Francija un Vācija aicina pārskatīt bēgļu plānu

© Scanpix

Eiropas lielvaras Francija un Vācija pirmdien aicinājušas Eiropas Savienību (ES) pārskatīt plānu uzņemt Eiropā nokļuvušos patvēruma meklētājus.

"Nepieciešamas dziļas diskusijas Eiropas līmenī", lai panāktu līdzsvaru starp "atbildību" un "solidaritāti", teikts Vācijas un Francijas iekšlietu ministru kopīgajā paziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka vajadzētu vairāk ņemt vērā valstu jau paveikto patvēruma meklētāju uzņemšanā.

Kā ziņots, Eiropas Komisija trešdien, 27.maijā, pieņēmusi pirmos priekšlikumus par bēgļu sadali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

EK lūgusi ES dalībvalstīm uzņemt 20 000 sīriešu bēgļu un vēl 40 000 bēgļu, kas pašreiz jau atrodas Grieķijā un Itālijā.

Ņemot vērā dažādus rādītājus, tostarp valsts iedzīvotāju skaitu un bezdarba līmeni, plānots, ka vislielākais skaits bēgļu būs jāuzņem Vācijai un Francijai.

Bet Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs un Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs paziņoja, ka plāns ir jāpārskata un jāpadara taisnīgāks attiecībā uz bloka dalībvalstīm.

Viņi atgādināja, ka piecas ES dalībvalstis - Francija, Vācija, Zviedrija, Itālija un Ungārija - uzņēmušas 75% no patvēruma meklētājiem.

Francija un Vācija ir gatavas izpētīt ES priekšlikumu, bet "šādam mehānismam jāpaliek pagaidu un izņēmuma, un būtu jābūt daļai no globālās pieejas migrācijai", teikts ministru kopīgi izdotajā paziņojumā.

Francijas un Vācijas ministri arī aicināja stiprināt ES robežapsardzības aģentūru "Frontex" un izveidot tā sauktos karstos punktus, kas atrastos tuvu bēgļu iebraukšanas vietām un kuros tiktu izskatīti to dokumenti un izlemts, ko ar viņiem tālāk iesākt.

Proti, bēgļi, kuriem acīmredzami nepieciešama aizsardzība, tiktu nosūtīti uz citām ES dalībvalstīm saskaņā ar bēgļu pārvietošanas shēmu. Ātri tiktu nokārtotas arī pārējo bēgļu lietas - vai nu viņi tiktu nosūtīti atpakaļ, vai viņu lietas nodotas izskatīšanai tās ES valsts dienestiem, kuru viņi pirmie sasnieguši.

Vācijas un Francijas ministri arī aicināja ierobežot tālāku imigrantu pārbraukšanu no vienas ES valsts uz citu, kas būtībā apdraud ideju par bēgļu nastas sadali bloka dalībvalstu vidū.