Zalcmane: 17 gados Latvija ir uzņēmusi ap 200 bēgļu

Līdz ar to, izteiktais piedāvājums divos gados uzņemt 250 bēgļus ir lielāks nekā Latvija īstenojusi līdz šim 17 gados.

Viņasprāt, ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, lai varētu apgalvot, ka Latvija ir gatava uzņemt šādu bēgļu daudzumu.

Zalcmane piebilda, ka vispirms ir jāsaprot, kas būs šie bēgļi. Vai tie būs pieaugušie, nepilngadīgie, vai tās būs ģimenes ar bērniem. Ir jāsaprot, vai un cik lielā mērā bēgļu jautājumu risināšanā iesaistīsies pašvaldības. Līdz šim to ir darījušas tikai divas pašvaldības - Ropaži, kur bēgļu statusa prasītāji tiek izmitināti, un Rīga, kur vēlas dzīvot cilvēki, pēc bēgļa statusa saņemšanas.

Viņa uzskata, ka ir daudz neskaidru jautājumu saistībā ar bēgļu uzņemšanu, piemēram, dzīvesvietas piešķiršana, veselības aprūpe, informācijas sniegšana par dzīves apstākļiem Latvijā u.c.

Zalcmane uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāzina, kādos apstākļos viņi Latvijā dzīvos, lai Latvija nekļūtu par tranzīta punktu, bēgļu ceļā, piemēram, uz Skandināvijas valstīm.

Kā ziņots, Latvija varētu uzņemt 250 bēgļus, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šādu bēgļu skaitu varētu uzņemt divu gadu laikā un tam jābūt vienreizējām pasākumam, pauda Straujuma.

"Divas koalīcijas partijas kopumā piekrita, ka mēs brīvprātīgā ceļā uzņemam noteiktu skaitli bēgļu, protams, ar zināmiem tehniskiem nosacījumiem. Nacionālā apvienība ir pret," sacīja premjerministre.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.