Aigars Rostovskis: LTRK viennozīmīgi ir uzņēmēju, nevis valdības pusē
 
©F64

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš ir izvirzīts kandidēt uz amata otro termiņu.

- Par kuriem darbiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes vadībā jūs esat visvairāk gandarīts?

- Visvairāk esmu apmierināts ar to, ka ir izdevies izpildīt solījumu, ko es devu pirms trim gadiem biedru kopsapulcē un kas tika ierakstīts arī manā programmā. Es solīju dubultot LTRK biedru skaitu, un tas ir izdarīts. Man par to ir vislielākais gandarījums. Jo tas nozīmē, ka LTRK intelektuālā kapacitāte kļuvusi daudz lielāka. Tagad mēs finansiāli esam neatkarīgāki. Tas viss kopumā ir iedevis organizācijai pilnīgi citu vilkmi un jaudu, palielinot atpazīstamību sabiedrībā. Varu apgalvot, ka šobrīd par LTRK interese ir daudz lielāka nekā pirms trim gadiem. LTRK nozīme un ietekme sabiedrībā ir jūtami pieaugusi.

Ko izdevās paveikt līdz galam? Reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli, un tas noteikti izraisīs pozitīvas pārmaiņās. To parādīja Igaunijas pieredze.

- Ko varbūt nav izdevies īsti sasniegt no tā, kas bija iecerēts?

- Procesā joprojām ir palicis viens svarīgs jautājums. Panākt, lai Latvijā tiktu pieņemts LTRK likums vai īpašs likums par kamerām. Šāds īpašs likums ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Likums regulētu nevis finansējumu, bet gan noteiktu organizācijas statusu. Kad es pārņēmu LTRK vadību, sarunas jau bija ievadītas. Likumu pieņem Saeima, tāpēc mūsu uzdevums bija pārliecināt deputātu vairākumu par šāda likuma nepieciešamību. Mēs jau panācām noteiktu izpratni ar Nacionālo bloku un ZZS. Noritēja sarunas ar Vienotību, un es jau piedalījos sarunās koalīcijas padomē. Likuma izstrāde jau ieguva konkrētu virzību. Taču paralēli ar to noritēja nodokļu reformas asākās kolīzijas. Kādā brīdī, nodokļu reformas apspriešanas gaitā, mēs no valdības partneriem pārtapām par reformas virzības kritiķiem. LTRK bija dilemmas priekšā - pasteidzināt LTRK likuma virzību vai aizstāvēt uzņēmēju intereses nodokļu reformas laikā. Ja ir šāda izvēle, tad LTRK viennozīmīgi ir uzņēmēju, nevis valdības pusē. Apstrīdēt nodokļu politikas virzību un vienlaikus lūgt steidzināt LTRK likumprojekta virzību bija nesaderīgi. Līdz ar to likumprojekts šobrīd ir apstājies kaut kur pa vidu starp koalīcijas padomi un premjeru. Es ceru, ka tuvākajā laikā, vēl līdz vēlēšanām, darbs pie likumprojekta tiks atjaunots.

Ko neizdevās izdarīt? Nodokļu sistēma netika novienkāršota, bet ir kļuvusi vēl sarežģītāka. LTRK aicināja vienkāršot grāmatvedības uzskaiti un atskaišu sistēmu mazajam biznesam, lai tas var koncentrēties uz savu biznesu. Mazais bizness ir lokāls, viņiem pasaules redzējums ir mazāks, un viņiem ir jāiedod vienkāršāki grāmatvedības normatīvi. Mazajam biznesam grāmatvedības un uzskaites izmaksas ir augstas, bet uzskaites sarežģītība viņiem ir pārāk liela.

Lai gan konkrētākus secinājumus par nodokļu sistēmu varēsim izteikt pēc pusgada, tomēr jau visai drīz dienas kārtībā būs jāceļ jautājumi par vienkāršāku uzskaiti mazajam biznesam, par darbaspēka nodokļu samazināšanu (Latvijas darbaspēka izmaksas joprojām ir nekonkurētspējīgas) un par pašvaldību motivāciju - lielākā daļa tiek dotētas, un tas nav ilgtspējīgi. Būtu svarīgi, ka arī vietvaras varētu saņemt kaut kādu daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, lai būtu motivētas piesaistīt biznesu. Tie ir trīs problēmu bloki, kurus neizdevās atrisināt 2017. gada diskusiju laikā, tāpēc mēs no lieliem nodokļu reformas atbalstītājiem pārtapām par reformas virzības kritiķiem.

- 2017. gads bija laiks, kad uzņēmēju organizācijām izdevās reformu koriģēt, padarot to ar krietni mazāku defektu piedevu.

- Vispirms mums izdevās panākt, ka nodokļu reforma vispār tika iekļauta politiskajā dienaskārtībā. Tas bija jautājums numur viens. Apmēram pusotru gadu tas bija LTRK galvenais jautājums. Mēs pierādījām, ka ar savu aktīvu darbību mēs varam iekļaut uzņēmējiem svarīgus jautājumus Latvijas politiskajā dienaskārtībā. Noritēja intensīvas sarunas ar valdību, premjeru, finanšu ministri. Mēs ar valdību parakstījām līgumu par nodokļu reformu un par izmaiņām valsts pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā u.c. Mēs panācām, ka notiek pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā. Strādājām izvērtēšanas komisijās, un jāsaka tā, ka pārmaiņas VID vēl nav pabeigtas. Kopumā vadības līmenī sadarbība ir ļoti konstruktīva. Vienīgi, kur sokas smagāk, - publiskās pārvaldes reforma. Šeit ir publiski izteikta valdības apņemšanās, bet reāla virzība vēl izpaliek. Bez nodokļu reformas mēs panācām arī citu jautājumu virzību. Kaut vai piemērs par konceptuālu kontrolējošo iestāžu filozofijas maiņu, iedibinot principu - konsultē vispirms. Mums ir izdevies sapurināt valsts institūcijas, lai tās, pirms sodītu, vispirms mēģinātu uzņēmējus konsultēt, bet sodīšana būtu tikai kā galējais līdzeklis.

Īpaši tas ir svarīgi šogad, jo šogad būtiski mainās dažādu nodokļu rēķināšana un šī sistēma līdz galam vēl nav sakārtota, līdz ar to nokļūdīties ir ārkārtīgi viegli.

Taču šo principu mēs aicinām pielietot visām kontrolējošajām institūcijām, ne tikai VID, bet arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts darba inspekcijai u.c.

Katrai uzņēmēju grupai ir savas valsts institūcijas, ar kurām tās intensīvāk strādā, un tāpēc filozofijas maiņa ir ļoti būtiska.

Ko neizdevās izdarīt? Nodokļu sistēma netika vienkāršota, bet ir kļuvusi vēl sarežģītāka. LTRK aicināja vienkāršot uzskaiti mazajam biznesam, kaut vai ieviešot vienkāršu ikmēneša maksājumu utt., lai tie var koncentrēties uz savu biznesu. Mazais bizness ir lokāls, viņiem pasaules redzējums ir mazāks, un tāpēc būtu jāiedod vienkāršāki grāmatvedības normatīvi. Mazajam biznesam grāmatvedības un uzskaites izmaksas ir augstas, bet uzskaites sarežģītība viņiem ir pārāk liela. Kad vietējais tirgus krīt, tad mazais bizness netiek laukā no apburtā loka. Tomēr konkrētākus secinājumus par nodokļu sistēmu varēsim izteikt pēc pusgada.

Tomēr jau visai drīz dienaskārtībā būs jāceļ jautājumi par vienkāršāku uzskaiti mazajam biznesam, par darbaspēka nodokļu samazināšanu (Latvijas darbaspēka izmaksas joprojām ir nekonkurētspējīgas) un par pašvaldību motivāciju - lielākā daļa tiek dotētas, un tas nav ilgtspējīgi. Tām vajadzētu saņemt kaut kādu daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa, lai būtu motivācija piesaistīt biznesu. Tie ir trīs problēmu bloki, kurus neizdevās atrisināt 2017. gada diskusiju laikā, tāpēc mēs no lieliem nodokļu reformas atbalstītājiem pārtapām par noteiktiem reformas virzības kritiķiem.

- Intervijā Neatkarīgajai Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa izteicās, ka Latvijā ir divu ātrumu uzņēmējdarbība. Vieni, kas strādā galvenokārt eksportam, un tie, kas strādā vietējā tirgū. Tendences ir pilnīgi atšķirīgas, problēmas ir pilnīgi citas. Kā LTRK izdodas šos divus spārnus konsolidēt vienā viedoklī. Kas vieniem varbūt būs izdevīgi, tas būs neizdevīgi otriem.

- Tas ir viens no LTRK uzdevumiem. Eksportējošiem uzņēmumiem ir vajadzīga ļoti pragmatiska palīdzība - vairāk tehniskā līmenī. Tiem, kas jau ir atraduši savus tirgus, apmierinātība ir daudz augstāka. Mēs nemitīgi uzsveram, ka Latvijas uzņēmējdarbībā vissvarīgākie ir divi jautājumi - eksports un produktivitāte. Ražojot preces ar mazu pievienoto vērtību, nevar maksāt lielas algas. Daudzi eksportējoši uzņēmumi ir vairāk produktīvi. Tie var samaksāt lielākas algas, tie var vairāk investēt un tā tālāk. Lielais izaicinājums ir tiem uzņēmējiem, kas strādā tikai vietējā tirgū. Tas, ko mēs varam palīdzēt, ir apmācības. Gada laikā LTRK piedāvā vairāk nekā 200 apmācību ciklu.

Mēs mudinām uzņēmējus diversificēt savus riskus, līdzsvarojot darbu vietējā tirgū ar darbu eksporta tirgos.

- Vēl viens ļoti liels izaicinājums ir jautājums par darbaspēka trūkumu. LTRK, aicinot darbaspēka ievešanu, var nonākt konfliktā ar noteiktu politisku grupu paustajiem viedokļiem, gan ar arodbiedrībām.

- LTRK ir politiski neitrāla organizācija. Mēs strādājam savu biedru interesēs un paužam kopēju, Latvijas uzņēmējiem svarīgu, viedokli. Mūsu pozīcija attiecībā uz darbaspēku ir atbalstīt gudro imigrāciju, un to pierāda arī visu citu attīstīto pasaules valstu rīcība. Ir jācīnās par gudriem un talantīgiem cilvēkiem. Tas ir komplekss jautājums, jo talantu piesaiste notiek ar vietējo augstskolu palīdzību. Latvijā šajā ziņā ir milzīgas iespējas. Būtu svarīgi uzrunāt ārvalstu studentus, lai viņi pēc augstskolas pabeigšanas paliktu Latvijā. Ja runājam par gudro imigrāciju, tad ir jāskatās uz plašo pasauli. Diemžēl, ko varam novērot, ārvalstniekiem pēc studiju beigām Latvijā palikt nav interesanti.

- Kazahstānā, ja valsts finansē izglītību, tad pēc diploma saņemšanas noteikts gadu skaits ir jānostrādā valsts sektorā. Līdz ar to tie, ka mācās par budžeta finansējumu, paliek savā zemē. Kas traucē Latvijai noteikt tādu pašus noteikumus attiecībā uz studiju vietām, kuras finansē no valsts budžeta?

- Tas, kas traucē - lielu daļu no finansējuma mēs saņemam no Eiropas. Mēs esam vienotā ES darbaspēka kustības telpā. Mēs nevaram tā brutāli turēt savus absolventus šeit. Turklāt lielākā daļa no studentiem studē par saviem vai savu vecāku līdzekļiem. Tāpēc centrālais jautājums gan attiecībā uz ārvalstu absolventiem, gan attiecībā uz vietējiem absolventiem ir radīt atraktīvu biznesa vidi, lai viņi var šeit sākt jaunu biznesu, nevis brauktu to sākt kaut kur citur. Ieejas vārti tautsaimniecībā ir tik plaši jāatver, lai jauniem talantiem Latvijā būtu atraktīvi sākt savu komercdarbību un karjeru. Jaunā speciālistu paaudze ir ar labu izglītību, viņi prot valodas, tāpēc bieži vien vienkārši dodas turp, kur vide ir interesantāka un pievilcīgāka, jeb vienkārši tur, kur saskata lielākas iespējas. Tieši tas ir attīstības un izaugsmes centrālais jautājums.

Gudrā imigrācija ir jāatbalsta. Jo vairāk Latvijā būs gudru cilvēku, jo būs vairāk uzņēmumu, tas nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi un lielāku potenciālo produktivitāti.

Tomēr Latvijā pietrūkst darba roku arī sektoros, kur nepieciešams vienkāršs darbs. Tas ir objektīvi. Būvniecībā, bioekonomikā, meža nozarē pilnīgi objektīvi ir vajadzīgi vienkāršā darba darītāji ar īpašībām, kādas ne vienmēr piemīt vietējā novada bezdarbniekiem. Tā vienkārši ir objektīva realitāte. LTRK uzskata, ka ir saprātīgi ierobežotā veidā atļaut importēt darbaspēku, kaut vai sezonālu, kaut vai uz ierobežotu laiku.

Visu laiku no politiķiem, no ministriju ekspertiem izskan signāli, ka ir nepieciešams palielināt nodokļu masu, jo vajag lielākas algas skolotājiem, policistiem utt. Tātad ir jāģenerē vairāk nodokļu. Nodokļus rada bizness. Bizness šobrīd saka tā: «Ja jūs neļausiet mums papildināt darbaspēku, tad biznesa apjoms sāks bremzēties. Tas nozīmē, ka neģenerēsies papildu nodokļu nauda. Ja jūs gribat vairāk nodokļu ienākumu, tad jums ir jāpiedāvā tie instrumenti, kas to nodrošina. Mēs varam augt tikai tad, ja būs pieejams darbaspēks.

Manuprāt, ka, ievedot pat tūkstoti vienkārša darba darītāju, tas neradīs nekādu apdraudējumu mūsu valstij. Tieši otrādi. Tas palielinās tautsaimniecības izaugsmi. Savukārt ar ekonomikas izaugsmi ir cerība apturēt vietējo iedzīvotāju aizbraukšanu un pat atgriezt daļu no aizbraukušajiem atpakaļ.

Aicinot vienkārša darba darītājus, ir jāskatās uz tuvākajām valstīm, tas ir daudz racionālāk un ar mazākām izmaksām. Taču ir jāatceras, ka mēs neesam vienīgie, kas cīnās par jauniem darbiniekiem. Iespējamos darbiniekus no Ukrainas, Baltkrievijas un citām zemēm vilina dāņu, īru un citu ES valstu darba devēji. Tas ir malds domāt, ka potenciālie lauku vai meža darbu veicēji stāv pie Latvijas robežas un gaida, kad viņus pasauks. Par katru austrumeiropieti no Karpatiem būs asa konkurences cīņa ar citu zemju darba devējiem.

- Kāds būs jūsu galvenais izaicinājums, ja jūs pārvēlēs uz nākamo periodu?

- LTRK stratēģija ir apstiprināta. Ir jāturpina izaugsmes ceļš un biedru pieauguma ceļš. Turklāt kvantitāti ir jāpārvērš lielākā kvalitātē. Tā kā ar lielāku biedru skaitu LTRK finansiāli būs labākā stāvoklī - jo vairāk biedru, jo vairāk biedru naudas -, mēs varēsim pieņemt darbā vairāk speciālistu un paplašināt ietekmi jomās, kurām līdz šim darbinieku trūkuma dēļ uzmanību pievērsām mazāk. Tāpēc mans galvenais izaicinājums būs, balstoties uz kvantitatīvo izaugsmi, pāriet uz kvalitatīvu izaugsmi.