Pēc WikiLeaks publiskotajiem ASV vēstniecības sūtītajiem ziņojumiem ASV Valsts departamentam saistībā ar Krievijas interesi par situāciju Latvijā Krievijas un Gruzijas kara sākumposmā reakcija pašmāju politiskajā vidē bija visai dažāda.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Andris Šķēle (TP) un Ainārs Šlesers (LPP/LC) kategoriski noliedza savus varbūtējos kontaktus ar Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu – abi apgalvoja, ka nekad ar diplomātu telefoniski neesot sazinājušies. Savukārt gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis izvēlējās klusēt.
Pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) vakar, uzstājoties gan radio, gan televīzijā, arī pēc būtības nekomentēja izpaustās ziņas, jo esot jāpārliecinās par to autentiskumu, gan neprecizējot, kā šī pārliecināšanās notiks. Ministru prezidents norādīja, ka nav redzējis visus materiālus, tomēr atsevišķas lietas neesot pārsteigums. Turklāt šāda sarakste uzskatāma par normālu diplomātisku praksi, neesot normāla tās nokļūšana publiskajā telpā, jo tas radot sabiedrības interesi, vēlmi studēt, analizēt un izdarīt secinājumus par konkrētu valsti. "Tas var kaitēt gan ASV, gan Latvijai," sacīja V. Dombrovskis.
Jautājumā par ASV vēstniecības informācijas vākšanas metodēm premjers uzsvēra, ka pašlaik neesot nekādu signālu, ka kādas valsts vēstniecība noklausītos Latvijas iedzīvotāju privātās sarunas. Līdzīgu atbildi uz Neatkarīgās jautājumu sniedza arī Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa – DP rīcībā nav informācijas, ka ASV vēstniecība būtu veikusi telefonsarunu noklausīšanos. Tomēr uz jautājumu, vai vispār kāda no Latvijā esošām ārvalstu pārstāvniecībām būtu veikusi kādas pretlikumīgas darbības informācijas vākšanas jomā, atbilde bija – nevaram komentēt.
Notikusī ASV slepenās informācijas noplūde radījusi virkni jautājumu par šīs valsts rīcībā esošo slepeno datu drošību. Bijušais DP priekšnieks Jānis Apelis Neatkarīgajai norādīja, ka tieši šis aspekts jāuzlūko kā būtisks. "Šādu melno materiālu publicēšana, kas būtībā ir iebraukšana ar degunu svešā guļamistabā, jo diplomātijā ir lietas, par kurām skaļi nerunā, liek aizdomāties gan par morāliem aspektiem, proti, par lielvalstu diplomātu virtuvē lietotu retoriku, gan par savākto ziņu kvalitāti no profesionālā viedokļa," sacīja J. Apelis. Tomēr svarīgāk esot aptvert elektroniskajā vidē glabāto datu neaizsargātību.
"Tieši ASV vienmēr ir uzstājusi un pieprasījusi no citiem informācijas slepenības nodrošināšanu. Bet te nu redzams, ka pašiem ar to ir tā, kā ir. Domāju, jautājums par informācijas drošumu virtuālā vidē kļūs arvien aktuālāks ne tikai ASV, bet visā pasaulē," apgalvoja bijušais DP šefs. Turklāt, pēc viņa domām, šī informācijas noplūde amerikāņiem būtu ļoti nopietni jāizmeklē un jāveic iesaistīto personu darbības izvērtējums krimināltiesiskā izpratnē.