Izvērtējot iespējas un sniedzot atbilstošu skaidrojumu sabiedrībai, Latvija solidaritātes vārdā, visticamāk, varētu uzņemt kādu skaitu no bēgļiem, kas Eiropā ierodas, šķērsojot Vidusjūru, pauda tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš gan norādīja, ka jau pašlaik Latvija uzņem bēgļus, tāpēc vispirms ir jāizvērtē kapacitāte uzņemt vēl kādus cilvēkus. Tāpat ir jāievēro samērīgums, lai nebūtu tā, ka Latvijas iedzīvotāji, kas ir spiesti dzīvot no sociālās palīdzības, saņemtu mazāku palīdzību nekā bēgļi.
Tiesībsargs norādīja, ka politiķiem sabiedrībai jāskaidro, kāda ir pašreizējā situācija un kādas būs procedūras, ja notiks izšķiršanās par kādas daļas Vidusjūru šķērsojušo bēgļu uzņemšanu. Tāpat jāsniedz informācija, kā šāds solis ietekmēs sabiedrības dzīvi Latvijā. Latvijai ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri ir nonākuši bezcerīgi traģiskā situācijā, piemēram, bēgot no karadarbības zonas, uzvēra Jansons.
Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uz deputāta Augusta Brigmaņa (ZZS) jautājumu par bēgļu kvotām Jansons atbildēja, ka atturētos lietot jēdzienu "kvotas", jo tā ir sava veida rindu veidošana un ranžēšana, kas ir vērtējama kā dīvaina un pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) līgumu nosacījumiem.
Deputāte Lolita Čigāne (V) retoriski taujāja, vai, izveidojoties kritiskai situācijai Austrumos no Latvijas, kad uz mūsu valsti sāktu plūst daudz bēgļu, mēs nelūgtu, piemēram, Itālijas palīdzību šīs situācijas risināšanā. Tāpēc pašlaik Latvijai ir jāatbild, vai esam gatavi atvieglot situāciju Grieķijai un Itālijai, pauda politiķe.
Arī Jansons pauda atbalstu solidaritātes principa ievērošanai, atgādinot, ka tad, kad Latvijai ir nepieciešami līdzekļi no ES fondiem, mēs tos iegūstam. Tiesībsargs ilustratīvi norādīja, ka pie banketa galda esam nosēdušies tuvāk ēdieniem un dzērieniem, tāpēc situācijā, kad galds ir tukšs un ar kaut ko ir jādalās, arī Latvijai ir jāiesaistās.
Kā ziņots, Latvija ir pret obligātām bēgļu kvotām, bet par bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viņa skaidroja, ka daudzas valstis nepiekrīt obligātajām kvotām, taču mums ir jābūt solidāriem un jādomā par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Ministru prezidente uzsvēra, ka cilvēki nemūk vienkārši prieka pēc, bet gan kara vai nopietnu ekonomisko krīžu dēļ - no valstīm, kur situācija ir daudz smagāka, nekā pie mums.
Taču, pirms uzņemt bēgļus, Latvijai ir jāsaprot, kur viņus izvietot. Pašlaik mums šādas vietas neesot. Par cilvēkiem nevar diskutēt kā par kravām, uzsvēra politiķe.
Kā ziņots, ar priekšlikumu noteikt bēgļu kvotas ES nāca klajā, lai risinātu nepieredzētā Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu pieplūduma problēmu.
Par bēgļu kvotām ES līderi lems samitā jūnijā.
Atbilstoši Eiropas Komisijas ierosinātajam bēgļu kvotu projektam Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi, kuri patlaban atrodas ārpus ES.