Bēgļu krīze Eiropā

Diskusijas par bēgļu uzņemšanu Eiropas Savienība(ES) notiek jau vairākas nedēļas. Lai gan iepriekš izskanējusi informācija, ka tiks ieviestas bēgļu kvotas visās ES valstīs, tomēr Latvijas premjerministre Laimdotas Straujuma norāda, ka Latvija šādas iniciatīvas pagaidām neatbalsta.

Pēdējās dienās plaši tiek diskutēts par to, vai būtu nepieciešams uzņemt ekonomiskos migrantus un bēgļus Latvijā. Šis jautājums izraisījis viedokļu šķelšanos arī interneta vidē.

20 000 bēgļu, kuri laimīgāku rītdienu cer sameklēt, iekļūstot Eiropas Savienībā, nākamajos divos gados šāda iespēja varētu tikt dāvāta. Tā iecerējusi Eiropas Komisija (EK). Latvijai uzņemamo bēgļu skaits vēl nav zināms, visticamāk, ka tas būs relatīvi mazs. Tomēr Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava jau tagad aicina samazināt bēgļiem izmaksājamo ikmēneša pabalstu.

Ārzemnieku izmitināšanas centrā patlaban ir brīvas 12 - 15 vietas, šodien raidījumā "900 sekundes" teica Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) ierosinātajam bēgļu kvotu projektam Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi, kuri patlaban atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES), taču joprojām nav skaidrības, cik bēgļu nāktos uzņemt no tām dalībvalstīm, kurās šie cilvēki jau ir iekļuvuši, aģentūrai LETA skaidroja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem vai nē.

Pēdējās dienās medijos aktualizējies jautājums, vai Latvijai būtu jāsolidarizējas ar citām Eiropas valstīm un jāuzņem ekonomiskie migranti un bēgļi. Savu viedokli par to jau pauž ne tikai politiķi, bet arī rakstniece Dace Rukšāne, kura uzskata, ka ekonomiskajiem migrantiem Latvijā vieta neatradīsies.

20 000 ieceļotāju, kuri ik gadus meklē patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, turpmāk varētu tikt taisnīgi sadalīti visām 28 bloka valstīm. To paredz lēmums, ko rīt gatavojas prezentēt Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers. Runa ir par noteiktu kvotu uzspiešanu, ko ar aplausiem apsveikušas ne tikai Itālija, Malta, Grieķija (šīs valstis visvairāk cieš no bēgļu pieplūduma), bet arī Vācija, Zviedrija un Austrija, bet kā nepieņemamu noraidījušas Lielbritānija, Ungārija un Slovākija (kuras tradicionāli iebilst ES oficiālajam viedoklim), kā arī Igaunija.

Vēlā pirmdienas vakarā pie Indonēzijas krastiem izglābta laiva ar vairāk kā 500 migrantiem. Tiem sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība un nodrošināta nepieciešamā pārtika un pagaidu uzturēšanās vieta.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) ļoti aktuālajā bēgļu jautājumā Latvija nevar atļauties būt nesolidāra ar pārējām Eiropas valstīm, šādu viedokli šorīt LNT pauda Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.

Atklāti sakot, es nedalītu bēgļus starp Eiropas valstīm, bet sūtītu viņus uz tām (ār)zemēm, kuras šā vai tā piedalījušās bēgļu straumes izraisījušo konfliktu radīšanā un uzturēšanā šo bēgļu dzimtenē.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu noteikt visā Eiropas Savienībā (ES) bēgļu kvotas nodēvējis par "ārprātīgu un netaisnu".

Maija pirmā pilnā nedēļa jau ierasti šūpojas starp diviem datumiem – 4. un 9. maiju. Lai gan valdošā emociju gamma un svārstību amplitūda jau sen zināma kā politiķiem, tā ierēdņiem, bezjēdzīgā zvalstīšanās turpinās, un katrs, kam nav slinkums, mēģina no tās gūt sev kādu labumu.

Latvijai nevajadzētu pretoties Vidusjūras izskaloto bēgļu uzņemšanai, lai gadījumā, ja līdzīgi bēgļu plūdi sāktos uz mūsu austrumu robežas, varētu prasīt adekvātu solidaritāti no pārējām Eiropas valstīm. Taču būtiskais jautājums ir par bēgļu uzņemšanas nosacījumiem. Latvija nebūt negrasās piedāvāt visai Āfrikai – brauciet pie mums un dzīvojiet kartona kastēs.

Palielinot finansējumu, Latvija cīņā ar nelegālajiem imigrantiem ir gatava misijās Eiropas dienvidos palielināt robežsargu skaitu, taču konkrētu palielinājumu pagaidām ir pāragri minēt, pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Pagaidām nav skaidri zināms, kā Latvija piedāvās risināt jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām, tomēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) neizslēdz, ka Latvijai arī nāksies uzņemt bēgļus.

Rīt ES valstu līderi pulcēsies ārkārtas samitā un spriedīs, kas darāms, lai ierobežotu bēgļu masveida bojāeju Vidusjūrā.

Pasaule zaudē spēju novērst konfliktus, un "efektīvas vadības" trūkums radījis sliktāko bēgļu situāciju kopš Otrā pasaules kara, otrdien brīdinājis ANO bēgļu lietu aģentūras (UNHCR) augstais komisārs bēgļu jautājumos Antonio Guterress.

Ukrainas konflikta dēļ bēgļu gaitās devušies vairāk nekā 824 000 cilvēku, piektdien pavēstīja ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).

500 bēgļi no Sīrijas, Palestīnas, Ēģiptes un Sudānas gājuši bojā Vidusjūrā pie Maltas. Kuģi, kurā viņi atradās, iespējamas, apzināti nogremdēja cilvēku kontrabandisti - ziņo portāls www.euractiv.com