EDSO pārstāve: Wikileaks dokumentu publicēšana atbilst mediju brīvības principam
Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāve mediju brīvības jautājumos, kādreiz pasaulslavenā cilvēktiesību aizstāve no Bosnijas un Hercegovinas Dunja Mijatoviča uzskata, ka nav mediju brīvības problēmu kontekstā ar skandalozajiem Wikileaks publicētajiem dokumentiem, kuri atklāj slepeno ASV diplomātu saraksti un izraisījuši daudzus jautājumus par ASV diplomātu darbības metodēm un principiem.
"Kas attiecas uz Wikileaks publicētajiem dokumentiem, pagaidām neredzu nekādu problēmu, kas būtu saistīta ar mediju brīvību, kad man būtu jāuzsāk darbības atbilstoši manam mandātam. Dokumenti tika pārpublicēti daudzās valstīs un dažādos medijos. No mediju brīvības viedokļa šeit nekas īpašs nav piebilstams," EDSO galotņu konferencē žurnālistiem atzina D. Mijatoviča. Viņa atturējās komentēt ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones teikto, ka Wikileaks publicētie dokumenti ir drauds ne tikai ASV, bet visas pasaules drošībai.
"Ir politiķi, kas uzskata, ka brīvība tīmeklī var tikt sabalansēta ar saprātīgiem ētiskiem ierobežojumiem, kam nebūtu jātraucē brīva informācijas apmaiņa. Tiek pausti viedokļi, ka internetā var tikt noteikti ierobežojumi pedofilijas, prostitūcijas izpausmēm. Tīmeklī varētu tikt veikti pasākumi bērnu aizsargāšanai no agresīvām vienaudžu izpausmēm. Protams, ierobežojumiem jābūt gadījumos, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība vai rodas kiberdraudi. Tomēr šādi ierobežojumi nedrīkst traucēt brīvu informācijas apmaiņu," uzsvēra EDSO pārstāve mediju brīvības jautājumos, kuras mandāts darbībai mediju brīvības jautājumos attiecas uz 56 pasaules valstīm, arī Latviju.
Kā vienu no būtiskākajiem savas darbības aspektiem D. Mijatoviča uzsvēra mediju darba dekriminalizāciju, aicinot valstis dekriminalizēt goda un cieņas aizskaršanu. Latvija, kā zināms, ir gājusi šajā virzienā, izslēdzot no Krimināllikuma sākotnēji 158., un 157. pantu.
"Jaunākā valsts, kas atcēla normu par kriminālsodiem saistībā ar goda un cieņas aizskaršanu, ir Armēnija. Progress šajā joma notiek arī Rietumu valstīs. Šādas normas vairs nav arī Lielbritānijas, Rumānijas un citu valstu likumdošanā. Ja vairs netiks piemēroti krimināli sodi par mediju darbu, tad esmu pārliecināta, ka mēs dzīvosim daudz brīvākā pasaulē," uzskata D. Mijatoviča.