Lielās intervijas

«Patriotisms ir mīlestības lieta,» saka Normunds Beļskis, «patriotisms ir Dieva mīlestības dāvana un izpausme. Zeme, kur dzīvojam, cilvēki, ar kuriem kopā esam, ģimene – viss ir šīs mīlestības sadaļas.» Neatkarības dienā – 4. maijā – iznāks Normunda dzejoļu krājums Vēstules uz bruģa, un jūtīgākais dzejas nervs tajā būs pavērsts uz dzimtenes mīlestības, patriotisma pusi.

Zvērinātu advokātu, starptautiskā advokātu biroja Eversheds Bitāns vadošo partneri Agri Bitānu es uzmeklēju sarunai par Latgales 1917. gada kongresa nozīmi un sekām ne tāpēc, ka viņš jurists, bet tāpēc, ka viņš latgalietis, Latgales patriots un vispusīgi gudrs puisis. Turklāt viņš ir iesaistīts kongresa simtgades pasākumu organizācijā. Tātad – zina situācijas kontekstu. Šī intervija ir tulkojums no latgaļu valodas.

Ekonomikas doktors, profesors, akciju sabiedrības Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs intervijā Neatkarīgajai vērtē valsts politikas atsevišķas izpausmes. Nodokļu politiku, veselības aizsardzību, pensiju sistēmu…

Intervija ar Baibu Broku (Nacionālā apvienība) – par pieteikumu uz Rīgas atslēgām un par attiecībām ar Rīgas domes esošo koalīciju, par pielaidi valsts noslēpumam un par kopēja labējo partiju saraksta veidošanu, par paveikto un nepaspēto.

Vēstures doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis sarunā ar Neatkarīgo raksturo Latgales 1917. gada maija kongresa vēsturisko ģenēzi un tā turpmāko nozīmi.

Profesors, tiesību doktors, atvaļināts ģenerālis, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) rektors Vitolds Zahars sarunājas ar Neatkarīgo par Policijas akadēmijas atjaunošanas izredzēm un kriminālpolitikas aktualitātēm.

Harijs Tumans ir brīvs savās domās un runās, viņš necieš liekuļošanu un nemēdz izlikties labāks, nekā patiesībā ir. Tiklīdz laika apstākļi ir «paciešami», viņš brauc uz universitāti ar velosipēdu. Viņš ir politnekorekts, ironisks, vienkāršs un draudzīgs.

Par populisma uzvaras gājienu Eiropā un citām aktuālām problēmām Neatkarīgās intervija ar Latvijas Universitātes asociēto profesoru, politologu Ivaru Ījabu.

Pagaidām viens pēc otra priekšlikumi par to, ko darīt ar šogad strauji uzlēkušajiem nekustamā īpašuma nodokļiem, atgādina izsaucienus no zāles bez reālām likuma aprisēm, kas viens pēc otra izbrāķēti un izskatās pēc tukšas priekšvēlēšanu mazāksolīšanas. Par to, kas atbildīgs par lielajiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) rēķiniem, kad un kas mainīsies, kur iestrēdzis likums par piespiedu zemes nomas problēmas risināšanu, intervijā ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).

Zinātniskās izpētes komisija, kas nodarbojas ar Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpēti, jau ilgu laiku ir iestrēgusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) stūrgalvībā: tas, aizbildinoties ar personu datu aizsardzību, ir atteicis piekļuvi dokumentiem, kas ir būtiski svarīgi VDK darbības kopējās ainas izpētei. SAB pat ierosināja, lai pētnieki stājas pie viņiem darbā. Tā ir absurda situācija: Saeima ir pilnvarojusi komisiju šim darbam, taču SAB to bloķē. Par spīti visam, komisija tomēr darbojas un cer līdz pilnvaru beigām ne tikai piekļūt «čekas maisiem», bet arī izdot grāmatās jaunus pētījumus. Līdz šim jau izdoti trīs sējumi ar kopā 30 pētījumiem. Šodien intervija ar komisijas priekšsēdētāju, vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri.

Neatkarīgās saruna ar ekonomikas zinātņu doktoru, Ventspils un Banku augstskolas profesoru Ivaru Brīveru pamatā pievērsta viņa skatam uz cilvēkiem un Latviju XXI gadsimtā. Arī viņa nupat tapusī grāmata saucas Konservatīva ekonomista skats uz cilvēkiem un pasauli XXI gadsimtā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild četru Saeimas sasaukumu deputāts, bijušais Ministru prezidents (1998–1999), Latvijas Golfa federācijas prezidents Vilis Krištopans.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis ir kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas mēra amata kandidātu pašvaldību vēlēšanās.

Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) ilggadējais, tagad bijušais vadītājs Gunārs Resnais, manā uztverē, ir tas cilvēks, kurš padarīja apvienību politiski respektējamu visaugstākajos varas līmeņos. Turklāt blakus tam, ko politiski represētie pamatoti varētu gribēt no valsts, vienmēr tika likts apvienības viedoklis par valsts lietām, tās ieinteresētība.

Sestdien, 8. aprīlī, notiks Zemnieku savienības kongress, kurā ne tikai risinās partijas jautājumus un politiskos rēbusus, bet arī pārvēlēs partijas vadību. Augusts Brigmanis Zemnieku savienību vadījis jau 17 gadu, pirms neilga laika konkurenci pieteica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, taču pēkšņi atteicās kandidēt uz partijas vadītāja amatu.

Vai Latvijā lielāko konfesiju un valsts attiecību politika ir aizkulišu sarunāšanas līmenī, kā pirms Lieldienām būtu jāgavē veģetāriešiem un vegāniem, vai baznīcai ir jāklusē, ja varas rīcība kļūst nelietīga? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne asociētā profesore Dace Balode.

Politoloģe Dr.philos. Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai stāsta par to, kā tas, kas patlaban notiek Amerikā, Eiropā, arī Ukrainā, var atsaukties uz Latviju un ko vērta šajā norišu kontekstā ir mūsu politiskā elite.

Valdis Dombrovskis ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību. Viņš ir viena no ietekmīgākajām EK amatpersonām, kurš cieši sadarbojas ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES saņēma arī britu eirokomisāra portfeli. Eiropas Tautas partijas kongresa Maltā kuluāros Neatkarīgajai bija iespēja sarunai ar Valdi Dombrovski par Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu nākotni pēc Brexit, ES atbalstu Ukrainai un EK skatījumu uz Latvijas nodokļu reformu.

Ilgus gadus esmu paudis visai kritisku attieksmi pret Latvijas Banku (LB) un tās prezidentu Ilmāru Rimšēviču, galvenokārt iebilstot pret LB piekopto ideoloģiju, kura, manuprāt, izcēlusies ar gluži vai ekstrēmu labējiskumu (libertariānismu).

Rīt – Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongress. Neatkarīgā sarunājas ar partijas valdes priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes locekli, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Tavaru par Zaļās partijas pienākumiem gan plašā, pasaules norišu, gan Latvijas kontekstā un arī par izmaiņām, kas šī darba efektivitātes dēļ jāveic valsts vadībā.