Bēgļu kvotu ideja nepopulāra

Žana Kloda Junkera plānu par bēgļu kvotām noraidījušas jau 10 ES valstis © Scanpix

Jau 10 no 28 Eiropas Savienības valstīm paudušas savas iebildes pret Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera izvirzīto bēgļu kvotu ideju, kas paredz katrai valstij (izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju) uzspiest zināma bēgļu skaita izmitināšanu. Turklāt šis plāns nepatīk pat tādiem ES smagsvariem kā Francijai un Spānijai.

Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka pret bēgļu kvotu ideju nedēļas laikā jau paspējušas izteikties gan Višegradas grupas valstis (Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija), gan visas trīs Baltijas valstis, gan Lielbritānija, kurai gan ir visas tiesības atteikties no patvēruma meklētāju uzņemšanas, un tā, protams, šīs iespējas izmantos. Tomēr lielāko triecienu Ž. K. Junkera nodomam devusi Francijas un Spānijas nostāja – šīm lielajām valstīm saskaņā ar plānu bija jāuzņem proporcionāli liels (vairāk nekā 10%) bēgļu skaits. Tā kā sākotnējais plāns paredz 20 000 cilvēku izmitināšanu, nedz Francijai, nedz Spānijai nepienāktos vairāk par pāris tūkstošiem patvēruma meklētāju, taču ir skaidrs, ka Madride un Parīze raugās perspektīvā. Proti, kvotas noteikt ir vienkārši, bet vēlāk panākt to atcelšanu būs sarežģīti, un gadījumā, ja ES pēkšņi sagribēs kvotēt visu migrantu plūsmu, tas jau būtu nopietni.

Tāpēc Francijas premjerministrs Manuels Valls paziņojis, ka viņa valsts neatbalsta kvotu sistēmu, jo Francija savu artavu bēgļu uzņemšanā jau ir devusi, kopš 2012. gada izmitinot valstī tūkstošiem ieceļotāju no Irākas un Sīrijas. Savukārt Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija Margaljo apelējis pie ekonomiskās situācijas un augstā (24%) bezdarba līmeņa. «Nebūtu labi solīt uzņemt ieceļotājus, kurus mēs nespējam nodrošināt ar darbu,» sacījis ministrs. Viņš piebildis, ka arī Spānija aizstāv visas ES intereses, cenšoties nepieļaut nelegālo migrāciju no Marokas, Mauritānijas un Senegālas, tāpēc «taisnīgāk un solidārāk» būtu, ja bēgļus uzņemtu citas valstis.

Britu laikraksti, kas atbalsta iekšlietu ministres Terēzas Mejas nostāju (tā vietā, lai dalītu nelegāli ieceļojušos, viņi vienkārši jādeportē atpakaļ uz turieni, no kurienes viņi ieradušies), ne bez ļauna prieka raksta, ka Ž. K. Junkera plāns irst pa visām vīlēm. Daily Mail īpaši uzsver Eiropas Padomes prezidenta Donalda Tuska nostāju, kas zināmā mērā saskan ar T. Mejas viedokli. D. Tusks paziņojis, ka ES nespēj uzņemt visus bēgļus, tāpēc jāizstrādā to «atgriešanās politika». «Mums jābūt atbildīgiem, paziņojot, ka uzņemsim tikai noteiktas imigrantu grupas. Tie, kuri apgalvo, ka durvis ir plaši atvērtas, ciniski melo, jo zina, ka tas nav iespējams,» viņš sacījis.



Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais