Bēgļu krīze Eiropā

Vakar apritēja 30. gadadiena, kopš parakstīts Šengenas līgums, kas faktiski atcēla robežkontroli starp to parakstījušajām ES valstīm.

Latvijai vajadzētu izveidot valsts finansētu, visaptverošu uz bēgļiem mērķētu integrācijas programmu, rosina pētījums "Bēgļu integrācija Latvijā: līdzdalība un iespējošana", ko veikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālā pārstāvniecība Ziemeļvalstīs.

Norvēģija trešdien nolēmusi līdz 2017.gada beigām uzņemt 8000 bēgļu no Sīrijas.

Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks mikroblogošanas vietnē twitter no saviem Briseles augstumiem norāda: «Nesaprotu, cik ilgi vēl Latvijas politika attiecībā uz migrācijas jautājumiem gulēs un to nerisinās?» Ar šo ierakstu Pabriks pārmet saviem dzimtenē palikušajiem kolēģiem kūtrumu imigrācijas politikas izstrādāšanā. Šādus pārmetumus ir viegli izteikt, atrodoties Briselē, bet neatceros, ka Pabriks būtu bijis aktīvs šādas politikas izstrādātājs, kad vēl rušinājās vietējā politiskajā mazdārziņā.

Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu.

Acīmredzot haotiskas cilvēku plūsmas, neapjēgta un nenovērtēta lielas cilvēku masas ienākšana kontinentā ir ES politikas prioritāte. Acīmredzot ar multikulturālisma izgāšanos nav diezgan un oficiālā Eiropa apzināti turpina pārtaisīt ES par Bābeles torni.

Eiropas lielvaras Francija un Vācija pirmdien aicinājušas Eiropas Savienību (ES) pārskatīt plānu uzņemt Eiropā nokļuvušos patvēruma meklētājus.

Latvija uzskata, ka bēgļu jautājuma risināšanā solidaritātei ir jābūt brīvprātīgai un saistītai ar praktiskām iespējām un integrāciju ilgtermiņā, šodien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences (COSAC) plenārsēdē Rīgā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

«Valstu solidaritātes dēļ bēgļu kvotas būtu jāatbalsta, un tas varētu arī palīdzēt Latvijai nākotnē, ja tāda nepieciešamība rastos,» vēl pirms divām nedēļām pauda demogrāfs Ilmārs Mežs. Tad viņš lēsa, ka Latvijas kvota varētu sasniegt, augstākais, pārdesmit bēgļu, bet jau nākamā – 220 bēgļu versija Mežam šķita neadekvāta Latvijas kapacitātei. Droši vien, dzirdot par pēdējo Eiropas Komisijas (EK) «dāvanu» Latvijai – 737 bēgļiem, gan viņam, gan daudziem citiem žoklis atkārās. Emocionāli šis skaitlis iespārda. Pat tos, kas turējās pie principa, ka tiesības uz dzīvību un drošību ir vispārējas, nevis tikai atsevišķās valstīs dzimušajiem.

Jaunākais Eiropas Komisijas izstrādātais priekšlikums par Āfrikas ieceļotāju sadali ir absurds un rada būtiskus riskus Latvijas drošībai. Lielas un bagātas ES valstis vēlas risināt šo problēmu uz mazo valstu rēķina, ignorējot vēsturisko imigrāciju, kuru šīs valstis ir pieredzējušas okupācijas laikā, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) mājas lapā raksta Saeimas deputāts, NA līdzpriekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.

Nu nerimšos es par trešās pasaules bēgļiem un viņu kvotām, kuras kā tādu lielu aplaimojumu mums gatavojas iešķiebt Eiropas Savienība.

Eiropas Komisija publiskojusi precīzus aprēķinus, cik Āfrikas bēgļu katrai no dalībvalstīm būs jāapsaimnieko turpmākajos divos gados, ja dalībvalstu vairākums apstiprinās tās izstrādāto priekšlikumu. Latvijai jāuzņem 737 bēgļi, un gluži simboliski mūsu robežsargi šajās dienās Vidusjūrā izglābuši kārtējo bariņu nabagu. Tas noticis kopīgās ES valstu īstenotās operācijas laikā.

«Mēs nedrīkstam skaļi izrādīt savu nepatiku. Ja mēs to darīsim, būs nepatikšanas,» teic kāda Zviedrijas latviete, kad jautāju viņai par attieksmi pret imigrantiem, kas pārplūdinājuši valsti, lielākoties galvaspilsētu Stokholmu. Bilstu, ka arī viņas ģimene ir imigranti, taču sieviete tūdaļ zina teikt: «Mēs jau sen esam integrējušies Zviedrijas sabiedrībā, zinām zviedru valodu, mūsu bērni beiguši zviedru skolas, mēs pilnībā esam iekļāvušies zviedru tradīcijās un cienām Zviedrijas likumus.»

Tuvākajās divās nedēļās varēs pilnīgi skaidri redzēt, vai Latvijai ir iespēja savākt nepieciešamo atbalstu, lai iebilstu pret bēgļu kvotu ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), jo notiks darba grupu sanāksmes, kurās eksperti beidzot varēs oficiāli izteikt savu valstu viedokļus, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Priekšlikums Latvijai uzņemt 737 bēgļus ir tikai sākums, jo tuvāko piecu gadu laikā Latvijai varētu būt jāuzņem 5000 bēgļu, aģentūrai LETA apgalvoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura strādā EP Ārlietu komitejā.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varēt būt jāuzņem 737 bēgļi.

Eiropas Komisija (EK) vēlas pārvietot uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 40 000 nelegālo imigrantu, kas ieradušies Grieķijā un Itālijā, liecina aģentūras DPA rīcībā nonākušais priekšlikums, kuru EK gatavojas publiskot trešdien.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) uzskata, ka Ziemeļāfrikas bēgļu problēmas "solidāra" uzspiešana visām Eiropas Savienības (ES) valstīm nav godīga un taisnīga, informēja LRA frakcijas konsultante Inga Vanaga.

Jau 10 no 28 Eiropas Savienības valstīm paudušas savas iebildes pret Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera izvirzīto bēgļu kvotu ideju, kas paredz katrai valstij (izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju) uzspiest zināma bēgļu skaita izmitināšanu. Turklāt šis plāns nepatīk pat tādiem ES smagsvariem kā Francijai un Spānijai.

Izvērtējot iespējas un sniedzot atbilstošu skaidrojumu sabiedrībai, Latvija solidaritātes vārdā, visticamāk, varētu uzņemt kādu skaitu no bēgļiem, kas Eiropā ierodas, šķērsojot Vidusjūru, pauda tiesībsargs Juris Jansons.