Latvijas Reģionu apvienība (LRA) uzskata, ka Ziemeļāfrikas bēgļu problēmas "solidāra" uzspiešana visām Eiropas Savienības (ES) valstīm nav godīga un taisnīga, informēja LRA frakcijas konsultante Inga Vanaga.
Diskusijas par bēgļu uzņemšanu ES notiek jau vairākas nedēļas. Lai gan iepriekš izskanējusi informācija, ka tiks ieviestas bēgļu kvotas visās ES valstīs, tomēr Latvijas atbildīgās amatpersonas atšķirībā no vairuma citu dalībvalstu izvairās paust kritisku, pietiekami skaidru un stingru valsts nostāju šajā jautājumā, tā vietā piesaucot Eiropas valstu solidaritāti, uzskata LRA.
"Mēs pilnībā apzināmies jēdziena "solidaritāte" jēgu un nozīmi. 2008.gadā Latvijas iedzīvotāji vieni paši "solidāri" iznesa finanšu krīzes smagumu, noturot banku sektora stabilitāti un neļaujot domino efektam sagraut skandināvu banku sistēmu un līdz ar to arī šī reģiona ekonomiku kopumā. Pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir "solidāri" nodrošinājusi Rietumeiropas attīstītās valstis ar kvalificētu darbaspēku, kas, audzināts, skolots, aprūpēts un ārstēts Latvijā, nu balsta šo valstu ekonomiku. Nemaz nerunājot par visas Eiropas drošību no terorisma draudiem, jo dažādas Eiropas drošības struktūras nepārtraukti brīdina, ka ar šīm bēgļu masām Eiropā tiek ieplūdināti islāma teroristi," pauž LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.
Tai pat laikā LRA uzskata, ka bēgļu jautājumā Latvija var un tai ir jābūt solidārai ar Ukrainu, kas atrodas kaimiņos un ir ierauta reālā karadarbībā. Politiskā spēka pārstāvji uzsver, ka šis karš tiešā veidā skar arī Latvijas drošību un tā draudi ir tieši un nepārvērtējami.
Politiskā spēka pārstāvji arī norāda, ka savu nostāju bēgļu jautājumā atšķirībā no koalīcijas partijām esot skaidri paudusi arī starptautiskā līmenī. LRA frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš aizvadītajā nedēļā piedalījies Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas sesijā, kurā tika diskutēts par aktuālo bēgļu problēmu Eiropā, gan fokusējot uzmanību tikai uz Dienvideiropas valstu, galvenokārt Itālijas un Spānijas, problēmām ar bēgļu plūsmu no Ziemeļāfrikas.
Asamblejā, uzstājoties diskusijās un debatēs, Kaimiņš vairākkārt uzsvēris Ukrainas kara attīstības neprognozējamību ar iespējamo bēgļu plūsmu uz Latviju, kur Latvijai būs jāizrāda solidaritāte ar Ukrainas tautu un bēgļi jāuzņem. Vienlaikus Kaimiņš norādījis uz nepieciešamību cīnīties ar migrācijas cēloņiem un apkarot korupciju gan imigrantu mītnes valstīs, gan Eiropas valstīs, kas ir bēgļu galamērķis.
Kā ziņots, Latvija ir pret obligātām bēgļu kvotām, bet par bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Ar priekšlikumu noteikt bēgļu kvotas ES nāca klajā, lai risinātu nepieredzētā Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu pieplūduma problēmu.
Par bēgļu kvotām ES līderi lems samitā jūnijā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas ierosinātajam bēgļu kvotu projektam Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi, kuri patlaban atrodas ārpus ES.