Ukrainas kara 326. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:02]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 15.janvārī. Ukraina jau desmit mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20.02. Krievijas raķete, kas sestdien trāpīja deviņstāvu dzīvojamam namam Dņipro, Ukrainas centrālajā daļā, nogalinājusi 30 cilvēkus, svētdien telemaratona ēterā pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītāja padomniece Natālija Babačenko.

75 cilvēki ievainoti, sacīja amatpersona.

Tika saņemti 44 ziņojumi par bezvēsts pazudušiem. 11 cilvēku atrašanās vieta ir noskaidrota, pārējo 33 liktenis šobrīd nav zināms, sacīja Babačenko.

18.25. Cilvēku skaits, kas gājuši bojā, Krievijai raķešu triecienā sestdien sagraujot deviņstāvu māju Dņipro, Ukrainas centrālajā daļā, pieaudzis līdz 25, svētdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Atbilstoši stāvoklim šobrīd ir izglābti 39 cilvēki, viņu vidū seši bērni. Gājuši bojā 25 cilvēki, viņu vidū viens bērns. Traumēti 73 cilvēki, viņu vidū 13 bērni. Tiek meklēti 42 cilvēki," platformā "Telegram" ierakstījis prezidents.

17:04. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 3106 tankus, 6183 bruņutransportierus, 2094 lielgabalus, 437 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 219 zenītartilērijas iekārtas, 286 lidmašīnas, 276 helikopterus, 1872 bezpilota lidaparātus, 749 spārnotās raķetes, 4846 automobiļus un autocisternas, 17 kuģus un ātrlaivas, kā arī 187 specializētās tehnikas vienības.

15.45. Ukrainas pilsētā 'Dņipro Krievijas raķešu trieciena rezultātā sagrautas deviņstāvu mājas divu kāpņu telpu konstrukcijas no devītajam līdz otrajam stāvam.

Pēc provizoriskajām ziņām pilnībā sagrauti 72 dzīvokļi, postījumi nodarīti 230 dzīvokļiem.

14.47. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 115 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 630 iebrucēji.

13.27. Turcija gatava uzstāt uz lokālu uguns pārtraukšanu Ukrainā, jo nedz Maskavai, nedz Kijivai nav militāru līdzekļu, lai uzvarētu karā, žurnālistiem sacīja Turcijas prezidenta ārlietu padomnieks Ibrahims Kalins.

Viņš par mazticamu uzskata variantu, ka karojošās puses varētu būt gatavas noslēgt visaptverošu miera līgumu tuvāko mēnešu laikā, vēsta izdevums "Hurriyet Daily News".

Tomēr augstās cenas dēļ, ko pusēm nākas maksāt par kauju turpināšanu, uzskata Kalins, var tās drīzumā piespiest mainīt savas pozīcijas un piekrist lokāliem pamieriem atsevišķās kauju zonās.

12.03. Pēc kārtējā Krievijas raķešu trieciena Ukrainai ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) piemin Dņipro bojā gājušos un aicina palielināt bruņojumu Ukrainai, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Viņš uzsver, ka patlaban situācijas saasināšanos veicina Krievijas apzinātie un noziedzīgie uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem.

"Vienīgais veids, kā apturēt karadarbību vai mazināt situācijas saasināšanos, ir piegādāt Ukrainai vairāk ieroču," pauž Rinkēvičs, piebilstot, ka Ukrainai patlaban nepieciešams vairāk tanku un vairāk gaisa aizsardzības sistēmu.

10.40. Ukrainā Dņipro pilsētā naktī uz svētdienu turpinājās Krievijas raķešu triecienā sestdien sagrautās deviņstāvu mājas drupu novākšana, un atbilstoši jaunākajām aplēsēm tur dzīvību zaudējuši 20 cilvēki, arī 15 gadus veca meitene, pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Valentīns Rezņičenko.

Ievainoti vairāki desmiti cilvēki, vairāk nekā 40 atrodas slimnīcā.

No drupām izglābti aptuveni 40 cilvēki. Vairāk nekā 30 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Pilsētā izsludinātas trīs dienu sēras.

09.00. Krievija, baidoties no ukraiņu uzbrukuma, izvedusi no Novorosijskas jūras spēku bāzes desmit Melnās jūras flotes kuģus, savā ikdienas ziņojumā par stāvokli frontē sestdien vēsta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

"Ņemot vērā vienlaicīgi jūrā izvesto kuģu tipus un skaitu, šīs darbības, domājams, ir flotes izkliedēšana, reaģējot uz konkrētiem draudiem Novorosijskai, kuri, kā uzskata Krievija, tikuši identificēti," teikts ministrijas ziņojumā.

Kā uzskata britu izlūkdienesti, ir mazticami, ka tā būtu gatavošanās spārnoto raķešu izšaušanai uz Ukrainu, bet pavisam neticama ir iespēja, ka krievi gatavotos vērienīgai desanta operācijai.

00:10. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien, 17.janvārī, iztaujās Eiropas Komisijas pārstāvjus par iespējām izveidot tribunālu saistībā ar Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem.

Gaidāms, ka ceturtdien, 19.janvārī, sekos balsojums par rezolūciju. Paredzams, ka deputāti atkārtos EP 2022.gada maijā pieņemtajā rezolūcijā pausto aicinājumu Eiropas Savienībai (ES) spert visus nepieciešamos soļus, lai atbalstītu Krievijas un Baltkrievijas režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju pēc 2022.gada iebrukuma Ukrainā.

EP ieskatā, pret visiem Krievijas bruņoto spēku personāla un valdības amatpersonām, kas iesaistītas kara noziegumos, būtu jāveic izmeklēšana un tās jāsauc pie atbildības.