Valdošās koalīcijas galvenie spēlētāji cer, ka Vienotības frakcija vismaz līdz budžeta pieņemšanai Saeimā uzvedīsies kā koalīcijas partneris un nesairs pa vīlēm, tad pēc tam jau situācija ir neprognozējamāka. Drošāk prognozējama ir Solvitas Āboltiņas ietekmes saglabāšanās arī pēc viņas izslēgšanas no partijas. Par koalīcijas stabilitāti un tās riska faktoriem Neatkarīgās intervija ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru.
- Jums Vienotības valdes lēmums par partijas vadītāja Arvila Ašeradena palikšanu valdībā un Solvitas Āboltiņas izslēgšanu bija pārsteigums, vai ko tādu gaidījāt, zinājāt?
Raivis Dzintars: - Nezināju un nenojautu, ka Solvitu Āboltiņu varētu izslēgt no partijas pirms budžeta pieņemšanas. Bet neteiktu, ka tas bija pārsteigums, jo Vienotība jau tik bieži ir pārsteigusi, ka katrs nākamais tamlīdzīgs gājiens jau vairs nav pārsteigums, bet likumsakarība. Jautājums, kur būs galapunkts. Iepriekš šķita, ka pēc sešnieka atdalīšanās, Edvarda Smiltēna aiziešanas, Ašeradena nonākšanas partijas vadībā ar šiem pārsteigumiem un jauniem Vienotības nevienotības elementiem varētu piebremzēt līdz budžeta pieņemšanai, bet - mūžu dzīvo, mūžu mācies!
Augusts Brigmanis: - Ir sairušas virkne impēriju, kuras, šķita, pastāvēs mūžīgi, tostarp Romas impērija, Padomju Savienība. Vēsturē mācības ir, arī Latvijas partiju vēsturē, un Vienotība varēja mācīties, piemēram, no Tautas partijas kļūdām, bet redzam, ka vēl viena pēc otras sprāgst mīnas šajā frontē. Manuprāt, frakcijas priekšsēdētājas izslēgšana no partijas, valdes uzdevums frakcijai ielikt citu vadītāju ir aplams gājiens. To nevar tik vienkārši izdarīt, jo īpaši, ja valdei trūkst sasaistes ar frakciju. Domāju, frakcija nepildīs valdes doto uzdevumu izslēgt, atstumt Solvitu un viņa paliks, cik ilgi pati gribēs.
- Izrādās, ZZS uztaisījuši šo bardaku, jo neatbalstījāt izglītības ministra Kārļa Šadurska ieceri noteikt minimālo skolēnu skaitu ne tikai vidusskolā, bet arī pamatskolā, kā dēļ viņš varot atgriezties Saeimā un Ašeradens zaudēt deputāta mandātu. Redzat, ka tas ir iemesls vai tomēr vairāk Vienotības nespēja izvēlēties citu ministru, vēl vairāk nesatricinot partiju?
A.B.: - Sarunas par skolēnu skaitu ilga līdz vēlai pusnaktij pirms šī lēmuma. Zvanīšanās notika gan ar Ašeradenu, gan ar NA cilvēkiem. Bija daudz jautājumu, bet nedomāju, ka tā skolu lieta bija tāda, lai izslēgtu Āboltiņu. Domāju, ka aiz Ašeradena nākšanas vai nenākšanas uz Saeimu tomēr stāv tāds vīrs vārdā Artis Kampars, un, jo Ašeradens vairāk viņu klausīs, jo vairāk iebrauks auzās. Domāju, mērķis bija noņemt nost Solvitu un dabūt Ašeradenu Saeimā, un ielikt par ekonomikas ministru Vilni Ķirsi, kuram vēsturē ir zināma sasaiste ar Kamparu - te gribu piekrist Āboltiņai. Ašeradens, manuprāt, nepareizi ļāvās impulsīvam lēmumam.
R.Dz.: - Arī citviet Eiropā vērojama sistēmu sabrukšana, kuras tika uzskatītas par pašsaprotamām un neievainojamām, arvien biežāk parādās neprognozēti vēlēšanu rezultāti. Pasaule kļuvusi dinamiskāka, mainīga, neviens nevar justies pilnīgi droši, mēs visi esam pakļauti iespējamām pārmaiņām. Tomēr lielākā riska zonā atrodas tās organizācijas, grupas, kurām nav vienotas, spēcīgas identitātes. Ja vienīgais, kas vieno, ir varas resurss, tad brīdī, kad tas sāk ļodzīties, katrs sāk vilkt uz savu pusi, un ir mazsvarīgi, kur ir Ašeradens, Kampars vai Āboltiņa. Vienotībai nav šāda stipra vienojošā faktora.
Arī NA nevar dusēt uz izkaltušiem lauriem un justies pilnīgi droši. Neviens nevar! Bet mums ir skaidrs mērinstruments, kas mūs ir pulcējis, un tā ir uzticība latviskas Latvijas ideālam, nacionālkonservatīvās vērtības, atbalsts ģimenēm - tas mobilizē un kalpo par atskaites punktu, ja ir kādas domstarpības. Tad mēs skatāmies, kurš risinājums, kura persona vairāk atbilst šim pamatvirzienam.
- Pēc šī Vienotības valdes lēmuma no ZZS, tostarp premjera, kā arī NA izskanēja bažas par Vienotības atbalstu budžetam Saeimā un koalīcijas stabilitāti. Kas ir bažu pamatā?
R.Dz.: - Visupirms jau līdzšinējā prakse. Kaut vai runājot par pieminēto skolu tīkla optimizāciju - tas entuziasms, ar kādu to aizstāv ministrs Kārlis Šadurskis, stipri atšķiras no Vienotības deputātu attieksmes, tajā skaitā atbildīgajā komisijā. Arī citos jautājumos redzam, ka tā Vienotība, kas ir Ministru kabinetā, nesakrīt ar to, kas ir parlamentā. Ir šķirklis ne tikai starp valdi un frakciju, bet arī starp frakciju un ministriem. Situācija, kad Vienotības frakcijā tikai 10 no 22 ir partijas biedri, kad ir bezpartijisks frakcijas vadītājs, dažnedažādas iekšējās grupas ar nesaprotamām savstarpējām attiecībām, ir pietiekami riskanta. Bet domāju, ka budžetu tomēr atbalstīs, jo Māris Kučinskis, būdams gudrs valdības vadītājs, ar katru grupu runājis un centies visu intereses sabalansēt. Protams, drošāk būtu, ja partneris būtu vienota organizācija ar skaidru lēmumu pieņemšanas kārtību un prognozējamību.
A.B.: - Bažas rada tas, kā izturēsies un kur paliks visi tie cilvēki, kas ir pārstāvēti Vienotības frakcijā. Daži jau pateikuši, ka viņi veidos atsevišķu politisku spēku Ir!
- Ir!?
AB: - Nu, Ir! vai Par! ir viens un tas pats. Jautājums, vai viņi nekļūs par tādiem iekšējiem opozicionāriem. Piemēram, Anrijs Matīss pateicis, ka vairs īsti neatbalsta Ašeradenu, ir vēl cilvēki, kas sevi asociē ar dažādām grupām, no kurām savulaik Vienotība tika lipināta. Vienotībai reitings zems, deputātam sevi jaunajā politiskajā laukā jāparāda, jāpiedāvā kādas idejas...
- Tas skaidrs. Bet, jūsuprāt, šī izrādīšanās sāksies, pieņemot budžetu, vai nākamgad?
A.B.: - Grūti pateikt. Tagad arī vienojāmies, ka deputātu kvotas nebūs, savus priekšlikumus nesniegsim, arī Vienotība, kuras ministri strādā valdībā, bet tomēr parādās precedents ar Matīsa priekšlikumu par finansējuma pieauguma plāna izstrādi ceļu fondam, kas arī Saeimā atbalstīts. Nekā slikta jau tur nav, bet runa ir par principu. Šī nianse raksturo šo vēlmi sevi izlikt priekšā. Smiltēns it kā sev piezemēšanos jau atradis pie Reģionu apvienības, bet kur pārējie? Rodas bažas par viņu kļūšanu par opozicionāriem, lai tikai nodrošinātu sev labāku placdarmu vēlēšanām. Tomēr ceru, ka viņi kā pieredzējuši politiķi tā nerīkosies, bet bažas pastāv.
- Ašeradens paudis, ka Vienotības frakcijā pārstāvēto partiju līderi «lielākoties» atbalsta budžetu, bet diskusijas varētu raisīt daži jautājumi, piemēram, Par! vērtēs pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Redzat vēl kādas potenciāli šaurās vietas budžetā, par ko nav vienprātības ne tikai Vienotībā, bet varbūt arī jūsu frakcijās?
R.Dz.: - Mums pietiekami sarežģīti bija vienoties par atbalstu demogrāfijai un ģimenēm, bet, apzinoties, ka tas būs viens no sarežģītākajiem jautājumiem, tam veltījām daudz enerģijas, ļoti aktīvi runājām ar visiem vadošajiem ZZS cilvēkiem gan valdībā, gan Saeimā. Vēl ir slīpējami jautājumi, kaut vai par precīziem skaitļiem un formulu ģimenes valsts pabalstiem, bet man ir sajūta, ka gan NA, gan ZZS mājasdarbu ir izdarījušas un risinājumi ir ja ne pietiekami, tad vismaz labi.
A.B.: - Pozitīvi, ka ar NA problēmas cenšamies atrisināt pirms Saeimas plenārsēdes. Protams, tas nenāk viegli, ir strīdi, bet tas normāli, jo katrs politiskais spēks aizstāv savas prioritātes. Bet mēs zinām šo kārtību - ja reiz esi vienojies, tad pēc tam vairs nežvadzinām ieročus uz lielā lauka.
- Kā ar atbalstu skolu tīkla reformai, kas arī ir budžeta paketē?
R.Dz.: - Izglītības likumā attiecībā uz klašu piepildījuma kritērijiem ir tikai deleģējums Ministru kabinetam. Līdz ar to visi strīdi būs vēlāk.
- Budžetu pieņems ar pozīcijas balsīm?
A.B.: - Domāju, ka jā. Bet pēc tam ies grūtāk, jo vēlēšanas tuvojas. Bet nedomāju, ka būs tādi jautājumi, kuru dēļ varētu krist valdība.
- Kā vērtējat Saeimas deputātu kvotu atcelšanu? Deputātiem parādījās priekšlikumi līdzekļu pārdalei 223 miljonu eiro apmērā - gribas tomēr!
R.Dz.: - Jāprecizē, ko saucam par kvotām. Vai tas būtu valdībā vai Saeimā, vienmēr esam snieguši priekšlikumus, kuriem mēs ticam, kurus uzskatām par svarīgiem. Manuprāt, pareizi, ka par tiem atskaitās deputāti, kurus darbam ir pilnvarojuši Latvijas pilsoņi vēlēšanās, nevis ierēdņi. Bet mēs respektējam esošo kārtību un vienošanos un nekādus fiskāli ietilpīgus priekšlikumus, kas līdz šim nav apspriesti, neesam snieguši.
Mēs allaž esam piešķīruši līdzekļus sirmo karavīru, nacionālo partizānu biedrībām, politiski represētajiem - pašlaik to izdarīt bija sarežģītāk, bija jācīnās Ministru kabineta līmenī. Nekautrējāmies to darīt parlamentā un nekautrējamies to darīt tagad. Joprojām uzskatu, ka deputātiem ir tiesības koriģēt budžetu, protams, tas jādara, rodot kompromisu un sadarbībā ar partneriem, spējot aizstāvēt konkrētu priekšlikumu, nevis atbildība jānoveļ uz kādiem inkognito ierēdņiem.
A.B.: - Ik pa brīdim saskaros ar lietām un vietām, kas uzlabotas, pateicoties kvotām. Jā, varbūt nav bijis īsti korekts ceļš, nav rīkots konkurss, vienmēr būs neapmierinātie un kādi, kas uzskatīs, ka deputāti taisa savu politisko karjeru un šovu ar to palīdzību, bet kopumā izdarītas labas lietas, atrisinātas konkrētas problēmas.
- Kas Vienotības frakcijā pašlaik ir varas centrs, līderis, ar kuru jūs runājat un runāsiet gan par budžetu, gan citiem likumprojektiem, tostarp neviennozīmīgi vērtētiem? Arī par frakcijas vadītāju nav vienprātības, reģionālajiem partneriem nepatīk valdes virzītā Hosama Abu Meri kandidatūra, un aicinājuši pašu Ašeradenu vairāk iesaistīties frakcijā.
A.B.: - Es pēc Āboltiņas izslēgšanas no partijas runāšu ar Āboltiņu.
- Jo?
A.B.: - Tas pat nav varas centrs, bet viņa ir cilvēks, kuram piemīt kolēģus uzrunājošs, suģestējošs spēks, viņā ieklausās, viņas domas frakcijā respektē, viņas vārdam ir svars. Arī pēdējā koalīcijas sēdē, kas bija pēc Āboltiņas izslēgšanas, tas bija ļoti raksturīgi. Var just no viņas to strāvojumu, auru, un, vienalga, izmesta no partijas vai ne, viņa ir līdere. Var pieņemt vai nepieņemt Āboltiņas izturēšanos vai atsevišķus izteikumus, bet viņa ir cilvēks, kuru respektē, kurš signalizē: te es esmu, un te es būšu, un aiziešu prom, kad es gribēšu.
R.Dz.: - Mēs Vienotībā runājam un runāsim ar visiem pēc kārtas.
- Var ar visiem visu izrunāt?
R.Dz.: - Protams, ne burtiskā nozīmē visiem, bet, ja gribam redzēt objektīvo ainu, nepietiek runāt ar vienu cilvēku - esam par to pārliecinājušies. Tomēr ievēroju hierarhiju un pirmo uzrunāju partijas vadītāju Ašeradenu.
A.B.: - Es, protams, respektēju partijas priekšsēdētāju, un ar viņu sazvanāmies un runājam, bet, ja runāju par deputātiem frakcijā un vajag panākt vienošanos ar viņiem, ja gribam rezultātu, būs jārunā ar Solvitu. Ja Ašeradena mērķis bija pabīdīt Āboltiņu malā un pilnībā pārņemt vadību, tad efekts, manuprāt, ir pat pretējs, un to cilvēki frakcijā jūt.
R.Dz.: - Piekrītu Brigmaņa kungam, ka Solvita savu spēcīgu ietekmi pavisam noteikti Vienotībā saglabās, kamēr viņi šeit būs un, iespējams, pat pēc tam. Par to šaubu nav.
- Ja Āboltiņa, piemēram, līdz gada beigām būs Saeimā un Abu Meri vai kāds cits būs frakcijas vadītājs, tik un tā Āboltiņai būs liela ietekme un jūs ar viņu kontaktēsieties, lai sasniegtu rezultātu?
A.B.: - Kamēr Āboltiņa būs Saeimā, nebūs citas izvēles, raugoties uz reālo situāciju. Ja viņa pēc Jaungada nebūs Saeimā un būs cits frakcijas vadītājs, es, nešaubīgi, komunicēšu ar frakcijas vadītāju.
- Jūsuprāt, kamēr Āboltiņa būs Saeimā, tikmēr Vienotība citu frakcijas vadītāju neapstiprinās?
A.B.: - Esmu diezgan pārliecināts, ka neapstiprinās un netiks galā ar šo jautājumu. Ja arī tiks iecelts jauns frakcijas vadītājs, tad tas notiks ar Solvitas svētību. Negribu Solvitu glorificēt, bet tāda ir reālā situācija, un Vienotībai tā ir neapskaužama.
R.Dz.: - Atturēšos no prognozēm, bet skaidrs, ka Vienotība straujas kustības centīsies neveikt vismaz līdz budžeta pieņemšanai. Tālāk jau būs interesanti. Tas ir arī Ašeradena politiskās autoritātes jautājums parādīt, kurš mājās saimnieks. Tas būtu jādara pēc budžeta. Nav normāla situācija, ka partijai, kura ir valdībā un kurai bija pietiekami respektabls vēlētāju atbalsts, frakciju vada izslēgts biedrs.
- Pieņemsim, ka ar budžetu viss aiziet daudzmaz gludi, bet skaidrs, ka pirms vēlēšanām sāksies pozicionēšanās un deputātiem, jo īpaši tiem, kas būs jaunās partijās, vajadzēs pievērst sev uzmanību. Nākamgad varēs noturēt šo valdību, vai varbūt jāmeklē jauni koalīcijas partneri?
A.B.: - Redzu, ka tāpat kā šobrīd, arī nākamajā rudenī ZZS un NA veidos nākamās valdības kodolu un pārējie rotēs apkārt. Līdz tam mums jāvienojas par mehānismu, mums kā premjera partijai uzņemoties iniciatīvu problēmu risināšanā, ja tādas būs.
R.Dz.: - Premjeram tomēr galvā vajadzētu paturēt rezerves plānus arī šajā Saeimā. Brigmaņa kungs jau minēja, kāpēc Vienotība var būt nestabils spēlētājs, arī zemie reitingi ir riska faktors. Ja reitings ir augsts un ir iekšējā konkurence par vietu sarakstā, tomēr esi spiests būt disciplinētāks, bet, kad vairs nav ko zaudēt, var iet uz dažādiem izmisuma gājieniem. Tā ir ļoti nestabila situācija. Gads nebūs vienkāršs.
- Jūsu sarkanās līnijas joprojām ir Saskaņa, un visiem citiem variantiem jūs būtu atvērti?
R.Dz.: - Mēs varbūt gribētu, bet nevaram sazīmēt visapkārt sarkanās līnijas. Politikā jāpieņem labākais iespējamais lēmums. Saskaņu uzskatu par būtiskāko draudu Latvijai ilgtermiņā no neatkarības un nacionālas valsts saglabāšanas viedokļa, līdz ar to jāveido tāds modelis, kas to pilnībā izslēgtu. Ar zināmām bažām raugos uz nākamās Saeimas vēlēšanām, jo no sadrumstalotības valstisko partiju spektrā var iegūt Saskaņa. Mēs Vienotību tiešām neuztveram kā konkurentus, un būtu pat ļoti izdevīgi, ja viņi spētu savākties, apvienoties ar citām grupām un izveidot vienu stabilu organizāciju, ar ko nākotnē varētu rēķināties, jo šo nestabilitāti pretinieki, šajā gadījumā Saskaņa, ar prieku izmantos.
- Redzat ārpus budžeta vēl kādus jautājumus, kur koalīcijā nebūs vienprātības un kas to varētu apdraudēt no iekšpuses priekšvēlēšanu gadā? Varbūt NA gribēs aktualizēt kādus nacionālos jautājumus, kas pārējiem nebūs pieņemami?
A.B.: - ZZS un NA nostāja nacionālajos jautājumos ir diezgan tuva, citreiz varbūt atšķiras soļi, kurus vieniem gribas spert straujāk, otriem - piesardzīgāk, bet izpratne ir viena, vai tas būtu valodas vai skolu jautājumā.
R.Dz.: - Ir izveidojies mīts, ka pozitīvs valdības darba rādītājs ir partiju absolūta vienprātība. Piekrītu filozofiem, kas teikuši, ka strīdā dzimst patiesība. Galvenais, lai strīds nekļūst par pašmērķi un nerada šķēršļus pieņemt lēmumus. Protams, arī ar ZZS strīdamies, bet tas nedrīkst ietekmēt situāciju par sliktu valstij.
A.B.: - Es arī ļoti ceru, ka Vienotība spēs savākties, tas būtu tikai loģiski, ja mēs varētu turpināt strādāt. Bet, domāju, pie koalīcijas durvīm klauvē arī Reģionu apvienība, uz kuru pēc pārmaiņām partijā un Nellijas Kleinbergas kļūšanas par tās vadītāju skatos pozitīvi. Neredzu nekādus šķēršļus sadarbībai, ja būs tāda vajadzība.
R.Dz.: - Mēs šķēršļus nemeklējam, bet meklējam iespējas un atbalstīsim to kombināciju, kurā varēsim vairāk īstenot savus uzstādījumus nacionālajā politikā, atbalstīt ģimenes ar bērniem, risināt citus problemātiskos jautājumus. Veidojot valdību, uz galda liekam savus ideoloģiskos jautājumus, programmā rakstītos punktus, aizstāvam tos un meklējam pēc iespējas lielāku atbalstu.