Balstoties uz armijas rekomendācijām, Lietuvas Aizsardzības ministrija ir ierosinājusi sākt valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu.
Ministrija arī aicināja sākt par to konsultācijas ar sabiedrotajiem un Baltijas jūras reģiona valstīm.
Lietuvā ministrija ierosina diskutēt Valsts aizsardzības padomē par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, tādējādi nodrošinot plašu politisku vienprātību šajā jautājumā.
"Svarīgi ir arī apspriesties ar galvenajiem sabiedrotajiem, kas sūta karavīrus uz Lietuvu, piemēram, ASV, Vāciju un citām NATO valstīm. Tādas konsultācijas palīdzētu pieņemt lēmumus, kas atbilst reģionālajām un starptautiskajām aizsardzības interesēm," norādīja ministrijā.
Aizsardzības ministre Dovile Šakaliene aģentūrai BNS sacīja, ka pirmdien saņēmusi oficiālu armijas rekomendāciju par izstāšanos no konvencijas.
Kā pauda Aizsardzības ministrijā, konvencijas denonsēšana palielinātu valsts aizsardzības un atturēšanas spējas.
"Lietuvas izstāšanās no Otavas konvencijas būtu skaidrs un spēcīgs signāls gan vietējai, gan starptautiskajai auditorijai, ka valsts ir gatava aizstāvēt savu teritoriju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem," teica Šakaliene.
"Pat pēc Otavas konvencijas denonsēšanas Lietuva joprojām ievēros starptautiski atzītus humāno tiesību principus un normas attiecībā uz civiliedzīvotāju aizsardzību un kara metodēm," ministre piebilda.
Ministrijā uzsvēra, ka vienota Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas pozīcija stiprinātu atturēšanu un parādītu vienotu reģionālo pieeju aizsardzībai.
Ja Valsts aizsardzības padome atbalstīs izstāšanos no Otavas konvencijas, Aizsardzības ministrija ieteiks valsts prezidentam Gitanam Nausēdam formāli lūgt parlamentu denonsēt konvenciju.
Atbalstu idejai izstāties no konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas, izteicis arī Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors, kurš teica, ka izstāšanās no konvencijas armijai "atbrīvos rokas".
Vienlaikus reģionā nav vienprātības par atteikšanos no kājnieku mīnu aizlieguma.
Ieceri par izstāšanos no Otavas konvencijas decembrī izteica toreizējais aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, sakot, ka to ieteikusi armija. Viņš teica, ka līdzīgas diskusijas notiek arī Somijā.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999. gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004. gadā.
Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
2024. gada jūlijā Lietuvas parlaments atbalstīja valsts izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas. Izstāšanās no tā dēvētās Oslo konvencijas spēkā stāsies martā.
Lai izstātos no konvencijas, ir nepieciešams prezidenta lēmums un vismaz 86 no 141 Seima deputāta atbalsts.