WikiLeaks skandāls

Ciešajām Krievijas premjera Vladimira Putina un viņa kolēģa Itālijas ministru prezidenta Silvio Berluskoni attiecībām īpaša uzmanība pievērsta pēc dažādām WikiLeaks publikācijām.

Ik pa brīdim Latvijas sabiedrības uzmanības lokā nonāk dažu politisko spēku līderu tikšanās ar vērā ņemamu finanšu plūsmu kontrolējošu grupējumu vadītājiem, tādējādi radot pamatu aizdomām, ka valstij būtisku lēmumu pieņemšana notiek nevis oficiālās politiķu sarunās, bet gan pīpētavās, restorānos un citās neformālu sarunu risināšanas vietās. Tā kā drīzumā gaidāma gan valstiski svarīgi lēmumu pieņemšana, piemēram, budžeta apstiprināšana un Valsts prezidenta vēlēšanas, gan varbūtēja politisko spēku pārgrupēšanās, privātu kontaktu intensitāte un īpatsvars, visticamāk, pieaugs.

Lai gan ASV vēstniecība Latvijā "WikiLeaks" noplūdi nekomentē, neapstiprina, kā arī nenoliedz, ka ziņojumi ir īsti, tad pastāv iespēja, ka nopludinātajos dokumentos par Latviju varētu būt informācija par Aigara Kalvīša valdības posmu, kas sakrīt ar laiku, kad Valsts prezidenta amatā bija Vaira Vīķe-Freiberga.

Komentējot interneta medija "Wikileaks" publiskotos ASV vēstniecību ziņojumus un vēstniecību iespējas iegūt informāciju pēdējais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) priekšnieks Edmunds Johansons uzskata, ka ir naivi domāt, ka ASV vēstniecībā Latvijā nav neviena cilvēka, kas nodarbojas ar slepenas informācijas vākšanu jeb spiegošanu.

Tagad ir sācies pilnīgi jauns mediju izklaides veids. Wikileaks plašajā pakā, kurā publiskota ASV diplomātiskā sarakste, ir jāatrod dokumenti, kas attiecas uz savu valsti. Tad jāsāk lēnām tos publiskot, vienlaikus moralizējot par to, kādi divkoši, nodevēji vai pielīdēji amerikāņiem ir vietējie politiķi.

Portālam WikiLeaks, kas šonedēļ publiskoja slepenus ASV diplomātiskos ziņojumus, pēdējā laikā ir bijis daudz tehnisku problēmu, un arī vadītājam Dž. Asendžam draud nepatikšanas gan saistībā ar publiskotajiem dokumentiem, gan apsūdzībām izvarošanā. Vietne vakar darbu atsāka, savukārt Dž. Asendžam ir jāslēpjas.

Vairāki bijušie portāla WikiLeaks darbinieki, kas nav apmierināti ar WikiLeaks vadītāja Džuliana Asendža pārlieko koncentrēšanos uz ASV dokumentu publiskošanu, sola šomēnes palaist paši savu vietni, kas piedāvās plašāku skatījumu.

Interneta vietne WikiLeaks.org, kurā tika publicēti slepeni Pentagona un ASV Valsts departamenta dokumenti, piektdienas rītā kļuva lietotājiem nepieejama. Taču drīz vien sākusi strādāt jaunā adrese http://wikileaks.ch.

Krievija ir kļuvusi par "mafijas valsti", tajā plaši ir izplatīta korupcija un rekets, bet demokrātija nedarbojas – šādi par vidi Krievijā Vašingtonai ziņojuši amerikāņu diplomāti. Šī sarakste ir daļa no dokumentiem, ko šonedēļ publiskoja vietne Wikileaks.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks prognozē, ka tīmekļa medija "WikiLeaks" publiskotajos diplomātiskajos dokumentos par Latviju uzzināsim "daudz pikantu interesantumu".

Visā tajā, ko līdz šim no ASV diplomātiskās sarakstes paspējis noliet Wikileaks, Latviju šodien (!) vistiešāk un smagāk, manuprāt, skar tas, kas svētdien tika noliets par Afganistānu. Nevis tas, kas saistās ar Gruzijas karu.

Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāve mediju brīvības jautājumos, kādreiz pasaulslavenā cilvēktiesību aizstāve no Bosnijas un Hercegovinas Dunja Mijatoviča uzskata, ka nav mediju brīvības problēmu kontekstā ar skandalozajiem Wikileaks publicētajiem dokumentiem, kuri atklāj slepeno ASV diplomātu saraksti un izraisījuši daudzus jautājumus par ASV diplomātu darbības metodēm un principiem.

Interneta vietnes "WikiLeaks" publiskotajos ASV diplomātu ziņojumos Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs nosaukts par "ne īpaši gudru" un "pieredzējušu meli", kurš vēlējies savā īpašumā iegūt jahtu kā Krievijas miljardierim Romānam Abramovičam.

Ēģiptes prezidents Hosnī Mubaraks ir brīdinājis ASV, ka gadījumā, ka Irāna iegūs kodolieročus, arī Ēģipte tādus izstrādās. Šādas ziņas ir lasāmas portāla WikiLeaks šonedēļ publiskotajās ASV diplomātiskajās telegrammās.

Zviedrijas varasiestādes ir izdevušas jaunu orderi WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asendža arestam saistībā ar apsūdzībām izvarošanā.

Pēc WikiLeaks publiskotajiem ASV vēstniecības sūtītajiem ziņojumiem ASV Valsts departamentam saistībā ar Krievijas interesi par situāciju Latvijā Krievijas un Gruzijas kara sākumposmā reakcija pašmāju politiskajā vidē bija visai dažāda.

Spānijas prokurors Hosē Gonsaless uzskata, ka Krievija faktiski ir "mafijas valsts", kur politiskās partijas darbojas roku rokā ar organizēto noziedzību, teikts vienā no ASV diplomātu dienesta vēstulēm, ko atklātībai nodevis tīmekļa medijs "WikiLeaks" un publicējis britu laikraksts "The Guardian ".

Kanādas premjerministra Stīvena Harpera padomnieks profesors Toms Flanagans intervijā telekanālam CBC News Network izteicies, ka WikiLeaks dibinātāju Džuljenu Esanžu vajadzētu "likvidēt".

Atklātībā parādoties aizvien jaunām vietnes Wikileaks atklātām ASV diplomātu telegrammām, dažāda ir atsevišķu tajās pieminēto valstu un amatpersonu reakcija uz notiekošo.

Globālā policijas aģentūra "Interpols" trešdien paziņoja, ka izdevusi starptautisku pieprasījumu aizturēt interneta vietnes "WikiLeaks" dibinātāju un vadītāju Džuljenu Esanžu, kurš tiek turēts aizdomās par izvarošanu un seksuālu uzmākšanos, pamatojoties uz Zviedrijas izdotu aizturēšanas orderi.