Bēgļu krīze Eiropā

Latvijas sabiedrībā vērojama neviennozīmīga attieksme pret tā saucamo bēgļu kvotu jautājumu.

Pašlaik Latvija var uzņemt apmēram 50 - 60 bēgļus, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Latvijas sabiedrībā vērojama neviennozīmīga attieksme pret tā saucamo bēgļu kvotu jautājumu.

Arī Latvijai būtu jāuzņem bēgļi, jo nevaram izvairīties no kopējās Eiropas Savienības (ES) atbildības un solidaritātes šajā jautājumā, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Jautājumā par obligātajām imigrantu kvotām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū nav konsensa, ceturtdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Lietuva ir gatava palīdzēt Vidusjūras bēgļiem, bet ir svarīgi, lai tiktu noteikts objektīvs un visām valstīm vienāds kritērijs, kā to darīt un cik bēgļu katra no tām uzņems, ceturtdien uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite, kas Briselē piedalās Eiropadomes sanāksmē par migrācijas un drošības jautājumiem.

Pasaulē sācies bezprecedenta bēgļu kustības laikmets un starptautiskā sabiedrība ar to nespēj tikt galā, ceturtdien Ženēvā atzina ANO.

Pāvests Francisks trešdien paziņojis, ka tiem, kas "aizver durvis" bēgļiem, kuri meklē drošu patvērumu Eiropā, būtu jālūdz Dievam piedošana.

Vakar apritēja 30. gadadiena, kopš parakstīts Šengenas līgums, kas faktiski atcēla robežkontroli starp to parakstījušajām ES valstīm.

Latvijai vajadzētu izveidot valsts finansētu, visaptverošu uz bēgļiem mērķētu integrācijas programmu, rosina pētījums "Bēgļu integrācija Latvijā: līdzdalība un iespējošana", ko veikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālā pārstāvniecība Ziemeļvalstīs.

Norvēģija trešdien nolēmusi līdz 2017.gada beigām uzņemt 8000 bēgļu no Sīrijas.

Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks mikroblogošanas vietnē twitter no saviem Briseles augstumiem norāda: «Nesaprotu, cik ilgi vēl Latvijas politika attiecībā uz migrācijas jautājumiem gulēs un to nerisinās?» Ar šo ierakstu Pabriks pārmet saviem dzimtenē palikušajiem kolēģiem kūtrumu imigrācijas politikas izstrādāšanā. Šādus pārmetumus ir viegli izteikt, atrodoties Briselē, bet neatceros, ka Pabriks būtu bijis aktīvs šādas politikas izstrādātājs, kad vēl rušinājās vietējā politiskajā mazdārziņā.

Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu.

Acīmredzot haotiskas cilvēku plūsmas, neapjēgta un nenovērtēta lielas cilvēku masas ienākšana kontinentā ir ES politikas prioritāte. Acīmredzot ar multikulturālisma izgāšanos nav diezgan un oficiālā Eiropa apzināti turpina pārtaisīt ES par Bābeles torni.

Eiropas lielvaras Francija un Vācija pirmdien aicinājušas Eiropas Savienību (ES) pārskatīt plānu uzņemt Eiropā nokļuvušos patvēruma meklētājus.

Latvija uzskata, ka bēgļu jautājuma risināšanā solidaritātei ir jābūt brīvprātīgai un saistītai ar praktiskām iespējām un integrāciju ilgtermiņā, šodien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences (COSAC) plenārsēdē Rīgā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

«Valstu solidaritātes dēļ bēgļu kvotas būtu jāatbalsta, un tas varētu arī palīdzēt Latvijai nākotnē, ja tāda nepieciešamība rastos,» vēl pirms divām nedēļām pauda demogrāfs Ilmārs Mežs. Tad viņš lēsa, ka Latvijas kvota varētu sasniegt, augstākais, pārdesmit bēgļu, bet jau nākamā – 220 bēgļu versija Mežam šķita neadekvāta Latvijas kapacitātei. Droši vien, dzirdot par pēdējo Eiropas Komisijas (EK) «dāvanu» Latvijai – 737 bēgļiem, gan viņam, gan daudziem citiem žoklis atkārās. Emocionāli šis skaitlis iespārda. Pat tos, kas turējās pie principa, ka tiesības uz dzīvību un drošību ir vispārējas, nevis tikai atsevišķās valstīs dzimušajiem.

Jaunākais Eiropas Komisijas izstrādātais priekšlikums par Āfrikas ieceļotāju sadali ir absurds un rada būtiskus riskus Latvijas drošībai. Lielas un bagātas ES valstis vēlas risināt šo problēmu uz mazo valstu rēķina, ignorējot vēsturisko imigrāciju, kuru šīs valstis ir pieredzējušas okupācijas laikā, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) mājas lapā raksta Saeimas deputāts, NA līdzpriekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.

Nu nerimšos es par trešās pasaules bēgļiem un viņu kvotām, kuras kā tādu lielu aplaimojumu mums gatavojas iešķiebt Eiropas Savienība.