savienībā reģistrētam uzņēmumam, reklāmu pārdod ES reģistrēta lielā giganta nodaļa, bet PVN nav! Kur ir PVN? Kāda regula? Kur ir godīgas konkurences principi? Mēs ārzemniekiem atļaujam to, ko aizliedzam vietējiem.

- Kas jādara, lai patiešām attīstītu digitālo ekonomiku?

- Industrializācija kā attīstītu valstu izaugsmes dzinējs izbeidzās ap 1950. gadu. Runāt par izaugsmi var, tikai balstoties uz zināšanām bāzētu ekonomiku. Ja tādas nav, tad par izaugsmi runāt ir diezgan bezjēdzīgi. Kamēr Latvijā bija ļoti zemas algas, mēs varējām būt Eiropas šujmašīna. Tas ir beidzies. Tagad attīstību nodrošinās tikai uz zināšanām bāzēta ekonomika. Runāt par jebkādu citu ekonomiku ir bezjēdzīgi.

Valdības izpratne par digitālās nozares attīstību ir savdabīga un izpaužas milzu iepirkumu rīkošanā, lai katram valsts iedzīvotājam būtu jauns e-pasts, iztērēsim trīs, četrus, piecus, varbūt 10 miljonus, jo tad e-veselība utt.

Ir daudzas lietas, ko joprojām nesaprotu. Kāpēc mēs nevaram ierakstīt Izglītības ministrijas mērķprogrammā nomērāmus radītājus? Kāpēc tad investīciju politikā nav prasības, lai valstij ilgtermiņā tiktu izveidotas uz zināšanu ekonomikas bāzētas augsti apmaksātas darba vietas?

Kad man uzdod jautājumu, par ko es Inbox visvairāk lepojos, tad es atbildu. Es izveidoju aptuveni 35 ļoti augsti apmaksātas darba vietas. Tas ļauj šiem cilvēkiem ar augstām zināšanām un lielu IT pieredzi neaizbraukt strādāt uz Spāniju, Vāciju un citām valstīm. Tāpēc, ka katram no viņiem kabatā ir piedāvājumi strādāt kaut kur citur. Katram! Tas ir tāpēc, ka Inbox nevajag otrās šķiras speciālistus. Tie neko daudz nevar izdarīt. Tas ir mans patiesais lepnums, nevis tas, ka Inbox pastkastītes izmērs ir lielāks nekā konkurentiem. Tās ir komandas darba sekas.

- Pašlaik tiek daudz runāts par Kasperska antivīrusu programmu. Cik droši ir to lietot? Viss mana datora saturs jau pēc dažām sekundēm jau ir izdrukāts un uzlikts Putinam uz galda? Dzēst ārā Kasperski?

- Nevajag dzēst ārā. Tieši pretēji. Saprotiet, ka jebkuras antivīrusu programmas uzdevums ir sargāt jūsu datoru no jebkuras ļaundabīgas programmas (vīrusa). Uzsvēršu - no jebkuras! Turklāt neatkarīgi no tā, kas ļaunprogrammu ir izstrādājis un kādiem mērķiem to lieto. Tie, kas piekrīt Kasperska licences noteikumiem, ieliek ķeksīti lodziņā, kurā ir rakstīts - viņi piekrīt, ka informācija par jebkuru aizdomīgu kodu tiks pāradresēta uz Kasperska mākoni. Tas arī notika vienā incidentā, kad antivīrusu programma atklāja un uz mākoni nosūtīja informāciju par to, ka vienā datorā ir ASV Nacionālās drošības aģentūras izstrādāti kodi. Antivīrusu programma brīdināja datora īpašnieku arī par šo ļaunprogramatūru. Tieši par to sākās satraukums, kas ir sasniedzies ASV Senātu. Kasperska antivīrusu programma attīra datoru gan no anonīmu hakeru radītiem kodiem, gan no specdienestu Trojas zirgiem.

Manuprāt, Kasperska problēma bija tā, ka viņš atteicās sadarboties ar pilnīgi visiem speciālajiem dienestiem, tāpēc dezinficē datorus no visu valstu visu specdienestu iefiltrētajiem kodiem. Viņš atsakās sadarboties ar Amerikas specdienestiem, bet viņš tāpat atsakās sadarboties ar krievu specdienestiem. Kasperskim ir konflikts ar Ameriku, jo viņš atsakās, lai viņa antivīrusu ignorētu un neuzrādītu ASV valdības apmaksāta un aizsargāta ļaundabīgā koda izplatīšanu. Kasperska antivīruss detektē jebkura, tostarp arī valstisku struktūru izveidotus ļaundabīgos kodus. Kasperska un Amerikas konflikts sākās 2015. gadā, kad Kasperska uzņēmuma darbinieki atklāja, ka katrā cietajā diskā, kuru ražo Amerikā, ir neliels gabaliņš, kas nav aktīvs, bet kuru ar noteikta koda palīdzību var noteiktā brīdī aktivizēt. Pašlaik ir publicēts, ka līdzīgas neaprakstītas un pircējam nezināmas iestrādnes ir noteiktu uzņēmumu ražotajos procesoros.

Tāpēc vienlaikus ar skaļiem paziņojumiem ASV Senātā Austrālijas valdība paziņoja, ka ir ārkārtīgi apmierināta par sadarbību ar Kasperski. To pašu paziņoja Vācijas valdība un Vācijas militārā resora vadība. Līdz ar to katrs var izlemt, ar ko sadarboties, bet labu alternatīvu Kasperskim pagaidām nav.