Zviedrijas valdība vēlas padarīt stingrākus noteikumus, kas regulē Zviedrijas pilsonības piešķiršanu, otrdien paziņojusi valdība.
Valdība apsver noteikt "godīgu dzīvošanu" par priekšnoteikumu pilsonības iegūšanai un pagarināt laika periodu, kas personai jānodzīvo Zviedrijā, lai tā varētu iegūt pilsonību.
Lai kļūtu par Zviedrijas pilsoni, personai būtu jānodzīvo Zviedrijā astoņus gadus, nevis piecus, kā tas ir pašlaik, jānokārto pārbaudījums par Zviedrijas vērtībām un sabiedrību, un jānoliek zviedru valodas eksāmens. Šīs prasības rekomendētas pētījumā, ko centriski labējā valdība pasūtīja 2023.gadā.
"Pilsonība ir jānopelna, nevis jāizdala bez nosacījumiem," norādīja Zviedrijas migrācijas ministrs Juhans Forsels.
Ministrs preses konferencē sacīja, ka pilsonība arī palīdz sasaistīt cilvēkus ar atšķirīgu izcelsmi kopīgā zviedru identitātē. Viņš uzsvēra, ka tas ir ļoti svarīgi, jo Zviedrija pēdējos gados ir uzņēmusi simtus tūkstošus cilvēku no dažādām pasaules daļām.
Zviedrija kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem ir uzņēmusi lielu skaitu imigrantu, galvenokārt no tādām konfliktu skartām valstīm kā bijusī Dienvidslāvija, Sīrija, Afganistāna, Somālija, Irāna un Irāka. Lielu migrantu pieplūdumu tā piedzīvoja arī 2015.gadā. Tagad Zviedrijas centriski labējā koalīcijas valdība vēlas imigrācijas politiku padarīt stingrāku.
Forsels uzsvēra, ka vienmēr ļoti skaidri jāpauž vērtības, kas jāievēro Zviedrijā.
"Ģimene ir svarīga, taču tā nav svarīgāka par likumu. Pastāv dzimumu līdztiesība. Jūs varat precēties ar ko vien vēlaties," sacīja ministrs. "Meitenēm un zēniem ir tiesības peldēties un spēlēt futbolu. Ja jūs to nepieņemat, tad Zviedrija nav jums piemērota valsts," viņš piebilda.
Valdība iecerējusi apgrūtināt Zviedrijas pilsonības saņemšanu personām, kas pastrādājušas noziegumu vai atrodas parādos.
Nesen Zviedrijā jau tika ieviesti vairāki pasākumi, lai samazinātu imigrāciju, tai skaitā pagaidu uzturēšanās atļauju piešķiršana patvēruma meklētājiem, stingrāki ģimenes atkalapvienošanās kritēriji un augstākas prasības attiecībā uz ienākumiem ārpus Eiropas Savienības (ES) esošo valstu pilsoņiem, kuri vēlas saņemt darba vīzas.