Bēgļu krīze Eiropā

Eiropas Komisija publiskojusi precīzus aprēķinus, cik Āfrikas bēgļu katrai no dalībvalstīm būs jāapsaimnieko turpmākajos divos gados, ja dalībvalstu vairākums apstiprinās tās izstrādāto priekšlikumu. Latvijai jāuzņem 737 bēgļi, un gluži simboliski mūsu robežsargi šajās dienās Vidusjūrā izglābuši kārtējo bariņu nabagu. Tas noticis kopīgās ES valstu īstenotās operācijas laikā.

«Mēs nedrīkstam skaļi izrādīt savu nepatiku. Ja mēs to darīsim, būs nepatikšanas,» teic kāda Zviedrijas latviete, kad jautāju viņai par attieksmi pret imigrantiem, kas pārplūdinājuši valsti, lielākoties galvaspilsētu Stokholmu. Bilstu, ka arī viņas ģimene ir imigranti, taču sieviete tūdaļ zina teikt: «Mēs jau sen esam integrējušies Zviedrijas sabiedrībā, zinām zviedru valodu, mūsu bērni beiguši zviedru skolas, mēs pilnībā esam iekļāvušies zviedru tradīcijās un cienām Zviedrijas likumus.»

Tuvākajās divās nedēļās varēs pilnīgi skaidri redzēt, vai Latvijai ir iespēja savākt nepieciešamo atbalstu, lai iebilstu pret bēgļu kvotu ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), jo notiks darba grupu sanāksmes, kurās eksperti beidzot varēs oficiāli izteikt savu valstu viedokļus, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Priekšlikums Latvijai uzņemt 737 bēgļus ir tikai sākums, jo tuvāko piecu gadu laikā Latvijai varētu būt jāuzņem 5000 bēgļu, aģentūrai LETA apgalvoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura strādā EP Ārlietu komitejā.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varēt būt jāuzņem 737 bēgļi.

Eiropas Komisija (EK) vēlas pārvietot uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 40 000 nelegālo imigrantu, kas ieradušies Grieķijā un Itālijā, liecina aģentūras DPA rīcībā nonākušais priekšlikums, kuru EK gatavojas publiskot trešdien.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) uzskata, ka Ziemeļāfrikas bēgļu problēmas "solidāra" uzspiešana visām Eiropas Savienības (ES) valstīm nav godīga un taisnīga, informēja LRA frakcijas konsultante Inga Vanaga.

Jau 10 no 28 Eiropas Savienības valstīm paudušas savas iebildes pret Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera izvirzīto bēgļu kvotu ideju, kas paredz katrai valstij (izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju) uzspiest zināma bēgļu skaita izmitināšanu. Turklāt šis plāns nepatīk pat tādiem ES smagsvariem kā Francijai un Spānijai.

Izvērtējot iespējas un sniedzot atbilstošu skaidrojumu sabiedrībai, Latvija solidaritātes vārdā, visticamāk, varētu uzņemt kādu skaitu no bēgļiem, kas Eiropā ierodas, šķērsojot Vidusjūru, pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Diskusijas par bēgļu uzņemšanu Eiropas Savienība(ES) notiek jau vairākas nedēļas. Lai gan iepriekš izskanējusi informācija, ka tiks ieviestas bēgļu kvotas visās ES valstīs, tomēr Latvijas premjerministre Laimdotas Straujuma norāda, ka Latvija šādas iniciatīvas pagaidām neatbalsta.

Pēdējās dienās plaši tiek diskutēts par to, vai būtu nepieciešams uzņemt ekonomiskos migrantus un bēgļus Latvijā. Šis jautājums izraisījis viedokļu šķelšanos arī interneta vidē.

20 000 bēgļu, kuri laimīgāku rītdienu cer sameklēt, iekļūstot Eiropas Savienībā, nākamajos divos gados šāda iespēja varētu tikt dāvāta. Tā iecerējusi Eiropas Komisija (EK). Latvijai uzņemamo bēgļu skaits vēl nav zināms, visticamāk, ka tas būs relatīvi mazs. Tomēr Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava jau tagad aicina samazināt bēgļiem izmaksājamo ikmēneša pabalstu.

Ārzemnieku izmitināšanas centrā patlaban ir brīvas 12 - 15 vietas, šodien raidījumā "900 sekundes" teica Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) ierosinātajam bēgļu kvotu projektam Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi, kuri patlaban atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES), taču joprojām nav skaidrības, cik bēgļu nāktos uzņemt no tām dalībvalstīm, kurās šie cilvēki jau ir iekļuvuši, aģentūrai LETA skaidroja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem vai nē.

Pēdējās dienās medijos aktualizējies jautājums, vai Latvijai būtu jāsolidarizējas ar citām Eiropas valstīm un jāuzņem ekonomiskie migranti un bēgļi. Savu viedokli par to jau pauž ne tikai politiķi, bet arī rakstniece Dace Rukšāne, kura uzskata, ka ekonomiskajiem migrantiem Latvijā vieta neatradīsies.

20 000 ieceļotāju, kuri ik gadus meklē patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, turpmāk varētu tikt taisnīgi sadalīti visām 28 bloka valstīm. To paredz lēmums, ko rīt gatavojas prezentēt Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers. Runa ir par noteiktu kvotu uzspiešanu, ko ar aplausiem apsveikušas ne tikai Itālija, Malta, Grieķija (šīs valstis visvairāk cieš no bēgļu pieplūduma), bet arī Vācija, Zviedrija un Austrija, bet kā nepieņemamu noraidījušas Lielbritānija, Ungārija un Slovākija (kuras tradicionāli iebilst ES oficiālajam viedoklim), kā arī Igaunija.

Vēlā pirmdienas vakarā pie Indonēzijas krastiem izglābta laiva ar vairāk kā 500 migrantiem. Tiem sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība un nodrošināta nepieciešamā pārtika un pagaidu uzturēšanās vieta.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) ļoti aktuālajā bēgļu jautājumā Latvija nevar atļauties būt nesolidāra ar pārējām Eiropas valstīm, šādu viedokli šorīt LNT pauda Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.

Atklāti sakot, es nedalītu bēgļus starp Eiropas valstīm, bet sūtītu viņus uz tām (ār)zemēm, kuras šā vai tā piedalījušās bēgļu straumes izraisījušo konfliktu radīšanā un uzturēšanā šo bēgļu dzimtenē.