Kučinskis: Rimšēvičs nebrauks ne uz ECB sēdi, ne turpinās vadīt banku

 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Par to, kas zināms premjeram un plašākai sabiedrībai par Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietu un cik pamatoti riskēts ar valsts reputāciju, un kā tagad to atjaunot, kā arī par valdības ilgtermiņa darbiem Neatkarīgās intervija ar premjeru Māri Kučinski (ZZS).

Neatkarīgā: - Sākoties banku un Rimšēviča skandālam, sabiedrībai tika pasniegta skopa un pretrunīga informācija, rezultātā vieni tic Rimšēvičam, citi - KNAB, citi - Norvik bankai, vienlaikus uzpeld stāsts par ABLV bankas naudas mazgāšanu - kopā savītas lietas, kas nav tieši saistītas.

Māris Kučinskis: - Bet tīšām tika pludinātas kopā.

- Kas pludināja?

- Norvik banka un arī Rimšēvičs zināmā mērā. Bet es gribētu ļoti stingri nodalīt pārējo no KNAB izmeklētās lietas. Sākot strādāt jaunajam KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem, apspriedām arī biroja darbības stratēģiju, tostarp to, kā nevajadzētu strādāt, un viņš to ņem vērā. Straumes kungs pauda, ka šova nebūs par lietām, par kurām nav ticības, ka tās nevar novest līdz tiesai. Etalons ir oligarhu sarunas, no kurām Saeimā var taisīt šovu pusgada garumā un labprāt būtu taisījuši vēl līdz vēlēšanām, lai arī fakts ir tas, ka pierādījumu trūkuma dēļ lietu nevarēja novest līdz tiesai. Kā KNAB pārraugs tiekos ar Straumes kungu pietiekami bieži un esmu lietas kursā par KNAB darbu, bet netaisos tajā iejaukties. KNAB un arī valdības vadītāja attieksmei nevar būt neīstais laiks, neīstais cilvēks aizturēšanai. KNAB dara savu darbu, un, jo mazāk to iespaidosim, jo labāk.

Mums gan vēl jānoskaidro, ko par LB prezidentam piemēroto drošības līdzekli domā Eiropas Centrālā banka (ECB). Tāds precedents gan nav pirmais Eiropā. Te galvenais ir uzsvērt, ka runa nav ne par vienu pašlaik strādājošu banku.

- Sabiedrību interesē nevis tas, par ko nav lieta, bet par ko ir. Nu jau secināms, ka lieta saistīta ar Trasta komercbanku, Māri Martinsonu. Ar tādu pašu pantu, kādu inkriminē Rimšēvičam, par izspiešanu grupā apsūdzēti Trasta komercbankas maksātnespējas administratori Māris Sprūds, Ilmārs Krūms un finansists Jorens Raitums.

- Saeimas deputāts Andrejs Judins nupat iesniedza kārtējos priekšlikumus par to, lai visas krimināllietas, kas ir tā vai citādi beigušās, tiktu publiskotas un būtu pieejamas pilnīgi visiem. Saprotu, ka tas ir interesanti, bet labāk turpināsim lasīt romānus, nevis jaukties tiesībsargājošo iestāžu darbā.

- Sabiedrībai atliek gaidīt līdz tiesai?

- Svarīgs ir rezultāts, kas būs tiesas spriedums, kas pasaka, vai cilvēks ir vainīgs vai nevainīgs.

- Tas var būt ļoti ilgi. Ir iespējams lietu paātrināt, ņemot vērā tās ietekmi uz valsts reputāciju?

- Valsts policija, KNAB, finanšu sektora uzraudzības iestādes ir vienisprātis, ka KNAB jādod viss nepieciešamais atbalsts, lai nav kaut kāda gaidīšana, rindas, ja kaut ko KNAB prasa, tad to saņem, nevis kā reizēm valsts pārvaldē - aizraksti vēstuli blakus esošajai ministrijai un pēc mēneša dabū atbildi.

- Šai lietai būs īpašs statuss?

- Tāds nav noteikts un plānots, bet apstākļi liek to darīt, lai nebūtu tik ilga neziņa.

- Cik detalizēti jums kā KNAB pārraugam dienests sniedzis informāciju? Cik daudz šādos gadījumos premjers jāinformē?

- Ja KNAB atrodas premjera pārraudzībā, domāju, ir tikai korekti, ka premjers zina, ka būs tamlīdzīga aizturēšana, lai tas nebūtu jāuzzina no medijiem. KNAB par to nav obligāti jāinformē, jo, teorētiski, kāds no premjeriem šo informāciju varētu izpaust tālāk.

- Ja jūs tomēr informēja, tas nozīmē, ka starp jums valda liela uzticēšanās?

- Esam runājuši par to, kā izpaužas pārraudzība un kur ir tās robežas. Nezinu nevienu detaļu un citus apstākļus ne par šo, ne citām lietām, bet par to, ka tiks aizturēta kāda augsta amatpersona, KNAB informēja. Šī nav vienkārša lieta, kur var rīkoties pēc principa - kā sanāks, tā sanāks! Arī ģenerālprokurors apstiprina, ka ir pamats šādām KNAB darbībām. Šobrīd tas atgādina spēli, kur visi liek likmes, nezinot, kas ir citiem rokās, līdz kārtis tiek liktas galdā. KNAB likmes pacēlis ļoti augstu, atbildība ir liela. Jebkura lieka informācija, lai cik tā sabiedrībai būtu interesanta, var kaitēt tālākajai darbībai - šādās lietās vienmēr ir stiprākie advokāti un tiek izmantoti visi argumenti.

- Varat droši teikt: Rimšēviča lietai ir tik nopietnos pierādījumos balstīts pamats, ka nav nevajadzīgi riskēts ar Latvijas reputāciju?

- Jā, citādi KNAB to nebūtu darījis. Es šobrīd lieku uz KNAB un prokuratūras apstiprinājumu.

- Vēl vairāk nekā sabiedrība ir informēti tie politiķi, piemēram, finanšu un ekonomikas ministri, Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas pretkorupcijas komisijas vadītājs, kas izteikušies, ka Rimšēvičam jāatkāpjas no amata?

- Nē, tas ir viņu viedoklis, kas nav balstīts uz dziļākām zināšanām, drīzāk uz emocijām. Tā kā noteikti vairāki drošības līdzekļi, tostarp liegums izbraukt no valsts un ieņemt amatu, Rimšēvičs nebrauks ne uz ECB sēdi, ne turpinās vadīt banku. Rimšēvičs pašlaik nav LB prezidents.

- Viņš domā citādi. Kādi ir tālākie soļi, lai risinātu šo skandālu?

- KNAB jāturpina strādāt, visi esam ieinteresēti, lai process nebūtu garš. Protams, neviens tagad nevar pateikt, kad viss beigsies, bet visas iestādes apzinās, ka šī neziņa nevar būt ilga, un strādās pastiprināti.

- Raugoties uz oligarhu lietas iznākumu, sabiedrībā valda viedoklis, ka ar šo lietu būs tāpat.

- Zinu...

- Kas šoreiz ir citādi? Pierādījumi, KNAB kapacitāte, cita politiskā konjunktūra?

- KNAB ir palielināti resursi, tajā vairs nevalda iekšējās pretrunas, KNAB ir atbalsts no citām iestādēm, tostarp Iekšlietu ministrijas struktūrām. Kad pagājušonedēļ Saeimā ziņoju par valdības paveikto, deputāti pārmeta Māra Sprūda, Ilmāra Krūma, Jorena Raituma, tagad Rimšēviča aizturēšanu. Negāju atbildēt, kā jau teicu: priekšvēlēšanu tribīne ir deputātu rīcībā. Bet - es vairāk uztrauktos, ja nekā no šī nebūtu, tas nozīmētu, ka viss turpinās.

- Tomēr Latvijas tēls ārvalstīs veidojas ļoti negatīvs. Skatoties uz to, kā dažādi stāsti salikās kopā un radīja sprādzienbīstamu efektu, redzat kļūdas? Kaut ko varēja darīt citādi? Nebija jābūt nopietnam valdības brainstormingam un izsvērtam paziņojumam, kas ir kas, kāds tālākais rīcības plāns?

- Esam to analizējuši. Neuzskatu, ka skopā informācija bija kļūda, turklāt sekoja paziņojums svētdienas rītā. Nedomāju, ka man vajadzēja imitēt milzīgu darbību, teikt, ka personīgi garantēju, ka viss būs kārtībā, vai lauzīt rokas un kopā ar visiem teikt, ka nesaprotu, kas notiek. Sasaucām visas atbildīgās iestādes, pirmdien arī Ministru kabineta ārkārtas sēdi, lai KNAB visus informē. Tas, ko neparedzējām, bija trešo personu darbības, tostarp Norvik bankas publiskais iznāciens, robotiņa izmantošana pasaules informatīvās telpas pārpludināšanā ar 2010. gada bildi. Laikus neatdalot šīs lietas, tās starptautiski saplūda vienā lielā stāstā, no kura tik ātri vēl ārā netiksim.

Esmu sniedzis neskaitāmas intervijas ārvalstu medijiem, Briselē runāju arī ar visiem Eiropas premjeriem Eiropadomē, ECB vadītāju. Galvenā tēze: tam nav nekāda sakara ar mūsu banku un finanšu stabilitāti.

- Tomēr visā šajā apaudzētajā stāstā atklājas diezgan neglīts skats uz mūsu bankām un to uzraudzību. Rimšēviča stāsts par to, cik viņš bijis naivs, aizstāvot Latvijas bankas, kuras aiz muguras mazgā naudu, pārskaita to no valstīm, pret kurām vērstas sankcijas, apmāna banku uzraugu, dibinot banku, slēpj naudas patieso izcelsmi ofšoros, tiek pievērtas acis uz bankas gada audita trūkumu vai sliktiem audita rezultātiem utt. Tas viss nevieš pārliecību, ka ar banku sektoru mums viss būtu kārtībā, turklāt mata galā karājas trešā lielākā Latvijas banka - ABLV banka.

- Pirms Latvijas pievienošanās OECD nerezidentu noguldījumi bankās mums bija visaugstākie starp organizācijas valstīm, tuvu pie 60%. 2014. gadā bija krīze, kura publiski īsti neparādījās, bet tika nomainīts vai labprātīgi aizgāja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis. FKTK nebija sekojusi līdzi visam notiekošajam. Līdz ar iestāšanos OECD tika ieviesti jauni uzraudzības instrumenti visās bankās, kas strādā ar nerezidentiem, nozīmēti pastiprināti auditi un pēc sabiedroto ieteikuma ieviesti arī citi instrumenti. Rezultātā nerezidentu īpatsvars ir samazinājies, bet joprojām palicis pie 40%.

- Banku darbības un uzraudzības problēmas, jūsuprāt, ir jau pagātne?

- Nē, bet pēc krīzes 2014. gadā veikti vairāki uzlabojumi. Ļoti iespējams, ka uzraudzībai jābūt vēl ciešākai, lai būtu pilnīgi droši, ka nav iespējama čaulu kompāniju naudas atmazgāšana. Sistēmu vērtē un uzrauga gan ECB, gan ASV FinCEN. Katrā ziņā pēc FinCEN vēstules nerezidenti jau paši kļūst uzmanīgi un ņem naudu ārā.

Vai mūsu nerezidentus apkalpojošo banku pastiprinātā uzraudzība ir pietiekama, vēl runāsim - iespējams, ka ne. Jāpārskata, vai informācijas apmaiņa starp visām struktūrām - kontroles dienestu, tiesībsargiem, Valsts policiju - ir pietiekama. Tas ir valdības tuvāko nedēļu jautājums.

Situācijas stabilizēšanā pirmais akcents jāliek uz lietu nodalīšanu. Otrs - abās lietās jānonāk līdz kaut kādam iznākumam. Trešais, jāizvērtē sistēma, kā turpmāk uzraudzīt iespējamos nerezidentus. Nerezidentiem nākotnē, visticamāk, kļūsim stipri neinteresantāki.

- Saeima runā par likumu grozīšanu, lai atrunātu LB prezidenta atstādināšanas procedūru un ierobežotu atrašanos amatā ne vairāk kā divus termiņus. Vai spriedums jau būs agrāk nekā šie grozījumi, kurus turklāt nez vai varēs attiecināt uz Rimšēviču? Kas tikmēr vadīs LB?

- LB vada prezidenta vietniece Zoja Razmusa. LB ir augsta kapacitāte, tā ir rīcībspējīga, ir speciālisti savās sfērās, tostarp cilvēks, kas strādā ar ABLV, kur gan galvenā slodze ir FKTK.

Saeimā šobrīd ir divas iniciatīvas. Viena, kas ir vairāk politisks, emocionāls paziņojums, ko rosina Vienotība, par neuzticības izteikšanu Rimšēvičam, kam nav nekāda juridiska seguma. Es aicinātu atturēties no emocijām un nesteigties.

Likums, neapšaubāmi, būs jālabo, bet tas jādara, rūpīgi konsultējoties ar ECB, kurai ir savas prasības centrālo banku neatkarībai, arī līdzšinējie LB prezidenti LB ir nostiprinājuši milzīgu neatkarību. Likumdošana jāmaina nevis uz urrā!, bet jāpapēta visu pieredze, jāpamaina gan nosacījumi par diviem termiņiem, kas, manuprāt, šādos amatos ir pietiekami. Bet, protams, uz Rimšēviču jaunos grozījumus attiecināt nevarēs.

- Runājot par ilgtermiņa darbiem, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paudis vēlmi, lai reformas izglītības un veselības jomā noritētu krietni ātrāk. Kas ir tie akmeņi pie kājām?

- Es arī gribētu, lai rit ātrāk. Ironizējot varu teikt, ka traucē demokrātija un koalīcijas valdības.

- Smagi top kompromisi?

- Protams! Bet, atskatoties uz divos gados padarīto, man tiešām nav kauns. Daudz kas nācis ar sviedriem, asinīm, nerviem, bet ir tikts uz priekšu. Bet katrs lēmums ir cīņa, katra reforma - kompromiss - no vienas puses ir opozīcija, no otras - koalīcijas partneri, vēl biedrības un organizācijas, kurām arī ir savi lobiji partijās. Tikai diktators var pateikt, kas jāizdara šodien, rīt, bet mīnuss ir tas, ka arī vadītājs var kļūdīties. Diskusijas, kurās atklājas kādas iepriekš neparedzētas lietas, dažādi skatījumi, tomēr ir demokrātijas pluss. Dažkārt šajās diskusijās lietas tiek uzlabotas, citkārt ir kā ar kuģi braucot - kaut kās jāupurē no maksimālās bildes, lai arī pastāv drauds, ka, nonākot galā, beigās izmests ir tik daudz, ka nebija jēgas vispār braukt.

- Kas divu gadu darbības laikā bija sarežģītākais kompromiss vai lēmums?

- Smagākais bija novadīt nodokļu reformu, jo īpaši vasarā, kad novērsās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un bija smagas diskusijas, un bija jāatrod kompromiss, lai nesāktu karu ar visiem. Kad sapratām, ka pēc reformas nebūs tik daudz naudas, lai pildītu mediķiem dotos solījumus, bija ļoti daudz jautājumu. Izšķīrāmies par šo vienu procentpunktu no sociālajām iemaksām veselības aprūpei, un, saprotot, ka varam atņemt pašvaldībām naudu, apdraudēt valsts budžetu, nācās atkal veikt izmaiņas, LTRK teica, ka tas ir brāķis...

- Šis nav tas gadījums, kurā no kuģa tika nomests tik daudz, ka jau zuda jēga braukt?

- Nē, te ir jēga un paliekoši ieguvumi! Viens ir veselības aprūpes finansējums, janvārī visi mediķi saņēma palielināto algu!

Otrs - reinvestētā peļņa, kas bija uzņēmēju galvenais uzstādījums.

Igaunijas piemērs rāda, ka šis instruments strādā un investīcijas palielinās. Trešais - tomēr sperts krietns solis sociālās nevienlīdzības mazināšanas virzienā, un, visticamāk, progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis turpmāk netiks likvidēts. Pēc ļoti daudziem gadiem tika pacelts arī iztikas minimums.

- Kādas redzat nepieciešamās izmaiņas OIK reformā jeb, kā daudzi to sauc - afērā? Kādu rezultātu gaidāt no ekonomikas ministra Arvila Ašeradena?

- Ašeradens šonedēļ prezentēs jaunos noteikumus, kā tiks uzraudzītas koģenerācijas stacijas, kas ir ar to licenču kontroli. Noteikumiem jābūt skaidriem, un jaunus OIK šobrīd taisīt nevar. Ir izdotas pietiekami daudzas licences, kuras būtu daudz vērtīgāk paanalizēt nekā meklēt vainīgos nelaimīgajā eveselībā, meklēt, kurš ierēdnis tur bijis, lai gan jāmeklē politiķu līmenī.

Piekrītu konceptam, kas acīmredzot paliks, ka jāmaksā ir ne tikai par patēriņu, bet arī jaudām - nevarat aizvilkt ļoti jaudīgu vadu uz māju ar domu, ka varbūt noderēs pēc 30 gadiem!

- Tur brēka vairāk ir par to, ka iepriekš neļāva bez maksas atteikties vai mainīt jaudas sezonāli.

- Ļoti ceru, ka šajās diskusijās tiks rasts risinājums. Sliktā ziņa ir tā, ka bažas par to, ka tā būs, kā notika, bija jau iepriekšējā gada rudenī, īpaši zemniekiem, bet tad tika teikts, ka atslēgties varēs un arī maksas pieaugums būs ļoti niecīgs. Bet pienāca 1. februāris un izrādījās, ka tā nav patiesība.

- Kā varēja to neprognozēt?

- Tas ir lielais jautājums!

- Ir taisnīgi, ka jāmaksā ne tikai par jaudas pieslēgumu, bet arī OIK, pat ja patēriņš ir nulle?

- Izmaksas ir jāsedz, ja jums ir jauda, trīs fāzes, ripzāģis, kuru varbūt ieslēdz divreiz gadā, bet jaudas tiek nodrošinātas, tas nozīmē, ka visu laiku ir neizmantota strāva, kuru varētu pārdot citur.

- Bet OIK?

- Kādam tas OIK ir jāmaksā! Līdz šim to sedza lielie ražotāji, lielās rūpnīcas, kuru vadītāji atnāca arī pie manis pirmajā valdības mēnesī, tajā skaitā Būvmateriālu ražotāju asociācija, kur ir visi lielie ražotāji, parādīja savus aprēķinus, pašizmaksu, elektrības cenu, kas ir Zviedrijas līmenī.

- Lielie ražotāji nolobēja savas intereses un pārlika nastu uz citu pleciem, kas nespēja nolobēt?

- Nē, viņi nenolobēja. Lai valsts saglabātu konkurētspēju tirgus ekonomikā, ir jāskatās, kādi ir nosacījumi lielajiem ražotājiem, viņi tomēr dod 70% nodokļu un 70% nodarbināto privātajā sektorā, mums ir jāzina, kāda ir viņu asinsrite. Tie nav tie finanšu mahinatori, kas mēģina Saeimas deputātus atrast, lai nolobētu likumu! Aiz viņiem ir milzīgi kolektīvi, eksports! Tas nav arī mazais tirgotājs, kas vienmēr atradīs ko pārdot. Tie ir ražotāji, uz kuriem balstās mūsu ekonomika, un viņi nedrīkst ieslīgt kritiskajā līmenī tāpēc, ka atsevišķi personāži 2012. gadā ir sadalījuši OIK, Dievs zina kam atdevuši, pieļaujot atļauju pārpārdošanu kā tādu spekulācijas dokumentu, nedomājot, kā reāli strādāt. Par šo bezatbildību un kļūdām tagad ir jāmaksā. Tolaik neviens neiebilda, visi teica: tā ir zaļā Latvija, mēs dzīvosim zaļi!

- Daži dzīvo zaļi!

- Dzīvo zaļi. Bet pirmajā valdības darba vasarā jau bija bļaušana, papīri pa gaisu, kad centās ierobežot mazo elektrostaciju peļņu.

- Kam par to jāuzņemas politiska atbildība?

- Daļa no viņiem vairs nav politikā, daži personāži pilnīgi noteikti, viens otrs mēģina atgriezties. Par to jau notiek izmeklēšana.

- Valsts pārvaldē regulāru, lielu piemaksu, prēmiju maksāšana atkal ir norma un tiek izmantota kā algas palielināšanas metode. Pamatota prakse, lai noturētu darbiniekus, vai tomēr jāpiebremzē?

- Tāpēc tiek plānota algu reforma. Ja darbinieks izvēlas sākt strādāt valsts pārvaldē, viņš ierauga 450 eiro algu, kas nebūt neuzrunā.

- Tāda alga varbūt ir kādam iesācējam, referentam.

- Apmēram 700 eiro alga valsts pārvaldē ir ekspertam.

- Bet redzam, ka lielās prēmijas maksātas vadošiem darbiniekiem, kam pamatalga ir ap 2000!

- To arī ietekmē tirgus pieprasījums. Virkne valsts sekretāra vietnieku tiek vilināti projām. Piemēram, IZM valsts sekretāra vietnieci Agritu Kiopu nopirka Rīgas Stradiņa universitāte ar algu, kādu valsts pārvaldē viņai nekur nesamaksātu. Ir arī citi piemēri. Es arī gribētu savā birojā, Pārresoru koordinācijas centrā vēl labus kadrus, bet ļoti grūti viņus dabūt un noturēt par esošo algu.

- Tātad attaisnojat šo kārtību?

- Sistēma ir kļuvusi ļoti hibrīda. Priekšnieki maksā piemaksas, prēmijas, kas vairs nav ne par labu darbu, ne par sliktu, bez jelkādas izvērtēšanas. Tas izskatās ļoti, ļoti slikti, tāpēc jau ir piedāvājums prēmēt tikai par to, par ko var novērtēt cilvēka darbu, nevis amatu.

- Bet izskatās, ka daudzkārt tieši tā arī prēmijas tiek izmaksātas - automātiski, kā lielāka alga.

- Šobrīd jā. Vienu otru es arī bez šīm piemaksām nevaru dabūt, ja iepriekš jau nevienošos par tām.

- Veiciet vispirms valsts pārvaldes reformu, samaziniet ierēdņu skaitu un tad palieliniet algas! Lai gan arī plānotais 6% ierēdņu skaita samazinājums trīs gados nav ambiciozs mērķis.

- Reformā ir diezgan strikti pateikts, ka nebūs nekāda algu palielinājuma, ja nebūs darbinieku skaita samazinājuma!

- Kā vērtējat to ZZS komandu, tostarp no dažādu partiju staigātājiem, kas veidojas uz Saeimas vēlēšanām, kuru jūs kā premjers un premjera amata kandidāts vadīsiet?

- Neteiktu, ka mēs būtu īpaši pretimnākoši staigātājiem. Katru komandu, gatavojoties čempionātam, var ar kaut ko papildināt, ja tas ir tā vērts. Bet ZZS, tieši otrādi, ir ļoti, ļoti uzmanīga pret visiem piedāvājumiem un staigātājiem. No visiem gribētājiem, kas interesējušies, varētu veselu jaunu komandu izveidot! Vēl - ZZS ir ļoti strikti noteikusi, ka nebūs nekādas individuālās deputātu kampaņas bez apgabala līdera.

Manā skatījumā šis ZZS ir ļoti veiksmīgs Ministru kabinets, ZZS ministri tiek labi vērtēti ne jau tāpēc, ka viņi slikti strādātu un vienkārši kāds taisītu PR kampaņas. Viņi var strādāt tālāk. ZZS šajos divos gados pierādījusi, ka pilnīgi droši var uzņemties valsts vadību, nevis tikai piespēlēt, kas bija mīts līdz šim.