Lielās intervijas

Kārtīgi uzputots sašutuma vilnis pārvēlās pāri Latvijai, kad tā uzzināja, cik briesmīgi izturas pret bērniem Jelgavas sociālās aprūpes centrā. Laikraksts Zemgales Ziņas 20. aprīlī rakstīja: «Bērnu raustīšana aiz matiem, apsaukāšanās, nepaklausīgo bērnu izsūtīšana uz speciālajām internātskolām Latgalē vai ievietošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās – eksperti atklāj Jelgavas bērnunama ikdienu.»

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild ASV vēstnieks Padomju Savienībā (1987–1991) Džeks Metloks, kurš maija beigās apmeklēja Latviju kā 22. starptautiskās konferences Baltijas forums goda viesis.

Saruna ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām; par oponentu izteiktajiem pārmetumiem; par tā dēvēto aizsēdēšanos; par pāreju no mono (uz ostu) orientētas ekonomikas uz daudzvirzienu ekonomiku; par iecerētajiem plāniem nākamajos četros gados, kā arī par politisko situāciju valstī kopumā, gatavojoties 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

Cīņā par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja amatu apmēram divus gadus ST tiesneses amatā esošā Rīgas juridiskās augstskolas profesore, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele izkonkurējusi līdzšinējo tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu. Kas mainīsies tiesā līdz ar vadības maiņu, kā uzlabot tiesas pieejamību, varas respektu pret konstitucionālajām tiesībām un sabiedrības lielāku izpratni, Neatkarīgās intervija ar I. Ziemeli.

Vēstures zinātņu doktors, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars CATLAKS intervijā Neatkarīgajai raksturo gaidāmo izglītības satura reformu, tās nepieciešamību un mūsu gatavību tai.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild valdības finanšu konsultants Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas valsts finanšu pārvaldības un valdības finanšu statistikas projektiem, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Jau vairākus mēnešus turpinās diskusijas par nodokļu reformu – kā vērtēt finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) prezentēto nodokļu reformas plāna rāmi, vai tas mazinās nevienlīdzību vai – gluži otrādi – to padziļinās, vai ar šo reformu tiks sasniegts mērķis palielināt Latvijas konkurētspēju? Par šiem jautājumiem Neatkarīgās diskusija, kurā piedalās Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Klajā nācis fundamentālais pētījums Latvijas ekonomikas vēsture. Šī, ne tikai Latvijas ekonomiskās domas attīstības izpētei ārkārtīgi svarīgā, bet arī nepieredzēti biezā folianta (vairāk nekā tūkstotis lappušu) sastādītājs ir Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Saruna ar viņu par grāmatas veidošanas procesu, par secinājumiem, kādi radušies, un par to, kā mūsu līdzšinējā ekonomiskā pieredze varētu palīdzēt, domājot par nākotni un tālākiem plāniem.

Fizikas un ekonomikas doktors, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis intervijā Neatkarīgajai raksturo pašvaldību priekšvēlēšanu laika kopainu un dažādu varas līmeņu attiecības.

«Nē, grūti nav,» Aleksejs Naumovs atbild uz jautājumu par to, vai divi termiņi Latvijas Mākslas akadēmijas rektora amatā ir «grūti panesami». Bet tagad, viņš saka, lai manā vietā nāk jaunie talanti. Desmit gadi ir aizlidojuši kā daži otas vēzieni, kā daži gleznošanas plenēri, kā gaismas un ēnas Alekseja Naumova gleznās... «Bet izdarījām daudz,» viņš atzīst, «uzcēlām akadēmijas jauno korpusu, iesākām un veiksmīgi turpinājām Erasmus+ studentu apmaiņas programmu. Sākumā bija trīs skolas, tagad jau 150 skolas visā pasaulē: Erasmus+ strādā arī Honkongā, Floridā un citur.»

Šodien Saeima balsos par prezidenta Saeimai atgriezto likumu, kas regulēs lauksaimniecības zemes iegādi. 2014. gadā pieņemtais likums bija jālabo, jo Eiropas Komisijai (EK) nepatika likumā noteiktās lauksaimnieciskās izglītības prasības zemes pircējiem, ko nu iecerēts aizstāt ar latviešu valodas prasībām, kā arī ieviest citus instrumentus ar mērķi panākt, lai šī zeme tiek izmantota ražošanai, nevis spekulācijām. Vai veiktie labojumi to nodrošinās, Neatkarīgā diskutēja ar Tautsaimniecības komisijas deputātu Anriju Matīsu (Vienotība), Zemnieku saeimas (ZS) priekšsēdētāju un vienu no lielzemniekiem Juri Lazdiņu un Zemnieku saeimas projektu vadītāju Mārtiņu Tronu, kas ilgstoši strādājis ar šo likumu.

Valdības piedāvātā nodokļu reforma izpelnījusies visai pretrunīgu vērtējumu. Kamēr vieni priecājas par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazinājumu, citi ar bažām domā, kur tiks ņemti līdzekļi nepieciešamajam izdevumu palielinājumam veselības aprūpei, aizsardzībai, izglītībai, zinātnei, ceļu remontiem un daudz kam citam. Saruna ar uzņēmuma Primex īpašnieku un vadītāju, ekonomistu Jāni Ošleju par valdības piedāvāto nodokļu reformu, tās jēgu, plusiem un trūkumiem.

Latvijas Biznesa konfederācijas Goda prezidents Ēriks Rozencveigs uzskata, ka valsts stāvoklis ir teju vai pilnībā identificējams ar tās ceļu stāvokli. Intervijā Neatkarīgajai viņš vērtē šo sasaisti un tās kvalitāti.

«Es cenšos dziedāt, cik labi vien spēju, bet, protams, Jāņa Zābera fenomenālo balsi nav iespējams atkārtot,» uzskata aktieris un tenors Emīls Kivlenieks. Viņš spēlē galveno – operdziedātāja Jāņa Zābera – lomu režisora Laura Gundara lugas Antiņš iestudējumā. Pirmizrāde – ceturtdien Latvijas Radio 1. studijā Doma laukumā, kur savulaik skanējusi arī Zābera balss.

Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, vairāku Saeimu deputāts Jānis Jurkāns, raksturojis notikumus ASV, Eiropā, to iespaidu uz Latviju un pašas Latvijas spēju rīkoties adekvāti situācijai un sev par labu, intervijā Neatkarīgajai secina, ka Dievs ir no Latvijas aizgājis.

Pērn Jāņu naktī Eiropu pārsteidza britu balsojums par izstāšanos no ES – tā dēvētais Brexit. Šis balsojums tika uztverts kā nepārprotams signāls – kaut kas Eiropas kopējā mājā aizgājis ne tā. Nepieciešamas pārmaiņas. Tiesa, nebija skaidrs, kādas. Katram bija sava ES atveseļošanās recepte. Galvu un balsi pacēla tie, kuri uzskata ES par nedabisku veidojumu un domā, ka būtu labāk, ja šī struktūra vispār pazustu.

Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) martā īsu brīdi bija skatāma izstāde Nākotnes dokuments (īstenotāji – projekta autors Andris Teikmanis, producente Inese Bauģe, scenogrāfs Kristiāns Brekte, dizaingrafiķis Rauls Liepiņš), kuraiekļaujas LMA valsts simtgades svinību norišu ietvaros īstenotajā projektā Nākotnes māksla/Nākotnes zīmes. Divdesmit pirmajā martā izstādi noslēdza tās autora, LMA prorektora, mākslu doktora Andra Teikmaņa un filozofa, Latvijas Universitātes profesora Igora Šuvajeva saruna par nākotni, kurā visai aktīvi iesaistījās arī citi klātesošie. Te ir vien ļoti fragmentārs ieskats abu kungu sacītajā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

«Vakar visu dienu sēdēju traktorā: vajadzēja apart lauku, un to arī paveicu,» stāsta Andris Bērziņš. Bet dienu vēlāk – 4. maijā, Neatkarības dienā, viņš jau bija ietērpies baltā kreklā, un mēs runājām par daudz ko. «4. maijs, kad 1990. gadā balsojām par Neatkarības deklarāciju, ar šodienas izjūtām vērtējot, man šķita daudz prognozējamāks par 1991. gada 23. augustu, kad neatkarību atguvām de facto, jo 4. maijs bija tik tīrs un tik mierīgs, tik skaidrs un piepildīts ar pārliecību, ka tā nozīmi vienkārši nav iespējams pārvērtēt,» viņš teic.

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu pagājušajā gada nogalē izdevniecībā Zinātne iznāca Edvīna Evarta un Jura Pavloviča grāmata Ikdienas dzīve Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941–1945.