Dzintars: Personīgi es nenosodīšu nevienu, kurš tiks atklāts čekas maisos

Intervija ar Raivi Dzintaru, Saeimas deputātu un Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāju, – par latviešu valodas situāciju valstī, par OIK un NĪN problēmām, par maksātnespējas administratoriem, čekas maisiem un dziesmu svētku biļetēm.

- Nacionālā apvienība nupat ierosinājusi likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā.

- Manuprāt, tas neprasa komentārus. Tam jau sen tā vajadzēja būt. Vēlēšanu tiesības taču ir LR pilsoņiem, un šobrīd - gandrīz 28 gadus pēc LR atjaunošanas - ja pilsonis nevar aģitācijas materiālu izlasīt valsts valodā, tas ir kaut kas neiedomājams. Tā ir necieņa pret Latvijas pilsoņiem - pieņemt, ka viņi nesaprot valsts valodu. Taču Latvija jāveido tā, lai ne tikai nosaukums būtu - Latvija, bet lai saturs arī būtu latvisks. Valsts simtgades laiks ir īstais, lai pagūtu izdarīt nepaveikto.

- Bet realitāte ir cita. Lūk, daktere Dita Danosa bija spiesta aiziet no darba, jo viņai pārmeta runāšanu latviski ar pacientiem, kas šo valodu nesaprot (nevēlas saprast). Arī viens otrs viņas kolēģis pieprasīja sarunāties krieviski.

- Šādu absurda situāciju diemžēl ir daudz. Mēs, Nacionālā apvienība, pievēršamies katrai šādai situācijai atsevišķi. Arī par gadījumu ar Ditu Danosu mēs zinām. Ja tiks atbalstīti mūsu ierosinātie grozījumi Darba likumā, šādas situācijas vairs nebūs iespējamas.

- Kas tie par grozījumiem?

- Esam iesnieguši priekšlikumus Darba likumam. Tie paredz, ka darba ņēmējiem ir tiesības ar Latvijas iedzīvotājiem runāt valsts valodā. Ja darba devējs pārmetīs savam darbiniekam, ka viņš runājis ar Latvijas iedzīvotāju (pilsoni, nepilsoni, pastāvīgo iedzīvotāju) valsts valodā, tad likums būs darba ņēmēja pusē. Grozījumi paredzēs arī, ka darbiniekam nedrīkstēs pieprasīt svešvalodu zināšanas, ja tās nav nepieciešamas darba pienākumu veikšanai. Runa praksē, protams, ir par krievu valodu. Pieprasījums to zināt diskriminē lielu daļu iedzīvotāju, viņi tiek izstumti no darba tirgus un bieži vien «nobalso» ar lidmašīnas biļeti...

- Ne tikai šādi gadījumi liek «balsot» ar biļeti. Tas notiek arī «zelta» elektroenerģijas dēļ: OIK, sadales un pārvades pakalpojumu cenu nesamērīgā sadārdzinājuma dēļ.

- Mūsu frakcijā bija ekonomikas ministrs Ašeradens, saruna bija ļoti nopietna. Ašeradenam drīz būs jāatskaitās, kas izdarīts attiecībā uz OIK naudas saņēmējiem, proti, tiem, kuri krāpušies. Līdz maijam ir solīts izveidot to personu sarakstu, kuri ir atbildīgi par šo situāciju. Manuprāt, problēma radās tajā brīdī, kad OIK tika attiecināta nevis uz atjaunojamajiem energoresursiem, bet gan uz dabasgāzi. Mūsu enerģētikas eksperti, tostarp Einārs Cilinskis, uzskata, ka OIK sistēmai ir nepieciešamas korekcijas, un es pieņemu, ka būs papildu priekšlikumi no NA puses.

- Vai neesat domājuši par to, ka OIK vajadzētu izsvītrot no maksājumu saraksta?

- Vispirms ir jāatņem OIK visiem, kas ir krāpušies. Tad būtu jāatceļ OIK valstij piederošajam Latvenergo. Tā jau būtu lielākā daļa no problēmas. Uzņēmējiem, kas OIK saņēmuši likumīgi, to atņemt nedrīkst. Valstij ir saistoši pieņemtie lēmumi pat tad, ja tie agrāk bijuši kļūdaini. Galvenā problēma ar OIK bija, ka to piešķīra gāzes koģenerācijai, faktiski subsidējot fosilo enerģiju, to nosaucot par «zaļo enerģiju».

- Vēl viens «lidmašīnas biļetes balsojuma» iemesls: nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Nacionālā apvienība nenobalsoja par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim.

- Jautājumus, kas skar nodokļus, valdībā varam pieņemt tikai pēc vienprātības principa. Pārkāpt šo principu nozīmētu gāzt valdību un apdraudēt daudzus svarīgus pieņemtus lēmumus - 2% aizsardzībai, atbalstu daudzbērnu ģimenēm, zemākus darbaspēka nodokļus un citus. Kad valdībā tika meklēti kompromisi nodokļu politikā, no NA bija četri galvenie priekšlikumi: pirmkārt, reformas rezultātā darbiniekiem ar mazām un vidējām algām ienākumiem jāpieaug; otrkārt, pieprasījām lielākus atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem; treškārt, pieprasījām progresivitāti nodokļos; ceturtkārt, taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokli - mēs rosinājām mazināt kadastra vērtības lomu, ieviešot trīs komponenšu modeli. Taču šis priekšlikums netika atbalstīts. Bija nepieciešams kompromiss, lai budžets tiktu atbalstīts. Ideja par nodokļu atlaišanu vienīgajam mājoklim ir simpātiska, bet te rodas virkne problēmu, jo katrs mājoklis kādam būs vienīgais, un tad NĪN vispār netiks maksāts. Taču ar NĪN tiek finansētas pašvaldības, un pašvaldībām Saeimā ir ļoti spēcīgs lobijs, proti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Neticu, ka tik dramatiskas izmaiņas NĪN iekasēšanā varētu realizēties laikā, kad ZZS ir valdību veidojošā partija.

- Joprojām ir aktuāls jautājums par maksātnespējas administratoriem. Nule Trasta komercbankas administrators par pusgada darbu saņēma teju trīs miljonu eiro atlīdzību. Jums tas nešķiet absurdi?

- Šis administrators ir Armands Rasa, Vienotības lobēts speciālists. Bieži vien tiek radīts maldīgs priekšstats, ka maksātnespējas administratori ir tikai NA biedri vai atbalstītāji. Šo birku mūsu konkurentiem ir izdevies mums piekabināt. Šie miljoni nav Latvijas nodokļu maksātāju nauda, bet gan bankas, ārvalstu uzņēmumu nauda. Ārvalstu investoru padome ir atzinīgi novērtējusi mūsu centienus mainīt situāciju attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, un tas noticis, pateicoties Tieslietu ministrijai. Savulaik Jānis Bordāns, kurš uz šā jautājuma pamata centies veidot savu politisko kapitālu, neko no tā neizdarīja. Visu paveica Dzintars Rasnačs (NA). Arī Saeimas nule pieņemtie ierobežojumi atlīdzības saņemšanā ir pareizs solis.

- Vai jūsu partijā šobrīd ir kāds maksātnespējas administrators - kā biedrs, kā sponsors?

- Nezinu pilnīgi par visiem biedriem, bet man šķiet, ka NA jaunatnes organizācijas vadītāja Ginta Vilcāne gribēja kļūt par maksātnespējas administratori, bet - vai viņa jau ir saņēmusi sertifikātu, to nezinu. Māris Sprūds nav NA biedrs, savukārt Aigars Lūsis, bijušais maksātnespējas administrators, ir NA biedrs. Tieši tāpēc, ka šie jautājumi par administratoriem tiek izmantoti pret NA, Aigars Lūsis pēc 19 gadu ilgas maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas šo darbu nedara jau vairākus gadus. Tā ir ļoti cienījama rīcība partijas interesēs. Un nezinu nevienu maksātnespējas administratoru, kurš šobrīd ziedotu NA. Māris Sprūds pirms ļoti daudziem gadiem bija ziedojis, un šodien es nejūtos atbildīgs par viņa ziedojumu. Ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt: kamēr es vadu šo partiju, neviens nevar atnākt un pret ziedojumu pieprasīt kaut kādus pakalpojumus. Vienam otram, protams, ir rūgtums, ka ar Nacionālo apvienību šādas lietas neiet cauri... Bet mums toties ir mierīgs prāts un labs miegs.

- Ar pēdējo banku skandālu saistīto uzņēmēju Māri Martinsonu jums arī nav nekādu sakaru?

- Esmu ticies ar viņu neformālos pasākumos, piemēram, Maira Brieža cīņā. Arī dažos uzņēmēju padomes pasākumos esmu viņu redzējis. Tas arī viss.

- Parunāsim par čekas maisiem, kuru atvēršanu NA atbalstīja. Taču ir sabiedrības daļa, kas ar jums nav vienisprātis. Tā, piemēram, Raimonds Pauls uzskata, ka, «pateicoties» čekas maisiem, līdz valsts simtgadei visi būsim sanaidojušies. «Tiešām valstī nav citu problēmu, ko risināt? Ko mēs panāksim, atverot tos maisus?» - viņš jautā.

- Personīgi es nenosodīšu nevienu, kurš tiks atklāts šajos čekas maisos. Aicināšu to nedarīt arī citus. Mums nav pieejama pietiekami objektīva informācija par to, kādā veidā cilvēki nokļuvuši šajos maisos. Mēs arī nezinām, kuri vārdi ir pazuduši no maisiem. Neuztveru tos par nozīmīgu informācijas avotu. Taču mums šobrīd jāizvēlas starp diviem ļaunumiem: no vienas puses, konflikti, kas tiks mērķtiecīgi provocēti pret publiskotajām personām, no otras - aizdomu ēna, ka tiek slēpti stukači un čekisti. Manuprāt, atklātība Latvijas simtgadē, kopā ar skaidrojošo darbu, punkta pielikšana šīm spekulācijām, ir tas, kas ir jāizdara. Ceru, ka VDK izpētes komisija pratīs izskaidrot šo situāciju. Mūsu ienaidnieki to skaidros savā vīzē: ka Atmoda ir bijusi čekas projekts, ka Latvija ir neizdevusies valsts utt. Tas ir mūsu informatīvās kaujas lauks. Krievija ir spējusi ietekmēt lielu valstu vēlēšanu gaitu un iznākumu, tāpēc būtu naivi iedomāties, ka tā nespēs to izdarīt arī Latvijā pirms Saeimas vēlēšanām... Krievijai šeit ir gan sena aģentūra, gan aktīva piektā kolonna, gan labi organizēta mediju telpa.

- Priekšvēlēšanu cīņa jau ir sākusies. Jūsu senais kolēģis Jānis Bordāns ne dienu neiztiek bez parādīšanās sociālajos tīklos un ziņu lentēs. Jaunā konservatīvā partija (JKP) nu būšot lielākā Baltijas valstīs, bet Bordāns solījās būt premjerministrs...

- Ar cieņu un izpratni varu uztvert atšķirīgu politisko viedokli, bet nevis to, ka šis viedoklis tiek pakārtots īslaicīgām interesēm. Un JKP, ko grūti nosaukt par konservatīvo...

- ...varbūt par Jauno komunistisko partiju? Bordāns solīja, ka viņu «vadītās» ministrijas strādāšot nevis saskaņā ar likumiem, bet gan atbilstoši izvirzītajai «misijai».

- ... ar konservatīvismu šai partijai tiešām nav nekāda sakara. Bordāns, savulaik pārstāvēdams NA, ar vietējiem medijiem runāja latviski. Nomainīja partiju, mainījās arī principi: nu viņš krievu kanālos pazemojas un lauzītā mēlē runā krieviski. Ko nozīmē - solījās būt premjers? Ja ir pilnīgi skaidrs, ka tev nebūs 51 balss, tu jau pirms vēlēšanām esi atteicies sadarboties ar jebkuru partiju, tu neveidosi koalīciju - kas tad tevi ievēlēs par premjeru? Strādājot valdībā, esam saskārušies ar dilemmu: būt populāram un palikt mānīgā pašapmierinātībā vai arī visbiežāk būt nepopulāram un panākt rezultātu. Vai tās būtu lielākas māmiņu algas, atvieglojumi par apgādājamajiem, ģimenes valsts pabalsti, TUA tirgus apturēšana, lielāks finansiālais atbalsts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (no 100 uz 340 eiro) vai latviešu valoda skolās - lai to panāktu, tev jāspēj sarunāties arī ar cilvēkiem, arī tiem, kas tev nav pārāk patīkami. Tev jāpanāk, ka visi nobalso par tavu priekšlikumu, jo ar tavām 17 balsīm nepietiek. Tad kā ar citiem spēs vienoties cilvēks, kurš pat savā partijā nav atradis līdzdomātājus un pēc pirmās nesaprašanās veido jaunu partiju?

- JKP ir, šķiet, kāda sestā partija, kurā darbojas Bordāns.

- Latvijā neilgā laika posmā dzimušas vairākas partijas. Un atrodas naivie, kuri tic, ka «šī partija» nu būs īstā, nāks kā laimes lācis un visu nokārtos. Neviena partija nepiedāvā neko jaunu, viss aprobežojas solījumos «pakārt oligarhus» un samazināt ministriju un ierēdņu skaitu. Kurš gan to nav solījis? Zatlera Reformu partija arī to solīja, bet tas bija projekts, lai dabūtu Saskaņu valdībā, un šo lēmumu, kā teica Zatlers, var mainīt tikai tanki. Vēsture atkārtojas, tikai katru reizi klāt nāk vairāk politiskā cinisma. Pirms vēlēšanām tiks iedarbināti visi resursi, kas pieejami kaimiņvalstī, lai Saskaņa tiktu valdībā, un šī cīņa būs tik nopietna kā nekad. Mūsu vienīgā priekšrocība būs tā, ja mēs gribēsim savu valsti saglabāt vairāk, nekā viņi gribēs to pakļaut un atgriezt to tur, kur tā reiz bijusi. Un lai kā viens otrs gribētu iesmīkņāt par dziesmu svētkiem un valsts simtgadi, tā ir vienreizēja iespēja latviešu tautai saprast, ka ārpus ikdienišķā ir kaut kas daudz lielāks un nozīmīgāks.

- Jūs pieminējāt dziesmu svētkus. Bardaks, kas izveidojās dziesmu svētku biļešu tirgošanas dienā, manuprāt, bija apkaunojošs. Gribu pakritizēt kultūras ministri Daci Melbārdi: par to, ka varētu veidoties biļešu tirdzniecības jūklis, tika runāts jau pirms vairākiem gadiem, taču nekas netika darīts, lai no tā izvairītos.

- Es savukārt ministri aizstāvēšu. Tirgotāja Biļešu paradīze piedāvājums bija vai nu paaugstināt biļešu cenas, vai nu rīkot loteriju. Es neatbalstu ne vienu, ne otru variantu. Pirmais būtu svētki bagātniekiem, otrais - nejaušs laimētājs tiktu pielīdzināts motivētam dziesmu svētku skatītājam. Skaidrs, ka uz vienu vietu dziesmu svētku koncertos pretendē līdz desmit cilvēkiem, un visiem vietu nepietiks. Biļešu pirkšanas organizēšanai pieteicās trīs pretendenti, un Biļešu paradīzei bija labākais piedāvājums. Vai ministre varēja pārbaudīt šā uzņēmuma serverus? Vai viņa varēja paredzēt, kā šis pretendents pildīs to, kas rakstīts līgumā? Nevarēja. Atbildība jāuzņemas Biļešu paradīzei. Šim uzņēmumam pašam vajadzēja zināt, kāda tehniskā palīdzība - arī no valsts puses - tam vajadzīga. Ministrija savukārt panāca, ka dziesmu svētku noslēguma koncertā ir par trešdaļu vairāk vietu, vairāk vietu ir arī deju svētku pasākumā, ir krietni samazināts ielūgumu skaits, būs arī publiskās skatīšanās vietas un lielāks koncertu skaits.

- Dziesmu svētki apliecina mūsu latviskumu dažādos veidos - arī darvas karote ar biļetēm diemžēl ir latviskuma sastāvdaļa... Bet kā latviskums ienāks skolās? Ar latviešu valodu? Notiek taču protesti pret skolu pāreju uz latviešu valodu.

- Protesta akcijas bija nožēlojamas. Organizācijas, kas savulaik protestēja pret valodu sadalījumu 40:60, tagad lūdz, lai tas tāds arī paliek. Tās pieprasa, lai mēs pieturamies pie solījuma saglabāt bilingvālo izglītību. Mēs nekad neko tādu neesam solījuši. Tas, ko esam pieņēmuši tagad, noteikti nav pēdējais solis. Ja mēs nebūtu pieprasījuši katrā valdības deklarācijā iekļaut solījumus par pāreju uz valsts valodu, nekas arī nenotiktu. Pāreja skolās uz valsts valodu ir viens no stratēģiski svarīgākajiem uzdevumiem latviskas Latvijas veidošanā.

- Vai pedagogi, kas strādā krievu skolās, spēs mācīt latviski?

- Latviski mācīs tie, kuri spēj mācīt. Ja nespēj, tad nemācīs. Viņiem jau šobrīd jāzina latviešu valoda C1 līmenī, un tas ir augstākais valodas zināšanu līmenis.